● Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
● Русский перевод доступен здесь.
Mazākumtautību multimediju platforma Rus.LSM.lv publicē materiālus vienā no Latvijas nacionālo minoritāšu valodām – poliski, un šie materiāli būs pieejami arī latviski un krieviski.
Projekts “Łotwa po polsku” (Latvija poļu valodā) realizēts ar jaunās poļu paaudzes pārstāvju – J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas audzēkņu un Polijas profesionālo žurnālistu – līdzdalību.
Žurnāla “Przegląd Bałtycki” (“Baltijas apskats”, www.przegladbaltycki.pl) galvenā redaktora vietnieks Tomašs Otockis ir poļu žurnālists, kurš atspoguļo notikumus Baltijā. 12 gadus viņš raksta par tematiem, kas saistīti ar Baltijas valstīm. Kopš 2013. gada regulāri apmeklē Latviju, iemīlējis Rīgu, Ventspili un Cēsis.
No poļu valodas tulkoja Alina Smiļgina, J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas audzēkne.
Pirms dažiem gadiem žurnālā "Przegląd Bałtycki" ("Baltijas apskats") Daugavpils poļu savienības "Promień" ("Stars") aktīviste Kristīne Kuņicka (Krystyna Kunicka) interesanti aprakstīja Latgales poļu Ziemassvētku tradīcijas.
"Lielākā svētku tradīciju daļa ir saistīta ar Ziemassvētku vakaru. Pirmssvētku dienā notiek gatavošanās Ziemassvētku vakara vakariņām, pirms kurām daudzas poļu ģimenes iet uz baznīcu. Latgalē tradicionālā poļu pusnakts mise parasti notika un joprojām notiek vakarā, nevis pusnaktī, kā tas ir Polijā."
Tā ir būtiska atšķirība, jo Polijā visi Ziemassvētku vakariņu dalībnieki atceras: kad pulkstenis sit divpadsmit, ir jāceļas no galda un jāiet uz baznīcu.
Pārējā ziņā svētki Latgalē ir līdzīgi tiem, ko svin Polijā.
"Ziemassvētku galda klājuma pastāvīgie elementi ir balts galdauts un siens, lai gan tas tiek likts ne tikai zem galdauta, bet arī zem dievmaizītes (...) Ar paražu likt sienu zem galdauta saistīta tradīcija: pēc svinīgajām vakariņām katrs izvelk pa vienam salmiņam. Garākais salmiņš paredz ilgāko mūžu vai spēcīgāko veselību nākamajā gadā."
Mana paaudze jau nezina par salmiņa tradīciju, tomēr mēs visi atceramies: Ziemassvētku vakarā ir stingrs gavēnis, lai gan pašlaik tas drīzāk nav reliģiskais, bet gan kultūras aizliegums.
Kādi ēdieni visbiežāk tiek pasniegti pie svētku galda Varšavā?
Sarkanais borščs ar klimpām, pilnīgi atšķirīgs no Latvijā zināmā ukraiņu boršča, sēņu zupa, karpa želejā vai cepta, pīrāgi ar kāpostiem, bigošs un magoņu kūka. Viļņā ir nedaudz specifiskāki ēdieni (lietuviešu gaumē), piemēram, śliżyki (rauga mīklas cepumiņi), magoņu piens vai ķīselis.
Un Latvijā?
"Uz poļu Ziemassvētku galda Latgalē atšķiras ēdienu skaits. Tur ir uzskatīts, ka uz galda jābūt divpadsmit, trīspadsmit vai septiņiem ēdieniem. Pēc poļu tradīcijas Ziemassvētku vakarā ēdienu skaits ir nepāra, taču pieļauts gatavot arī divpadsmit ēdienus. Daudzās mājās uz svētku galda tiek likts papildu šķīvis, kas paredzēts eņģelim, Kungam Jēzum vai ceļotājam."
Kas visbiežāk parādās uz Latvijas poļu galdiem? Dzērveņu un auzu ķīselis, mazas bulciņas ar magoņu sēklām, kutia (tradicionāla Ziemassvētku vakara maltīte, gatavota no vārītiem kviešiem, putraimiem vai rīsiem, ar magoņu sēklām, medu un žāvētiem augļiem). Tas, starp citu, ir kopīgs poļiem no Lietuvas un Latvijas, Varšavā kutia vairs nav tik populāra, lai gan dažās konditorejās to joprojām var iegādāties. Pie poļu galdiem Daugavas krastos tiek pasniegts sarkanais borščs, līdaka, siļķe, pīrāgi ar kāpostiem, kartupeļiem vai sēnēm. Pēc Kristīnes Kuņickas teiktā, "mūsdienās viens no populārākajiem ēdieniem, kas radās vēl padomju laikos, ir "siļķe kažokā"– salāti ar siļķi un vārītiem dārzeņiem".
