2015.gadā būs zināms, kurš saimniekos patlaban restaurācijā esošajā Rīgas pilī - iespējams, ka valsts prezidenta krēslu saglabās tieši Bērziņš. Tad - patiesībā jau vasarā - arī būs zināmi secinājumi par Latvijas prezidentūru ES Padomē, kas noslēdzas jūnijā, un varētu būt kādi jauni pavērsieni attiecībās ar Krieviju, kas gan ir cieši saistītas ar visas Eiropas un pasaules ģeopolitiskiem procesiem. Tāpat varēs pārdomāt, vai Latvijas kultūras dzīve pēc daudzajiem notikumiem nu jau aizejošajā gadā mazliet neiesūnos un vai Latvijas ekonomika turpinās pēc krīzes aizsākto attīstības ciklu. Pagaidām atliek tikai prognozēt!

Prognozes: 

Bērziņš būs vai nebūs otro reizi?

Būtiskākais nākamā gada iekšpolitikas notikums ir vēlā pavasarī paredzētās Valsts prezidenta vēlēšanas, kurās tiesības kandidēt būs arī Andrim Bērziņam. Līdz šim pēc neatkarības atjaunošanas prezidents nav pārvēlēts tikai vienreiz – tas notika ar Valdi Zatleru.

Bērziņš pats vēl nav pateicis, vai kandidēs uz otro termiņu, solot to atklāt ne ātrāk kā aprīlī. Ir liela iespējamība, ka viņš uz šo soli tomēr izšķirsies.

Tādā gadījumā Bērziņa nepārvēlēšanu maz ticamu padara Saeimas nespēja vienoties par kādu alternatīvu kandidātu – ja kā faktiski neiespējamu uzreiz atmetam scenāriju, ka Saeima gribēs un spēs dažu mēnešu laikā grozīt Satversmi un izstrādāt virkni pavadošo likumu tautas vēlēta prezidenta institūtam, ieviešot to jau nākamgad.

Nacionālās apvienības mūžīgais favorīts Egils Levits Satversmes preambulas rakstīšanas laikā ir polarizējis sabiedrību, kas, visticamāk, atspoguļotos arī Saeimas balsojumā. Savukārt „Vienotības” vadītājas Solvitas Āboltiņas iespējas iegūt šo amatu krietni iedragājuši gan Saeimas vēlēšanu rezultāti, gan iekšpartejiskais noskaņojums, turklāt šobrīd ir grūti iedomāties, ka par viņu varētu nobalsot kāds no opozīcijas vai no Nacionālās apvienības.

Bērziņa pozīcijas stiprina arī stratēģiskais lēmums par padomnieku ES prezidentūras jautājumos pieņemt bijušo Eiropas komisāru Andri Piebalgu, kurš nupat kļuvis „Vienotības” valdes locekli.

Tādā veidā viņš pilnīgi noteikti tiek neitralizēts kā iespējamais konkurents, turklāt palīdz Bērziņam vienā no viņam riskantākajiem lauciņiem. Prezidents iepriekš ir vairākkārt skeptiski izteicies par prezidentūras jēgu un tās izmaksām, tāpēc kāds īpaši neapdomīgs izteikums par šo tēmu laikā, kad Latvija būs starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā, Saeimas deputātiem varētu šķist nepiedodama valsts apkaunošana. Viens no Piebalga uzdevumiem varētu būt preventīvi novērst šādus riskus.

Ja prezidenta vēlēšanu iznākums tomēr būs negaidīts, tas varētu ietekmēt arī Laimdotas Straujumas valdības stabilitāti.

Citādi Ministru kabineta sastādīšanas laikā rudenī nereti skanošās prognozes par valdības krišanu uzreiz pēc Eiropas Savienības prezidentūras beigām šobrīd sāk šķist arvien mazāk ticamas.

Līdz tuvākajām – pašvaldību vēlēšanām būs divi gadi, un rāmais un omulīgais Straujumas vadības stils politiķiem šķitīs ļoti ērts.

Turklāt tagadējā Saeimas sastāvā reāli iespējama alternatīva koalīcija pagaidām nav iespējama, jo Latvijas Reģionu apvienība ir paspējusi sevi pilnībā izslēgt no potenciālo sadarbības partneru loka, savukārt mēģinājumi piejaucēt „No sirds Latvijai” kā „konstruktīvo opozīciju” tomēr neļauj noticēt viņu nonākšanai valdībā. Vismaz ne nākamā gada laikā. Jāņem vērā, ka prezidenta ierosinātās izmaiņas politisko partiju sistēmai ir ļoti bīstamas tieši Sudrabas partijai, un tās turēšana opozīcijā būtu drošāka iespēja panākt tās biedru skaita kritumu, tā neļaujot kvalificēties nākamajām vēlēšanām.

