Uz Nacionālā teātra skatuves notiek dinamiska darbība un strauji notikumu pavērsieni. Gluži kā klasikas darbā Trufaldino arī Ričarda Bīna lugā Frensiss rada pārpratumus un nekavējoties steidz tos labot. Tāda ir Valtera Sīļa iestudētā situāciju komēdija "Divu kungu kalps. Anno 1963".
Ir ļoti reti, kad tu izlasi komēdiju un jūti tajā humoru. Šeit nav tik daudz teātra kā sižeta, cik teātra kā spēles. Tas man ļoti patika," atzīst režisors Valters Sīlis.
„Es domāju, šis gabals ir izaicinājums gan latviešu aktierim, gan skatītājam, ar visu to angļu humoru, kurš nu galīgi nav balts," domā Frensisa lomas atveidotājs Mārtiņš Egliens.
Lielbritānijā tamlīdzīgas izrādes publika ciena jau kopš tālajiem sešdesmitajiem. Režisors Sīlis atklāj, ka arī viņš ir mēģinājis pārnest daļu tā laika britu humora uz latviešu teātra skatuves.
Tas prasīja paskatīties, kas šis ir par stilu. Ir liela daļa humora, kas tiek radīts tikai no tā, ka kādam sāp, kāds tiek piekauts. Bija interesants uzdevums, kā šis humors nostrādās mūsdienās," atklāj režisors.
Sešdesmito gadu Rietumeiropas estētiku izrādē lielā mērā nodrošina arī grupas "Gapoljeri" sastāvs. Neiztrūkst savdabīga, iespējams, tikai britiem saprotama humora, kā arī interaktīvas darbības ar skatītājiem.
„Pamatā stāsts ir par mīlestību... Gluži kā Silmačos, trīs pāri dabonās un ir laimīgas beigas," – tā Egliens.
