"Lai dzīvo Baltkrievija!". Tieši ar šādu saukli daži simti no apmēram diviem miljoniem Minskas iedzīvotāju izgāja ielās uzreiz pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Vieni saka, ka rezultāti esot falsificēti un Aleksandra Lukašenko sāncense Tatjana Korotkeviča esot ieguvusi daudz lielāku atbalstu. Otri ir pārliecināti, ka tieši tautas vairākums ir atbalstījis pašreizējo valsts vadītāju. Neskatoties uz to, vēlēšanas parādīja, ka sabiedrībā valda neviennozīmīgas noskaņas par esošo situāciju valstī un turpmāko tās attīstību.
- "Pieradinātā" opozīcija jeb "pieradinātā" demokrātija
- Piesardzīgais gājiens specdienestu uzraudzībā
- Stabilitāte pāri visam
- Vai tad ir kāds cits?
- Inertos baltkrievus iekustina mobilizācijas kampaņa
- Lukašenko: Esmu gatavs reformām. Bet vai jūs esat tām gatavi?
- Opozīcija nepadosies
"Pieradinātā" opozīcija jeb "pieradinātā" demokrātija
Kopumā vēlēšanās piedalījās četri prezidenta amata kandidāti. Ilggadējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, sabiedriskās kustības "Saki patiesību" aktīviste Tatjana Korotkeviča, Baltkrievijas liberāli demokrātiskās partijas līderis Sergejs Gaidukevičs, kā arī patriotiskās partijas priekšsēdētājs un baltkrievu kazaku atamans Nikolajs Ulahovičs. Neviens no amata pretendentiem, izņemot Lukašenko, nesaņēma pat 5 % vēlētāju balsu. Sarunā ar vietējiem iedzīvotājiem noskaidrots, ka par dažiem kandidātiem ir dzirdēts pat pirmo reizi, piemēram, par Ulahoviču.
Vairāki analītiķi pieļauj, ka lielākā daļa no kandidātiem ir tā dēvētā "pieradinātā opozīcija", kas pastāv tikai tāpēc, lai vēlēšanas būtu šķietami demokrātiskas.
Nosacīti baltkrievus vēlēšanu dienā var sadalīt divās grupās.
Pirmie ir tie pilsoņi, kas piedalās vēlēšanās. Otri – aicina uz šīs procedūras ignorēšanu. Par vēlēšanu boikotu Baltkrievijā aģitēt ir aizliegts.
Cilvēku vidū, kas vēlēšanas ignorēja, ir, piemēram, nesen atbrīvotais politieslodzītais Nikolajs Statkevičs, opozicionārs Anatolijs Ļebedko vai arī metodologs Vladimirs Mackevičs.
Piesardzīgais gājiens specdienestu uzraudzībā
Tieši dienu pirms vēlēšanām Statkevičs ar domubiedriem organizēja protesta akciju, kas, pēc viņa vārdiem, bija masveidīgākā pēdējo piecu gadu laikā. Demonstranti iestājās par Baltkrievijas nacionālo simbolu, tostarp vecā karoga, atjaunošanu un par brīvām vēlēšanām.
Saskaņā ar dažādām aplēsēm akcijā varētu būt piedalījušies no 800 līdz 1500 cilvēku. Kolonnā ļaudis devās no Brīvības laukuma gar Neatkarības prospektu virzienā uz Jakuba Kolasa laukumu.
Plašās kolonnas vidū ir kāda jauna, enerģiska sieviete rudiem matiem, vārdā Marjana, kas tur Baltkrievijas veco baltsarkanbalto karogu. Gājienā Marjana piedalās, jo vēlas, lai vara sadzirdētu savu tautu.
"Mēs vēlamies atgūt mūsu nacionālos simbolus. Mums ir jāatjauno brīva Baltkrievija. Mēs vēlamies redzēt savu valsti tādu, kur netiek pārkāptas cilvēktiesības, kurā prezidents nedrīkst atrasties amatā ilgāk par diviem termiņiem - lai būtu tāpat kā visās civilizētās Eiropas valstīs," prasības uzskaita Marjana.
"Mēs vēlamies, lai valdība mūs sadzirdētu, lai redzētu, ka mēs esam. Viņiem ir jāsaprot, ka mēs neticam šīm vēlēšanām, mēs gribam redzēt pierādījumus tam, ka no mūsu balsīm ir kaut kas atkarīgs," saka Marjana.