Tradīcija nosaka, ka visa maltīte ir jāgatavo saimniecei, taču mūsdienās to var izdarīt arī saimnieks, un tas būs labs solis pretī vienlīdzībai, lai gan agrāk tā nebija pieņemts.
Starpkaru perioda poļu presē var atrast daudz sludinājumu no poļu konditorejām Latvijā, kuras aicināja iegādāties tādas lieliskas kūkas kā magoņu kūku, siera kūku vai senkaču. Populārākās vietas bija Natalko (Natałko) ģimenes veikals Merķeļa ielā Rīgā un konditorejas veikals "Francis" Daugavpilī.
Pirmajā vai otrajā Ziemassvētku dienā Latvijā tika atvērtas poļu namu durvis un organizētas savstarpējās ciemošanās. Vientuļi cilvēki sniedzās pēc grāmatas vai avīzes. Ko mēs varējām izlasīt pirmskara poļu presē par gaidāmajiem Ziemassvētkiem?
Svētkiem bija veltīta pirmā "Nasze Życie" numura lielāka daļa. Jau pirmajā lappusē (ja neskaita avīzes programmatisko tekstu "Mūsu uzdevumi") bija attēlota ilustrācija ar Jaunavu Mariju, Sv. Jāzepu un Jēzu Kristu, kas atgādināja par svētkiem, nākamajās lappusēs bija "Ziemassvētku Evaņģēlijs", liturģiskais kalendārs, teksts par Ziemassvētku dievmaizīti, kā arī notis un teksts Ziemassvētku dziesmai "Cicha noc" ("Klusā nakts, svēta nakts"), kas joprojām ir vispopulārākā Ziemassvētku dziesma Polijā, kaut arī aizgūta no ārzemēm. Tomēr mums ir arī tipiskās poļu Ziemassvētku dziesmas, piemēram, "Przybieżeli do Betlejem" ("Ieradās Betlēmē ") vai "Bóg się rodzi" ("Dievs ir piedzimis").
"Nasze Życie" pirmajā numurā par politiku bija maz, tika pieminēta vienīgi Polijas katoļu jaunatnes apvienība, vienīgā "jumta" organizācija, kas varēja pastāvēt pēc tam, kad Kārļa Ulmaņa režīma dēļ 1934. gadā tika likvidēta Latvijas Poļu savienība un Poļu nacionālā apvienība. Tolaik poļi Ziemassvētkiem sāka gatavoties jau labu laiku iepriekš. 15. un 16. decembrī notika svinīgs pasākums par godu Ādamam Mickevičam (Adam Mickiewicz).
Kāds tam ir sakars ar Ziemassvētku vakaru?
Tā sagadījies, ka 1798. gada 24. decembrī Novgorodas apgabalā dzimis poļu nacionālais rakstnieks, poēmu "Dziady" ("Veļi") un "Pan Tadeusz" ("Pans Tadeušs") autors, kas līdz Otrajam pasaules karam bija populārs arī Latvijas poļu vidū, sakarā ar to poļu skolotāja Jūlija Ostrovska (Julia Ostrowska), Viļņas Stefana Batorija (Stefan Batory) universitātes absolvente, uzstājās svinīgajā vakarā ar Mickevičam veltītu runu. Tajā pašā numurā "Nasze Życie" atsauca atmiņā 1834. gadā izdotās poēmas "Pan Tadeusz" simtgadi, kā arī piedāvāja lasītājiem nelielu tās fragmentu ar "Jankeļa koncertu". Dažas dienas pēc Ostrovskas runas Rīgā notika bērnu Ziemassvētku eglīte, ko organizēja tolaik Latvijas galvaspilsētā darbojošās poļu skolas.
Aktīvā poļu dzīve turpinājās līdz pat grandiozam Jaungada vakaram. 1935. gads poļu sabiedrībai neko īpaši jaunu neienesa, politiskās pārmaiņas sākās līdz ar Otrā pasaules kara uzliesmojumu. Tomēr Daugavas tuvumā joprojām turpināja kopt poļu tradīcijas, Rīgā darbojās Poļu teātris, kas aicināja cilvēkus uz svinībām, pastāvēja organizācijas.
"Dievs piedzimis!" – vēsts poļu mājās Rīgā, Liepājā, Jelgavā, jo poļu dzīve taču neaprobežojās tikai ar Latgali. Iespējams, Vecgada vakarā mēs ievedīsim jūs citā atmosfērā.
Bet tikmēr:
Szczęśliwych, pełnych radości i ciepła, Świąt Bożego Narodzenia jeb – Laimīgus, prieka pilnus un siltus Ziemassvētkus!
