Anda Rožukalne: Vai Krievijas neatkarīgie žurnālisti zaudē cerību?

Ir tik ļoti, ļoti žēl! Bet neviens nav pārsteigts, drīzāk brīnās, ka tas nenotika jau agrāk. Tā Krievijas žurnālisti reaģēja uz Ren-TV analītiskā raidījuma “Nedēļa ar Mariannu Maksimovsku” slēgšanu.

Arī Latvijas medijos parādījās īsa ziņa par šo notikumu. Pagājušajā nedēļā, atgriežoties no atvaļinājuma, “Nedēļas” darbinieki uzzināja, ka viņu 11 gadu garumā veidotajam raidījumam vieta Ren-TV programmā vairs nebūs. Slēgts Krievijā pēdējais TV ziņu raidījums, kas sižetos izmantoja dažādus viedokļus, kas atļāvās kritizēt Putina politiku un Ukrainas jautājumā neatbalstīja Kremļa uzskatus.

Lasot Krievijas neatkarīgo žurnālistu reakcijas par M.Maksimovskas veidotās programmas “Nedēļa” darbības pārtraukšanu, mani pārsteidza lielā bezcerība. Ik pa laikam mediju jomā Krievija piedzīvo kanālu slēgšanas, darbības ierobežošanu, redaktoru un žurnālistu atlaišanu no darba, lielākoties ar mērķi apklusināt kādu mediju vai cilvēku, kas vēl spēj iebilst pret Kremļa apdullinošo un vienīgo patiesību. Līdz šim Krievijas neatkarīgie žurnālisti no “Eho Moskvi”, no “Doždj” un vēl dažiem medijiem uz šiem ierobežojumiem, uz viņu aizdzīšanu interneta blogu vietnēs arvien izrādīja spītību, niknumu, dusmas, centās ironizēt, pasmieties. Šoreiz bija citādi.

Šoreiz komentāros pārsvarā bija jūtamas skumjas, neticība nākotnei, neticība auditorijai, cerību zudums.

Lielo Melu Ēras fenomens, tā “Nedēļu” savā komentārā nosauca laikraksta “Novaja Gazeta” autore Irina Petrovska. Viņa uzsver, ka slēgtais raidījums nebija nekāda opozīcijas pārraide, bet “normāla žurnālistika”. Diemžēl “Nedēļas” darbiniekiem atrast darbu būšot neiespējami, viņi sekos tiem talantīgajiem cilvēkiem, kas pazuduši no mediju vides, jo nav vēlējušies šķirties no saviem principiem. Pašlaik Krievijas medijos pieprasīti citi talanti – prasme pildīt pavēles un nepievērst uzmanību “sirdsapziņas himērai”. Petrovska atgādina, ka līdzās kanālam "Eho Moskvi un vēl dažiem medijiem, daudzi uzskatīja “Nedēļu” par “atļauto atklātību”, kuras saturs neiekļāvās “kopīgajā korī” un ko varēja demonstrēt citām valstīm kā vārda brīvības pierādījumu Krievijā.

Slavenais Krievijas TV žurnālists Jevgeņijs Kiseļovs (lūdzu, nejaukt ar Dmitriju Kiseļovu, kurš pats un viņa “sprediķi” kļuvuši par simbolu visu laiku lielākajai melu straumei) savā blogā “Atvadas no “Nedēļas”” to nosaucis par ļoti sliktu ziņu, izzudusi vēl viena īstas TV žurnālistikas saliņa, slēgta Krievijā vienīgā informatīvi analītiskā programma, kas bija “cienījama, gudra, asa, drosmīga, inteliģenta”.

Jevgeņijs Kiseļovs uzskaita Maksimovskas profesionālās īpašības un balvas, bet paredz, ka viņai būs grūti atrast darbu, droši vien nāksies mainīt profesiju vai strādāt ārzemēs.

Viņš atļaujas uzsvērt, ka Ren-TV īpašnieka “Nacionālās mediju grupas” saimnieki nav gluži sveši Putinam un vienalga nav varējuši nosargāt programmu “Nedēļa”, kas esot bijusi svarīga kanāla reputācijai. Tas esot signāls, ka Krievijas prezidenta tuvumā virsroku guvuši “jastrebi” (jeb “vanagi”), bet šīs programmas pastāvēšana arvien stingrākā Putina režīma apstākļos, kas nostiprināja “sabiedrības marasmu”, bijis varoņdarbs.

Tā ir sabiedrības vēlme saglabāt nebrīvību - vēl skarbāks ir vērsturnieks Georgijs Mirskis, komentējot Maksimovskas raidījuma slēgšanu. Viņš Krievijas sabiedrībā ieraudzījis milzīgu uzņēmību pret meliem, arī žurnālistes atlaišana tiek interpretēta kā viņas paagustinājums, visi melo, bet nevienam “vēmiens nenāk”.

Bezcerīga ir arī Ksenija Sobčaka, kura, apdomājot “Nedēļas” likteni, brīnās, kāpēc gan arī šogad vēl kāds plāno mācīties žurnālistiku – lai kļūtu par profesionālu bezdarbnieku vai nodarbinātu propagandistu? Sobčaka paredz, ka tāpat tuvākā gada laikā izrēķināsies ar žurnālistu Vladimiru Pozneru. Tā taču esot acīmredzama tendence, ka tieši tas pats, kas ar “Nedēļu” notikšot ne tikai ar lepnajiem “neatkarīgajiem”, bet arī ar “vairāk vai mazāk” neatkarīgajiem žurnālistiem.

Šī bezcerība ir vēl sliktāka ziņa par iepriekšējām. Tā liecina, ka daudzi cilvēki Krievijā apzinās situācijas nopietnību, bet neredz no tās izeju, paredzot tikai stāvokļa pasliktināšanos un Lielo Melu Ēras turpināšanos.

Tieši tāpēc arī Latvijā vērts ieraudzīt ne tikai Krievijas izplatītos melus, sadzirdēt ne tikai murgainu lozungu kliedzējus, bet arī pārdomas, emocijas, pašanalīzi, godīgas sarunas. Neapšaubāmi Krievijas iedzīvotājiem ir vajadzīga neatkarīga prese, bet arī Latvijā, cīnoties pret Krievijas propagandas spēku, mēs pārāk maz zinām par Krievijas žurnālistiem, kas joprojām cenšas būt neatkarīgi un saglabāt skaidru galvu. Tāpēc es to visu šoreiz gribēju aprakstīt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti