Lielākajai daļai nopietnu mediju jau vismaz desmit gadus ētikas kodeksos iekļauti nosacījumi, kas attiecas uz saturu un uzvedību sociālās tīklošanās platformās. Arī sabiedrisko mediju ombuds regulāri saņem jautājumus par žurnālistu publicēto saturu sociālajos medijos vai ziņapmaiņas vietnēs, bijuši arī divi iesniegumi.
Mazie ieraksti un lielie jautājumi
Žurnālisti darbojas vidē, kurā brīvai domai, brīvi izteiktam vārdam ir ļoti svarīga nozīme. Mediju profesionāļi nezaudē tiesības brīvi izteikties sociālās tīklošanās vietnēs vai citur tikai tāpēc, ka pārstāv kādu uzņēmumu vai regulāri stāsta par konkrētu tēmu. Tomēr darbs medijā nozīmē, ka, pirmkārt, publiski teiktajam var būt lielāka ietekme uz plašu sabiedrību, otrkārt, žurnālista teiktais tiek vērtēts caur medija darbības un tā interešu filtru. Tāpēc profesionālās ētikas kodeksos definēti principi, kas attiecas uz žurnālistu publiski izplatīto profesionālo un arī privāto saturu. Tie pamato auditorijas uzticēšanās nozīmi, pienākumu sniegt patiesu informāciju, izvairīties no maldināšanas, rūpēties par viedokļu daudzveidību un neitralitāti.
To visu ievērot ir sarežģīti, jo sociālo mediju komunikācija ļoti atšķiras no žurnālistu darba. Nepārtrauktajā teksta un attēlu plūsmā šķiet neiespējami saglabāt žurnālistikai raksturīgo precizitāti, balstīšanos faktos, neitralitāti. To apgrūtina arī citi spēlētāji, viņu radītās viedokļu kaujas, vēlme provocēt, atdarināt žurnālistiku, anonimitāte. Sociālo mediju komunikācijas vide veicina nejaušu, neprecīzu, maldinošu un uzbrūkošu, emocionālu ierakstu parādīšanos, jo izteikties ir viegli, to var izdarīt ātri, bez zināšanām vai apdomāšanās.
Iepriekš minētie un citi gadījumi liecina, ka mediju profesionāļu paškomunikācija par darbu vai citiem jautājumiem arī privātā vidē mediju uzņēmumu skatījumā tiek attiecināta uz profesionālo statusu un pienākumiem.
Mainoties sociālo mediju raksturam un to izmantojumam mediju darbā, profesionālā ētika pakāpeniski tiek pilnveidota un kļūst stingrāka gan pret žurnālistiem, gan citiem mediju darbiniekiem, priekšplānā izvirzot nevis izteiksmes brīvību, bet mediju uzņēmuma intereses. Īpaši stingri noteikumi tiek attiecināti uz ziņu žurnālistu iespējām publiski izteikt viedokli par nozīmīgiem jautājumiem, jo viņu atklāti vai slēpti viedokļi var tikt saistīti ar medija pozīciju vai citām mediju uzņēmuma interesēm. Tas gan var radīt un rada nopietnas dilemmas, jo žurnālisti tiek mudināti informēt par savu darbu un mediju, izmantojot tīklošanās platformu iespējas.
Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālajās vadlīnijās un rīcības un ētikas kodeksos arī iekļauti nosacījumi, kas attiecas uz sociālajiem medijiem (pieejami šeit: Redakcionālās vadlīnijas un ētikas kodeksi | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (seplp.lv). To galvenā ideja, ka saturam sociālās tīklošanās vietnēs jāatbilst profesionālās ētikas kodeksa normām, tas nedrīkst aizskart uzņēmuma reputāciju. Privātos sociālo mediju kontos vēlams uzsvērt, ka tajos tiek pausts personisks viedoklis, bet to nav pieļaujams izteikt medija oficiālajos kontos. Redakcionālo vadlīniju 2.4. daļā, uzsverot uzticēšanos, teikts, ka sociālajos medijos lietotāji ne vienmēr nošķir žurnālista identitātes un sabiedrisko mediju darbinieki nevar zināt, kad tiek uztverti kā profesionāļi un kad kā privātpersonas.
Lai arī šie principi šķiet vienkārši, problēmas var radīt ne tikai pretrunīgs viedoklis, bet arī komunikācijas stils. Nav runa par rupjībām vai uzbrukumu, bet asi atbildēt, spilgti izteikt savu domu sociālajos medijos žurnālistiem ir tiesības, secinājām sarunā ar sabiedrisko mediju redaktorēm un darbiniekiem.