Būs nepieciešams mugurkauls, prezidējot Eiropā un attiecībās ar Krieviju

"Si vis pacem, para bellum" – ja gribi dzīvot mierā, gatavojies karam. Tieši šādi var raksturot aizejošo gadu un Latvijas apņemšanos Ukrainas notikumu kontekstā stiprināt savas aizsardzības spējas.

Negribētos gan apgalvot, ka Latvijai tiešām draud reāla kara iespējamība, taču ģeopolitiskā situācija reģionā nebūt nav tā mierīgākā un tāda tā, visticamāk, būs arī nākamajā gadā. Un cerēt uz to, ka spiediens no mūsu austrumu kaimiņa mazināsies, arī būtu visai neapdomīgi, īpaši jau laikā, kad Latvijai uzticēts vadīt Eiropadomes prezidentūru.

Ja atceramies, kā ar šo panākumu veikšanu klājās mūsu kaimiņvalstij Lietuvai, prātā nāk gan ekonomiskās sankcijas, gan politiskās retorikas saasināšanās attiecībās ar Krieviju. Īpaši jau pirms Austrumu partnerības samita un visām peripetijām ap Ukrainas lēmumu neparakstīt asociācijas līgumu ar ES.

Šo gadu laikā situācija ir radikāli mainījusies un Austrumu partnerība tiešām no tīri tehniska projekta ir kļuvusi par īsti politisku izaicinājumu. Un šajā situācijā Latvijai, kas Austrumu partnerību izvirzījusi par vienu no savām galvenajām prioritātēm, ne reizi vien būs jāparāda savs politiskais mugurkauls. Tas noteikti būs jārāda, reaģējot uz ļoti reālajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem, kas Krievijai būs izdevīgi, aizsargājot savu iekšējo tirgu. Tāpat nāksies bieži un regulāri atbildēt uz Krievijas spēku klātbūtnes palielināšanos mūsu robežas tuvumā.

Tā, visticamāk, palielināsies, gan atbildot uz mūsu pašu militāro spēju stiprināšanos, gan, protams, uz NATO klātbūtnes palielināšanos un no tās izrietošajiem hipotētiskajiem draudiem Krievijai. Un, protams, mugurkauls būs nepieciešams, aizstāvot un vadot visas ES politiku attiecībās ar Austrumu kaimiņiem.

Tautsaimniecības izaugsme – globālo tendenču ķīlniece

Ļoti iespējams, nākamgad kārtējo reizi mums nāksies pārliecināties par to, cik ļoti Latvijas ekonomiku ietekmē dažādi ārējie faktori. Kā zināms, ES, kas ir galvenais Latvijas eksporta noieta tirgus, jau atkal balansē uz ekonomiskās recesijas robežas. Visa pasaule patlaban ar bažām raugās uz Ķīnu, kur vērojama ekonomikas izaugsmes tempu sabremzēšanās. Ķīna ir pasaules otrā lielākā ekonomika, tādēļ tur notiekošais atstāj ietekmi uz globālo ekonomiku kopumā un pastarpināti arī uz Latviju. Savukārt Krievijā, kas vēl arvien ir gana būtisks Latvijas preču noieta tirgus un nozīmīgākais mūsu tranzītbiznesa partneris, ekonomika piedzīvo drūmus laikus. Ukrainas krīzes ieilgšana un pret Krieviju noteikto sankciju klāsta paplašināšana vērā ņemami ietekmē ne tik vien Latviju un pārējās Baltijas valstis, bet visu Austrumu un Centrālo Eiropu.

Situācijai pasliktinoties, pastāv nopietnas bažas par ekonomiskās recesijas iestāšanos šajā reģionā. Turklāt pret Krieviju noteiktajām sankcijām uz Latviju ir arī netiešs efekts, proti, tās negatīvi ietekmē patērētāju un investoru noskaņojumu. Šo netiešo efektu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību pagaidām ir grūti novērtēt.

Ir gan arī vairāki iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un attiecīgi – arī iekšzemes pieprasījumu potenciāli veicinoši faktori. No nākamā gada Latvijā pieaugs minimālā mēnešalga, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme saruks par vienu procentpunktu. Jau pieņemti lēmumi par dažādu sociālo pabalstu griestu atcelšanu. Te gan jāņem vērā, ka,

lai arī mūsu ienākumi nākamgad šķietami pieaugs, saskaņā ar ekspertu prognozēm, arī patēriņa cenu pieaugums varētu kļūt straujāks.