Nonākot galapunktā, dalībnieku skaits pamazām sarūk. Statkevičs saka, ka tā esot normāla parādība. Baltkrieviem nepatīk rīkot protesta akcijas vienuviet, jo viņi baidās no varas pārstāvju iejaukšanās. Šo stihisko protesta akciju vēlēšanu dienā rūpīgi uzraudzīja spēcīgas miesas būves vīrieši melnos sporta tērpos. Šie cilvēki parasti stāvēja savrup no pārējiem akcijas dalībniekiem un ik pa laikam sarunājās pa rācijām.
Stabilitāte pāri visam
Vietējie iedzīvotāji saka, ka tie esot Baltkrievijas specdienestu darbinieki. Taču cilvēku, kas gatavi iziet ielās un protestēt Baltkrievijā nav daudz.
Kā lēš filozofs Vladimirs Mackevičs, apmēram 15% līdz 20% no visiem vēlētājiem ir tā dēvētais "protesta elektorāts". Proti, visi tie, kas nebalso par Lukašenko. Viņaprāt, spēcīgas un īstas opozīcijas esošajam režīmam vienkārši nav.
Šobrīd varu Baltkrievijā vispār neviens nekontrolē. Turklāt paši baltkrievi ir atteikušies no šādas iespējas demokrātiskā ceļā. "Viens no referendumā pirmajiem pieņemtajiem lēmumiem bija atļaut prezidentam izveidot savu fondu. Faktiski tas ir speciāls budžets, ko nekontrolē nedz valdība, nedz parlaments, nedz arī Nacionālā banka. Fondā uzreiz tika iepludināti milzu līdzekļi, kas bija saistīti ar kukuļiem no biznesa. Fonda deklaratīvais mērķis bija saistīts ar ātru jautājumu risināšanu. Piemēram, nav naudas, lai izmaksātu pensijas - tās nav valsts budžetā, bet ir prezidenta fondā; nav naudas atvieglojumu nodrošināšanai, piemēram, veterāniem. Kāda viņiem starpība, no kurienes nāk šī nauda - prezidents dod! Tādā veidā prezidents mēģina noturēt sociālo stabilitāti, īpaši atbalstot vairākus sociāli bīstamus slāņus. Ja notiek kaut kāda izgāšanās, kas draud ar sociālo sprādzienu, tur tiek iepludināti līdzekļi un briesmas tiek novērstas," klāsta Mackevičs.
Pēc analītiķa teiktā, Baltkrievijas sabiedrībā valda dažādas bailes. Galvenokārt cilvēki baidās no Ukrainas scenārija atkārtošanās. Un tieši šo baiļu fonā Lukašenko šķiet pievilcīgs vēlētājiem, jo viņš solot stabilitāti, kārtību un mieru.
Turklāt par viņu balso neatkarīgi no tā, vai viņš patīk vai nepatīk. Vienkārši pašreizējam prezidentam neesot alternatīvas - saka Mackevičs.
Vai tad ir kāds cits?
Tas atklājas, arī sarunājoties ar ļaudīm Minskas ielās, piemēram, ar taksometra vadītāju Viktoru. Viņš ir vidēja vecuma vīrietis, melniem matiem. Viktors ir optimistiski noskaņots cilvēks, kas bieži vien smaida. Šajās vēlēšanās viņš balsoja par Gaidukēviču, jo neesot apmierināts ar dažām nodokļu izmaiņām, ko veicis prezidents Lukašenko. Tomēr kopumā viņš ilggadējo prezidentu atbalsta.
"Es domāju, ka neviens netiks galā labāk ar mūsu problēmām kā Lukašenko. Neviens nespēs labāk pārdot tos pašus MAZ traktorus, jo prezidentam ir savi pārbaudīti sakari un jau pārbaudīta sistēma. Daudzi runā, ka tehnika netiek pārdota, taču nedz Gaidukevičs, nedz Korotkeviča ar to netiks galā. Lukašenko patiešām ir uzvarējis.
