Arturs Vaiders: Dažādās jaunības

Kaut arī biju nolēmis vokālajam žanram vairs nepieskarties, tomēr pēc svētdienas cīņām Rio nācās atkāpties no tā, jo ik pa reizei ieskanējās dziesma “Jaunība, jaunība, sārtais vīna trauks…” To ar lielu aizrautību un vīna, varbūt vēl biežāk ar tais laikos labākā vīna – degvīna - glāzi rokās dziedāja tagadējo olimpiešu omas un vecietēvi. Šoreiz akcents nevis uz vīna trauku, bet uz jaunību.

Svētdien olimpiskās cīņas sāka un beidza otrā un trešā jaunākā mūsu delegācijas dalībnieces – svarcēlāja Rebeka Koha (18) un tenisiste Aļona Ostapenko (19). Ar to gan līdzība gandrīz vai beidzas. Viena nodarbojas ar pasaulē un arī Latvijā ļoti populāru un arī naudietilpīgu sporta veidu, otra ar mūsdienās mazpopulāru, jo sevišķi jau daiļā dzimuma izpildījumā. Vienu trenē mamma Jeļena Jakovļeva, otru pasaulē labi zināms speciālists Eduards Andruškevičs, olimpiskajam medaļniekam Viktoram  Ščerbatiham piepalīdzot. Viena sacensības sāka ar pārliecinoši vinnētu pirmo setu, otra ar nerealizētu pirmo piegājienu. Viena zaudēja savaldību, līdz ar to arī iniciatīvu un spēli, otra spēja savākties un ieguva necerēti augsto ceturto vietu.  Viena sabļāva uz žurnālistu un arēnu atstāja dusmīga, otra ar asarām acīs pauda nožēlu par to, ka nav izmantojusi negaidīti pavērušos iespēju izcīnīt olimpisko medaļu.

Sacensību gaitā bija grūti iedomāties, ka Rebeka var pretendēt uz medaļu, bet vieta sešiniekā gan šķita reāla.

Jo kas gan varēja iedomāties, ka favorīte un līdere pēc raušanas ķīniete Jajuņa Li grūšanā pieteiks tik nenormālu sākumsvaru (123 kg) un ne to, ne nezin kāpēc arī palielināto svaru (126 kg) nepacels. Lai kļūtu par čempioni, viņai pietiktu ar 113 kg. Taču tā jau ir un paliks ķīnietes problēma.

Pat grūti iedomāties, ka šī trauslā meitene, kas sver tikai 53 kg, virs galvas spēj dabūt svaru stieni, kas divreiz smagāks par pašu. Rebeka Koha to var! Tagad atliek tikai nožēlot par neizmantoto pirmo piegājienu raušanā un nepaceltajiem 110 kg grūšanā, kas būtu Kohas personiskais rekords, kam, treneraprāt, viņa vēl nebija īsti gatava. Tomēr, lai būtu medaļa, lieli varoņdarbi nebija jāveic – jau ar personisko rekordu atkārtošanu katrā disciplīnā būtu pieticis medaļai – 92 kg raušanā un 108 kg grūšanā summā dotu 200 kg. Bronzu korejiete Jina Hī Juna ieguva ar 199 kg. Tāda ir svarcelšana, un notikumi reizēm mēdz ievirzīties pavisam negaidītā gultnē.

Jā, ceturtā vieta ir teju sliktākā no visām, tāpēc mazs sarūgtinājums palika. Tomēr Rebekai ir tikai 18.

Olimpiskajā pīrāgā ir iekosts, tas izrādījies varen smeķīgs, un tas dos tikai stimulu, lai pēc četriem gadiem būtu arī pjedestāls. Viņas darbīgums  un attieksme pret sportu ir labs pamats, lai tā būtu. Tāpēc tagad ir velti publiski, klāt nebijušiem, apspriest, kas tur īsti bija ar pirmo mēģinājumu. Tas vairs neko nemaina.

Žēl, ka arī Aļonai Ostapenko olimpiskais turnīrs ir beidzies. Pēc 6:1 pirmajā setā viss rādījās mažorīgi, arī tad, kad otrajā pie 1:2 izdevās lauzt pretinieces servi. Taču nesanāca. Iniciatīva pārgāja Samantas Stosuras pusē un viņa sāka spēlēt arvien pārliecinošāk. Ostapenko lielākā problēma līdz šim, arī Rio, ir stabilitāte un psiholoģiskā noturība. Ja tā ir, var uzvarēt arī Top 10 spēlētāju. Taču pagaidām nereti tās nav.

Viņa var sakliegt uz tribīnēm, lauzt raketes, pat parādīt vidējo pirkstu pretiniecei (tas gan bijis pasen) un būt īstais pūķis, kurā sakulminē Donas un Zaporožjes kazaku asinis. Un pēc brīža viņa var būt jautra, atklāta, iejūtīga un runāt par visdažādākajām tēmām.

Pat grūti kopā salikt šīs pusītes, bet tās eksistē un izpaužas arī laukumā. Svētdien Rio prevalēja tā sliktā (bet arī tā sportā reizēm ir vajadzīga, tikai pareizajās dozās), tāpēc arī Rio sapnis ir beidzies, kaut Aļona atšķirībā no daža laba tenisista olimpisko turnīru uztvēra pat nopietnāk nekā dažus pirms tam aizvadītos. Tas nekas, ka tajā nedeva ne reitinga punktus un naudas balvas. Dzīvē taču ir arī citas vērtības.

Bet, lai tenisā regulāri sasniegtu augstus mērķus, vispirms jātiek ar sevi galā. Citu variantu nav.

Un diez vai Ostapenko tagad var mierināt fakts, ka jau pirmajā kārtā izstājās vīru turnīra favorīts Novāks Džokovičs…

P.S. Protams, ka visus iepriecināja pludmales volejbolistu Aleksandra Samoilova un Jāņa Šmēdiņa laimīgā izglābšanās (trešajā setā no 11:13 uz 15:13).  Tas tikai apstiprina, cik svarīgs ir veiksmes faktors augstu mērķu sasniegšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti