Pirmais pamatakmens Svētā Jāņa baznīcai tika ielikts pirms trīssimt gadiem. Otrā pasaules kara laikā šī angļu baroka pērle cieta no uzlidojumiem, taču pēc renovācijas 1960. gadā te ir ierīkota koncertzāle, kurā notiek gan simfoniskās, gan kora mūzikas koncerti.
Multimediālo koncertu, kurš pirms diviem gadiem tika radīts Cēsu Mākslas festivālam, ar svinīgu uzrunu atklāja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.
Koncerta centrālā ass ir amerikāņu avangarda komponista Džona Keidža mūzika, kuras atskaņošana mēdz notikt arī ar neierastiem instrumentiem.
Caurvijoties un mijiedarbojoties, dzirdama arī Pētera Vaska, Jāņa Mediņa, Jura Ābola, Andersa Hilborga un latviešu elektroniskās mūzikas pionieru NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca) skaņdarbi.
Latvijas Radio kora dziedātājiem atrodoties balkonos, uz skatuves darbojas solisti Elīna Kalnakārkle, Inga Martinsone, Kārlis Rūtentāls. Komponista Kristapa Pētersona veltījumu Keidžam atskaņo Jānis Strazdiņš un pats autors. Pie klavierēm Rihards Plešovs.
„Kultūra jau mūždien bijusi tāda iegrožojoša lieta, un Keidžs ar savu mūziku aicina atbrīvoties no šiem ierobežojumiem, atcerēties to. Sanāk, ka šis koncerts ir tāda kā atgādināšana par to, kas man liekas veselīgi,” norāda komponists Kristaps Pētersons.
„Es gribētu uzlielīt mūsu vēstnieka kungu un arī prezidentūras biroju, ka viņi uzņēmās šādu riskantu, provokatīvu mākslas darbu. Katrā ziņā šis paliks atmiņā kā pilnīgi atšķirīgs no visiem citiem oficiālajiem vakariem, kuros galvenokārt dominē mūžzaļas operu ārijas,” saka Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.
Latvijas Radio koris piedalīsies vēl vairākos Latvijas prezidentūras rīkotajos pasākumos. Kā jau vēstījām, kopumā prezidentūras laikā paredzēti ap 200 pasākumu visā pasaulē, kas ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.