Tieši tik daudz cilvēku par viņu ir nobalsojuši. Es, piemēram, esmu sazvanījis savus radiniekus vairākās Baltkrievijas mazpilsētās - visi balsoja par Lukašenko un visiem viens jautājums - "Vai tad ir kāds cits?"" situāciju raksturo Viktors.
Atbraucot uz Minsku dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, pirmais, ko var pamanīt ir koši plakāti ar aicinājumiem doties uz vēlēšanām 11.oktobrī. Teju uz katra staba, uz katra skatloga ir skrejlapas. Virs ceļiem izvietotas izkārtnes Baltkrievijas karoga krāsās.
Inertos baltkrievus iekustina mobilizācijas kampaņa
Baltkrievu politologs Valērijs Karbalevičs norāda, ka ielās nevar manīt politisko cīņu. Tikai dažviet ir redzama prezidenta kandidātu vides reklāma vai paziņojumi. Papildus tam sabiedrība katru gadu kļūst arvien vairāk pasīva un aizvien lielāka cilvēku daļa izvēlas nepiedalīties balsojumā. Tāpēc vara īstenoja vairākus pasākumus, lai nobalsojušo skaits būtu pietiekošs, lai nodrošinātu Lukašenko leģitimitāti.
"Radās vēlēšanu aktivitātes problēma. Bija risks, ka žurnālisti varētu ieraudzīt tukšus vēlēšanu iecirkņus. Lai to nepieļautu, vara sarīkoja vērienīgu mobilizācijas kampaņu, lai cilvēkus vēlēšanām piesaistītu. Nekad nav bijis tā, ka pie katra vēlēšanu iecirkņa būtu izkarināts atgādinājums par vēlēšanām. Par to runāja sabiedriskajā transportā, pa pilsētu braukāja mašīnas, kurās pa skaļruņiem aicināja cilvēkus piedalīties balsojumā," norāda Karbalevičs.
Kā zināms, mērķis tika sasniegts. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, balsojumā kopumā piedalījās vairāk nekā 87% vēlētāju, tostarp vairāk nekā trešdaļa nobalsoja pirms termiņa. Vēlēšanās piedalījās arī pats prezidents Lukašenko. Īsi pēc procedūras turpat vēlēšanu iecirknī viņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
Lukašenko: Esmu gatavs reformām. Bet, vai jūs esat tām gatavi?
Viens no svarīgākajiem bija par ekonomiskām reformām. Uz to nepieciešamību jau krietnu laiku norāda vairāki baltkrievu un ārvalstu analītiķi.
Patlaban Baltkrievijas ekonomika piedzīvo krīzi.
Inflācijas līmenis pēc nacionālās bankas aplēsēm 2015.gadā varētu sasniegt apmēram 16 %.
Viens no reformu piekritējiem ir baltkrievu ekonomists Sergejs Čalijs. Viņš norāda uz pārmērīgu valsts aparāta kontroli pār ekonomiku. Cilvēki, kuri atrodas pie varas, vairāk domā par to, kā sadalīt līdzekļus, nevis kā šo naudu nopelnīt.
No vienas puses, ir pārmērīga nodarbinātība valsts sektorā. Bet, no otras puses – privātajā sektorā trūkst kvalificēta darbaspēka. Risinājums būtu, ja privātā sektora kompānijas uzņemtu speciālistus no valsts uzņēmumiem.
Problēmas cēloni Čalijs dēvē par "administratīvo marasmu", kad ir milzum daudz instrukciju, kuras nav iespējams izpildīt.
Turklāt valstij nav precīza ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plāna. Ekonomikas izaugsmes tempi ir ļoti zemi, un pie pašreizējās sistēmas tie neuzlabosies. Režīma kļūda ir tāda, ka problēmas viņi esot risinājuši ar valsts ieguldījumiem neefektīvos, no padomju laikiem palikušajos uzņēmumos. Lai situāciju labotu, ir nepieciešams atbrīvoties no vairākiem administratīviem šķēršļiem biznesa uzsākšanai un tā vadīšanai, - turpina eksperts. "Ja mēs atbrīvotos no visiem šiem murgiem, kas saistīti ar biznesa vadīšanu, tad mēs uzlabotu situāciju. Pasaulē ir speciālisti, kas nodarbojas ar šķēršļu likvidēšanu biznesa uzsākšanai. Ja turpināsim analoģiju ar 1990.gadiem, tad Krievijā [Jegora] Gaidara valdība apstiprināja dekrētu par tirdzniecības brīvību. Citiem vārdiem - cilvēkiem, kas uzņēmumu restrukturizācijas gadījumā darbu jebkurā gadījumā zaudēs, ir jādod iespēja strādāt privātajā sektorā. Pie mums šādas iespējas nav - to varētu paveikt gada laikā, un tas uzreiz pārvērstu nākamajā gadā gaidāmo kritumu par nelielu izaugsmi. Nav vajadzīgas ilgas un smagas reformas," komentē Čalijs.
