Saprast, kas kopīgs un kas atšķirīgs dažādām sabiedrības grupām, palīdz informācijas un datu salīdzinājums. Piedāvāju iepazīties ar vēl vienu pētījumu par televīzijas tirgu Igaunijā un Igaunijas auditorijas informētību, kas maija vidū tika prezentēts konferencē “Interaction of Media and Politics in the Baltic States” Viļņā. Tā autors Tallinas Mediju un Filmu skolas asociētais profesors Andress Joesars piekrita, ka ar viņa secinājumiem iepazīstinu lsm.lv lasītājus.
Vispirms nedaudz fona informācijas. Igaunijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, 25% no viņiem nav igauņi. Igaunijā pieejami 347 TV kanāli, 103 no tiem raida krievu valodā, 26 – igauņu valodā, pārējie – citās valodās. Nacionālās kanāla licences ir piešķirtas 17 kanāliem, bezmaksas virszemes digitālajā apraidē pieejami pieci kanāli – divi sabiedrisko mediju kanāli, divi komerckanāli un viens pašvaldības TV kanāls, kas atrodas Tallinas mēra Edgara Savisāra Igaunijas Centra partijas kontrolē.
Arī Igaunijā runā par divām informācijas telpām. To apliecina televīzijas skatīšanās dati. Igauņi pārsvarā skatās Igaunijas komercilos TV kanālus – 33%, 25% - sabiedrisko mediju TV kanālus, tikai 2% igauņu skatās kādu no pieciem populārākajiem Krievijas TV kanāliem. Krievvalodīgie Igaunijas iedzīvotāji sabiedrisko TV gandrīz neskatās – 1%, 7% - seko Igaunijas komerckanālu saturam, 54% - pieder pie lielāko Krievijas kanālu auditorijas.
Igaunijas iedzīvotāju TV skatīšanās paradumi 2014.gadā (vecuma grupa no 4+, igauņi un krievvalodīgie). Dati: TNS Emor.
Andress Joesars TV skatīšanās datus papildināja ar datiem no telefonintervijām ar 505 igauņiem un 495 krievvalodīgajiem Igaunijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Abu grupu pārstāvji regulāri seko informācijai par notikumiem, interese par tiem ir gandrīz vienāda. Igauņiem nozīmīgākie ikdienas informācijas avoti ir sabiedriskā televīzija ETV, komerckanāli TV3 un K2, Igaunijas ziņu portāli delfi.ee vai postimees.ee, sabiedriskais radio ERR, privātie radio kanāli un sociālie mediji. Savukārt krievvalodīgie Igaunijas iedzīvotāji ikdienas informāciju saņem, pirmkārt, no Krievijas kanāliem PBK, Ren TV, NTV MIR, otrkārt, no Igaunijas portālu krievu sadaļām un, treškārt, no ERR radio kanāla krievu valodā, svarīgi ir arī sociālie mediji.
Attiecībā uz Krievijas TV skatīšanās paradumiem, Igaunijas dati sakrīt ar Latvijas datiem. Sīkāk analizējot auditorijas grupas, redzams, ka līdzīgi kā Latvijā, pusmūža krievvalodīgie lielākoties skatās Krievijas televīziju un klausās sabiedrisko radio krievu valodā. 26% no krievvalodīgajiem lasa ziņas portālos krievu valodā, 19% - lasa starptautisko portālu informāciju dažādās valodās, lielākoties tie ir iedzīvotāji no 25 līdz 64 gadiem. Jaunāko vecuma grupu pārstāvji (25% – 28% no vecumā no 15 – 35 gadiem), kas seko Krievijas informācijai, lasa arī ziņas igauņu valodā, bet vecākā auditorijas daļa (no 45 gadu vecuma) arvien mazāk lasa igauņu mediju piedāvāto informāciju (tai seko vien 8% līdz 12% pusmūža un vecāka gadagājuma iedzīvotāju).
Šajā pētījumā informācija avoti tika salīdzināti ar uzskatiem par Ukrainas notikumiem un attieksmi pret Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem. Ukrainas notikumiem lielākā daļa igauņu sekoja sabiedriskās TV kanālos, krievvalodīgie – Krievijas TV kanālos. Uz jautājumu, kas vainojams Malaizijas lidmašīnas notriekšanā, igauņi atbildēja sekojoši: 34% domā, ka vainojama Krievijas valdība, 31% - Ukrainas separātisti, 5% - Ukrainas valdība, 1% - ASV, 40% - nevarēja atbildēt. Krievvalodīgo atbildes bija ļoti atšķirīgas: 5% domā, ka vainojama Krievijas valdība, 12% - Ukrainas separātisti, 38% - Ukrainas valdība, 5% - ASV, 47% - nevarēja atbildēt.
Ikdienas mediju lietojums noteica arī atbildes par Dziesmu svētkiem. No aptaujātajiem igauņiem 20% devās uz koncertiem, 61% - vēroja tos TV, 23% nesekoja Dziesmu svētkiem. Krievvalodīgajiem Igaunijas iedzīvotājiem šie svētki nozīmē mazāk: 49% neseko Dziesmu un deju svētku notikumiem, 40% - vēroja koncertus TV, 12% - bija apmeklētāju vidū.
Šie dati arī Igaunijā liek diskutēt par Krievijas TV ietekmi un to, ka Eiropas Savienības (ES) Audiovizuālo pakalpojumu direktīva nav efektīva. Krievijas TV kanāli ir reģistrēti kādā no ES valstīm, tie ieguvuši ES “pases”, bet to saturs neatbilst prasībai iekļaut programmā ES radītu saturu. Šie kanāli, tāpat kā Latvijā, rada mediju koncentrācijas un negodīgas konkurences draudus, jo pārraida Krievijā radītu saturu, aizpildot reklāmas pauzes ar Igaunijas auditorijai adresētu informāciju. Igauņu pētnieks uzsvēra, ka Krievijas TV kanālu saturs ir regulāri jāmonitorē (Igaunijā, atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, tas netiek darīts), to ietekme liek domāt par sabiedrisko mediju attīstības stabilitāti ES līmenī, veidojot aizsardzības mehānismu, kas nepieļautu sabiedrisko mediju finansējuma samazināšanu.