Atlaist uz vietas! Tiešām?
Ievadā minētais Deniss Finlijs (Denis Finley) tika atlaists par to, ka savā ierakstā komentēja Burlingtonas municipalitātes ideju iekļaut autovadītāju tiesību dokumentā iespēju minēt trešo dzimumu (Andrews, 2018, January 18). Viņš darbu zaudēja, jo jau iepriekš bija uzbrūkoši izteicies par konkrētām sabiedrības grupām, un šoreiz tā tika uztverts arī viņa ieraksts, ka minētais solis "mūs tuvinās apokalipsei". Darbu zaudēja arī "The Atlantic" komentētājs Kevins Viljamsons (Kevin Williamson) (Chapman, 2018, April 27), kas savos ierakstos aicināja aborta veicējas sodīt "kā slepkavas".
Kāds neapdomīgs vārds var izsprukt katram. Tā nesen gadījās "Dallas Morning News" jaunajai darbiniecei Meganai Mengramai (Meghan Mangrum), kuras izmantotais slenga vārds "bruh", attiecināts uz pilsētas mēru, tika iztulkots kā aizskarošs (Rogers, 2023, March 1). Mengrama zaudēja darbu.
Tik asa mediju uzņēmumu reakcija tiek arī kritizēta kā pārspīlēta un neatbilstoša sociālo mediju laikmetam, kurā viegli iespējams atrast jebkura cilvēka neapdomīgas vai pretrunīgi uztveramas izpausmes virtuālajā vidē. Mediju profesionāļi bijā sašutuši, kad 2021. gadā "Associated Press" atlaida no darba jauno žurnālisti Emīliju Vailderi (Emily Wilder), jo konservatīvie mediji kritizēja viņas politisko aktīvismu studiju laikā un sociālajos medijos izteikto viedokli par Izraēlas un Palestīnas konflikta atspoguļojumu. Lai arī žurnāliste skaidroja, ka viņas politiskā pozīcija netraucē neitrāla un objektīva satura radīšanu, viņai bija jāatstāj darbs (Bauder, 2021, May 22).
Jautājums par mediju redakciju darbinieku izteiksmes brīvību tika pamatīgi analizēts, kad martā BBC sporta raidījuma "Match of the Day" vadītājs Gerijs Linekers (Gary Lineker) tika atstādināts no raidījuma vadīšanas, jo savā tvītā izteica atbalstu patvēruma meklētājiem (Wilson, 2023, March 11). Viņa teiktais tika uztverts kā politisks viedoklis un BBC vadlīniju pārkāpums. Diskusijas būtība bija sabiedriskā medija darbinieku neitralitātes pienākums un tā robežas, ja BBC pārstāvis nevis piedalījās politiskā diskusijā, bet gan aizstāvēja vispārcilvēciskas vērtības un cilvēktiesības. Citi kolēģi arī iestājās par Linekera tiesībām izteikt savu attieksmi un arī BBC vadība atkāpās no nodoma ierobežot bijušā futbolista, pašlaik ļoti slavena raidījuma vadītāja, izteiksmes brīvību.
Aptuveni tajā pašā laikā Aleks Karakatsanis (Alec Karakatsanis) publicēja rakstu "Pavisam slikts tvīts", analizējot, kāpēc "The Washington Post" (WP) žurnālistes Ešlijas Pārkeres (Ashley Parker) tvitera ieraksts pārkāpj laikraksta ētikas noteikumus. To prioritāte ir redakcionālā neatkarība un rūpes par to, lai auditorijai nerastos šaubas par to, vai darbinieki spēj godīgi atspoguļot notikumus. Tāpēc WP ētikas politika nosaka, ka darbinieki sociālās tīklošanās vietnēs izvairās izteikt viedokļus, kas attiecas uz valdības politiku, kā arī neizsaka pozīciju, kas varētu liecināt par slēptu vēlmi ietekmēt skatījumu uz medijam svarīgiem jautājumiem.
Kas bija "sliktajā tvītā"? Žurnāliste, pievēršot uzmanību kolēģa rakstam, izteica vispārīgu viedokli, ka kriminālā situācija Vašingtonā "netiek kontrolēta". Karakatsanis, pa vārdam analizējot šo tvītu, pauž neizpratni par pārspīlēto apgalvojumu, jo kriminālā situācija ASV galvaspilsētā ir labāka nekā jebkad. Pēc autora domām tvītā iekļautie vārdi, ka situācija "rada depresiju" un ir "tiesības justies droši" nozīmē maldināšanu un ir iemesls sabiedrības neatbilstošajam priekštatam par noziedzības stāvokli, veicinot paniku un bailes.