Pēc preses konferences vēlēšanu dienā Valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko novērtēja iepriekšējos gadus amatā. Baltkrievijas ekonomiskās attīstības ceļu viņš dēvē par saudzīgu baltkrievu tautai. "Politikā, likumdošanā vēl kaut kur var pieņemt radikālus lēmumus. To mēs varam pārdzīvot.
Taču ekonomika nekad nepārdzīvos, ja tajā pēkšņi sāksies ļoti krasas pārmaiņas. Es vēlreiz uzsveru - 20 gadu laikā jūs redzējāt, ka es gāju evolūcijas ceļu. Es zināju, ka, izvēloties šo ceļu, mēs uzreiz rezultātu nesasniegsim. Tomēr sapratu, ka tieši šis ceļš tautai būs tas saudzīgākais," pauda Lukašenko.
Tāpat prezidents paziņoja, ka esot gatavs jebkurām reformām. Tai pašā laikā viņš jautāja, vai pati sabiedrība ir gatava šādām pārmaiņām?
"(..) Es esmu gatavs jebkurām reformām, taču toreiz retoriski jautāju: "Vai jūs to izturēsiet? Vai jums tiešām tas ir vajadzīgs?" Nospraust mērķi un realizēt to ir divas dažādas lietas - viena lieta ir pateikt "Uz priekšu!", bet, kad iesim uz priekšu, kurš nonāks ceļa beigās?
Tāpēc tas nav atkarīgs no manis. Es esmu gatavs jebkurām pārmaiņām, arī revolucionārām. Tas gan nav mans princips," klāsta Lukašenko.
Opozīcija nepadosies
Saskaņā ar pirmsvēlēšanu reitingiem otra populārākā prezidenta amata kandidāte bija Tatjana Korotkeviča. Lai gan par viņu nobalsojuši mazāk nekā 5% vēlētāju, optimismu politiķe nezaudē. Pirmo dienu pēc vēlēšanām Korotkeviča nosauca par viņas nākamās vēlēšanu kampaņas sākumu. Neskatoties uz zaudējumu vēlēšanās šogad, viņa tomēr uzsvēra, ka daudz kas ir panākts.
Pati Korotkeviča apgalvo, ka vēlēšanu rezultāti ir falsificēti.
Pēc viņas domām, par viņu ir nobalsojuši no 20 līdz 35% procentiem iedzīvotāju. Tomēr politiķe atzina, ka jebkurā gadījumā par Lukašenko nobalsoja vairāk vēlētāju.
"Viens no iemesliem ir tas, ka mēs par vēlu nolēmām piedalīties vēlēšanās. Taču papildus bija nevienlīdzīgi nosacījumi. Mans konkurents ļoti aktīvi izmantoja administratīvo resursu parakstu vākšanai, aģitācijai, balsu skaitīšanai un visam pārējam. Protams, bija arī nevienlīdzīgas iespējas, runājot par aktivitātēm medijos. Man kampaņas ietvaros bija iespējas uzstāties televīzijā stundu un 18 minūšu garumā," atzīmē Korotkeviča.
Pēc esošās likumdošanas prezidentu Baltkrievijā ievēl uz pieciem gadiem. Savukārt jau nākamgad Baltkrievijā ir ieplānotas parlamenta vēlēšanas.
Kā pateica viens no sastaptajiem Minskas iedzīvotājiem, baltkrievi ir mierīga tauta un tai nepatīk konflikti. Rezumējot visu ekspertu un vienkāršo pilsētnieku teikto, var saprast, ka tieši stabilitāte ir viena no svarīgākajām vērtībām baltkrievu tautai. Bet līdzās tam tomēr ir cilvēki, kas vēlas pārmaiņas.
