Autora simtgades izstādei ir piešķirts nosaukums “Ārpus laika”, uzsverot viņa personības norobežošanos no ikdienas pasaules un savrupo vietu mākslas dzīvē, kā arī izvēlēto tēlu pārlaicīgumu. Ja Šenbergam vajadzētu piešķirt kādu titulu, viņam pienāktos Latvijas mākslas “noslēpumainākās personības” nosaukums. Izglītojies vēl pirmās brīvvalsts laikā, viņš visu mūžu strādājis savam priekam un paša izvēlētajiem mākslas uzdevumiem, tāpēc ilgu laiku bijis maz zināms.
Šenberga mākslas kvintesence slēpjas divu pretrunīgu lielumu savienojumā – laika klātbūtnē un neesamībā. Vairākus mēnešus vai pat gadus darinātās kompozīcijas burtiskā nozīmē kļūst par laika rezervuāriem, kuros iesūktas neskaitāmas darba stundas un neatlaidīgas pūles. Savukārt, pateicoties grūti nosakāmajai atšķirībai starp pabeigtu un nepabeigtu gleznu, dažādām nejaušībām formātā (autors kādā brīdī to varēja izgriezt vai arī paplašināt, piestiķējot jaunas finiera detaļas), iespraucas mirkļa nosacītība. Viņa māksla sniedz sajūtu, ka raugies ūdens tecējumā, un konkrētā gleznas kompozīcija ir uz mirkli apstādināta mūžība.
Mākslinieka gleznas var iedalīt trīs posmos: tumšajā (1940. gadi – 1950. gadu vidus), dabu studējošajā (1956–1969) un gaišajā (1970–1989). Tos nodala atšķirības formālajos risinājumos, katrā periodā izvirzoties dominējošam vadmotīvam. Nemainīgs paliek viņa iekšupvērstais skats, kas liek apšaubīt, vai stāstā par Šenbergu vispār ir kāda nozīme gleznu datējumiem. Tas varētu būt svarīgi, ja mēs vēlētos pierādīt viņa neordinaritāti abstraktas gleznas radīšanā 1937. gadā, kad apkārt plauka un zēla figurālisms. Autora unikalitāti varētu pierādīt arī ar citiem lielumiem, taču tie ir maznozīmīgi. Viņu interesēja savu iekšējo uzdevumu atrisināšana darbā, nevis ārēja kņada, ko saceļ jautājumi “kurš pirmais?” vai “kurš nepārspējamāks?”.
Izstādi papildina interaktīvi, sadarbībā ar digitālās dizaina studijas “Dd studio” tapuši Šenberga darbu stāsti. Tie atklāj, ka zem darba “Zaļā kompozīcija” ultravioletajā gaismā redzams tās sākotnējais risinājums – madonna ar bērnu, kā arī citas aizraujošas detaļas par šīs un vēl divu izstādīto gleznu tapšanu.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Tukuma muzeju, Latvijas Mākslinieku savienības, Irinas un Māra Vītolu kolekcijām un citiem privātajiem krājumiem, Mūkusalas mākslas salona izstāžu zālēs apkopojot labākos mākslinieka darbus. Izstāde ir skatāma līdz 2016. gada 16. janvārim. Tās kuratore ir Sniedze Kāle.