Starptautiski apspriests profesionālās ētikas gadījums saistīts arī ar Jamaikā slavena žurnālista Abkas Fica-Henlija (Abka Fits-Henley) steigā savā privātajā profilā publicēto kāda jauna sportista, kas pēkšņi miris vietējā futbola turnīra laikā, autopsijas rezultātu. Žurnālista ieraksts saturēja sensitīvu informāciju par pusaudža nāves apstākļiem. Fics-Henlijs vēlāk skaidroja, ka izmanto savu privāto profilu darba vajadzībām, bija reaģējis uz darba devēja norādēm veidot "lielu stāstu" un cerējis raisīt diskusiju, lai novērstu līdzīgas nelaimes un pievērstu uzmanību jauniešu sportā iesaistīto veselībai.
Digitālās komunikācijas "zelta likumi"
Kā sabalansēt žurnālista tiesības, iespējas sociālajos medijos vākt informāciju, izpaust savu personību un ievērot profesionālās ētikas principus? Ko darīt ar "draugiem" un to izteikumiem dažādās vietnēs? Vai žurnālists var dalīties ar citu ierakstiem, izteikt pret tiem attieksmi? Vai arī to var iztulkot kā žurnālista iesaisti kāda viedokļa popularizēšanā, šauboties par viņa atbilstību profesionālajai ētikai? Ko darīt ar citiem, kas reaģē uz žurnālista darbu, – lietotājiem, kam labi un kam slikti nodomi, automatizēti "sarunas dalībnieki"? Šie jautājumi tiek regulāri diskutēti profesionāļu vietnēs (Ward, n.d.).
Starptautiska prakse liecina, ka digitālās vides ētikas principi tiek piemēroti mediju darbības normatīvajai tradīcijai, cenšoties izmantot esošos profesionālās ētikas pamatprincipus (Craig, n.d; Harris, 2022, December 26). Medijiem un žurnālistiem ir jāiesaistās diskusijās sociālajos medijos, bet jāuzmanās no ierakstiem, kam nav konteksta (piemēram, vienkārša dalīšanās), asiem un nepieklājīgiem izteikumiem. Taču emocionāla attieksme var būt žurnālista komunikācijas stratēģija. Ziņu žurnālistu uzvedības "zelta likums" ir atturēties izteikties par jautājumiem, kurus viņu medijs cenšas atspoguļot neitrāli un objektīvi. "Draudzēties" ar saviem informācijas avotiem "tīklos" ir saprātīgi, tomēr reizēm jāseko, lai draugu loks ir pietiekami dažāds. Šie ieteikumi var noderēt, bet tie nav universāli. Tāpēc profesionālās ētikas vērtējumā katrs piemērs tiek analizēts atsevišķi, ņemot vērā kontekstu, žurnālista nodomus, rīcību un daudzus citus apstākļus.
- Andrews, T.M. (2018, January 18). Vermont newspaper editor fired after controversial tweets about gender. The Washington Post. Vermont newspaper editor fired after controversial tweets about gender - The Washington Post
- Bauder, D. (2021, May 22). AP’s firing of journalist following tweets prompts outcry. Lasīt šeit.
- Chapman, S. (2018, April 27). I don't think abortion is murder, and neither do you. "Chicago Tribune". Lasīt šeit.
- Craig, D. (n.d). Global Social Media Ethics and the Responsibility of Journalism. Oxford Research Encyclopedia of Communication. Retrieved 13 Apr. 2023, (Lasīt šeit) Harris, K. (2022, December 26). Ethical issues in social media and digital journalism. Lasīt šeit.
- Karakatsanis, A. (2023, March 12). A Really Bad Tweet. Lasīt šeit.
- Rogers, T. (2023, March 1). Dallas morning News fires Reporter for Calling Major ‘Bruh’ on Twitter. Lasīt šeit.
- Ward, S. (n.d.). Digital Media Ethics. Center for Journaliusm Ethics. Digital Media Ethics - Center for Journalism Ethics (wisc.edu). Lasīt šeit.
- Wilson, R. (2023, March 11). Impartiality and public-service media. Lasīt šeit.
