"Kādā galerijā tiek atklāta izstāde, un uzmanību izpelnās glezna ar nosaukumu "Ļeņins Polijā". Vienkārša glezna, kurā attēlota meža ielokā uzslieta telts, un no tās rēgojas divi pēdu pāri. Kāds interesents jautā: "Kam tās pēdas?" un autors atbild: "Tās mazākās Nadeždai Konstantinovnai (Krupsakajai) un tās lielākās - Feliksam Edmundovičam (Dzeržinskim)"
"Bet kāpēc tad gleznai tāds nosaukums?"
"Tieši tāpēc, jo Ļeņins ir Polijā..."
Lūk, tagad arī skaidrojums, kāpēc rīdzinieki nospēlēja tik vāji - "Dinamo" bija Sočos! Tur šobrīd vasaru vairs baudīt nevar, taču laiks ir gana silts un uz atpūtu vilinošs. Taču izrādījās, ka atpūtas režīmā pat finansiālu problēmu mocīto Melnās jūras klubu nav iespējams vinnēt. Vienīgie vārti tika gūti brīdī, kad pie Konstantīna Baruļina vārtiem bija trīs Soču spēlētāji un seši (!) dinamieši. Līdz tam parasto vairākumu piecas reizes nebija izdevies realizēt. Ar visu to, ka viesiem bija 14 soda minūtes, bet "Dinamo" - 0 (neskaitot "kaušļu" nopelnītās), metieni pa vārtiem 25:19 Soču labā, bet pirmajā trešdaļā rīdzinieku varējums bija viena metiena vērtē.
Tribīnēs daži pat slēdza derības, vai Rīgā fiksēs unikālu gadījumu - tiks gūti vārti, trijatā spēlējot pret sešiem. Tomēr netika.
Kāpēc tik daudz par spēli ar Soču klubu? Tāpēc, ka mačam bija 6 punktu vērtība un "Dinamo" atkal to zaudēja. Tagad komandu no astotās vietas šķir 13 punkti. No devītās, ko ieņem neviens cits kā SKA, kas par katru cenu mēģinās iekļūt play off, - 10 punkti. Var jau teikt, ka līdz finišam vēl daudz spēļu, tomēr ekvatoram jau ir pāri. Ar rēķināšanu, cik palicis līdz astotajai vietai, ir par maz. Naivi cerēt, ka komandas, kas mūsējiem priekšā, bet vēl ir aiz svītras, tagad tikai zaudēs un zaudēs, bet "Dinamo" tik metīs iekšā un uzvarēs. Ja tas nav noticis sezonas pirmajā pusē, nav pamata gaidīt, ka pēkšņi viss mainīsies. Jā, sastāvs ir gana labs. Jā, būs gara mājas spēļu sērija. Diemžēl pārāk daudz flegmātisma jūtams treneros spēles laikā, un tas ir pārcēlies arī pie spēlētājiem. Lai būtu uzvaras, acīs jādeg liesmai.
To, ka daudz kas nav kārtībā, rāda ne vien treneru sejas, bet arī pustukšās tribīnes. Interesenti, cik fanu būs janvārī pret CSKA, kas būs septītā mājas spēle pēc kārtas un devītā vispār. Fanu maciņi nav bezizmēra, un robu tajos būs cirtušas arī Ziemassvētku vecīša vēstules. Galu galā, labāk pašiem braukt uz kūrortu, nekā atpūtniekus skatīties uz ledus un par to vēl piemaksāt!
Pagājušā sezonā trenera Kari Heikiles Rīgā nebija, bet komandas kodols bija. Negribas ticēt, ka puišiem ir iepaticies gandrīz par to pašu naudu nespēlēt jau februāra beigās. Un tad gan var aizdoties ne tikai uz Sočiem, bet arī uz Seišelu vai Maldivu salām. Kaut kādas ietekmes sviras ir arī Jurim Savickim, tomēr labāk, lai tās paliek neizmatotas, jo līdz šim loģikas darbībā nav bijis daudz, sākot no palīdzības lūgšanas valdībai un beidzot ar "Dinamo" kā miljonāru lecekti.
Šobrīd mehānisms nestrādā, un katrai skrūvei tajā ir sava loma. Arī tām, kas tika ieskrūvētas pērn un aizpērn. Tagad beigu sākums arī ir ieskrūvēts.