Gada vidējā inflācija 2015. gadā prognozēta 2,4% apmērā. Cenu pieaugumu veicinās, piemēram, elektroenerģijas cenu kāpums. 

Izaicinājums kultūras galvaspilsētas pēctecībai

Bijušo Eiropas kultūras galvaspilsētu rīkotāji ir vienisprātis, ka nākamais gads lielā mērā ir pat svarīgāks par pašu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulgadu. Tieši tas parāda, ko pilsēta no šī statusa ir ieguvusi, kā mainījusies un cik veiksmīgi iesakņojušās jaunas kultūras tradīcijas. Tēlaini izsakoties, kas palicis pāri pēc uguņošanas. 

Skaidrs, ka bez „Rīga 2014” budžeta naudas kultūrai nākamgad būs mazāk. Tuvākajos gados diez vai varēsim atļauties tādā intensitātē turpināt ko līdzīgu šā gada finansiāli vērienīgākajiem pasākumiem, kā Pasaules koru olimpiāde, Vijas Celmiņas vai ORLAN viesošanās, Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonija vai piecsimt gadu seno grāmatu izstāde. Bet nākamais gads parādīs, vai šie „zelta” pasākumi būs vairojuši mūsu interesi, piemēram, par laikmetīgo mākslu, Eiropas kino, vēsturi, dziedāšanas tradīcijām, vai uz Rīgu turpinās plūst vairāk tūristu.

Mēdz teikt, ka māksliniekiem naudas trūkums līdz kļūt radošākiem, bet bez šī krāšņā salūta aizsega labi parādīsies valsts un pašvaldības kultūrpolitikas veidotāju reālās prioritātes, spēja sadarboties un panākt kultūras gadā iesāktā pēctecību. Viens no šā gada programmas apspriestākajiem notikumiem – Stūra mājas atvēršana – iespējams, parāda tendenci. Tikai, pateicoties sabiedrības spiedienam, izcīnīta nauda čekas pagrabu atvēršanai arī nākamgad. Taču, ļoti iespējams, neērtais jautājums par visas ēkas likteni atkal uz ilgāku laiku noklusīs.

Vai par tradīciju kļūs šogad uz Eiropas Kinoakadēmijas viļņa dzimušais Rīgas starptautiskais kinofestivāls vai projekts „Dzimuši Rīgā”? Vai arī bez īpašas „Rīga 2014” naudas piešprices turpināsies radoši projekti grūti iekustināmajos Rīgas mikrorajonos? Šādu jautājumu ir daudz, un skaidru atbilžu uz tiem pagaidām nav.

Tāpat nav skaidras pēctecības tādos praktiskos jautājumos kā, piemēram, vai un kas pārņems „Rīga 2014” izveidoto 3000 brīvprātīgo datubāzi, preses kontaktus un vai nodibinājuma darbiniekiem atradīsies vieta, piemēram, Latvijas simtgades rīkotāju komandā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gads izcēla Rīgas kultūras dzīvi, tādēļ īpaši apsveicama ir „Rīga 2014” ideja turpmāk ik gadu nominēt Latvijas kultūras galvaspilsētas. Protams, ar piebildi, – ja būs griba un sekos finansējums.

Sportā  - tribīnes lūzīs

Aizejošais, 2014.gads, pašmāju sportā nesa daudz pārsteigumu, bet tajā pašā laikā arī likumsakarību. No četrgades svarīgākā ziemas sporta veidu foruma Soču olimpiskajām spēlēm atgriezāmies ar divām bronzas un divām sudraba medaļām. Abas bronzas kamaniņu braucējiem, bet sudrabs Oskara Melbārža vadītajam bobsleja četriniekam un Martinam Dukuram skeletonā.

Visiem Latvijas renes šļūcējiem pilnā sparā rit jaunā Pasaules kausa sezona. Ko gan tā varētu atnest? Latvijas Radio sporta ziņu nodaļas pārstāvji prognozē, ka

Martins Dukurs atkal pārliecinoši izcīnīs kristāla globusu sezonas beigās, bet otrais varētu būt viņa brālis Tomass. Kaut kur ap godalgoto trijnieku gozēsies arī jaunais dienvidkorejietis, kura dzimtene uzņems ziemas spēles 2018.gadā.

Savukārt Melbārdis šosezon labi brauc arī bez diviem saviem olimpiskajiem vīriem. Prognoze – goda pjedestāls sezonas noslēguma kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos.

Nākamgad viens no lielākajiem sporta notikumiem Latvijas vēsturē noteikti būs Eiropas basketbola čempionāta posms vīriem tepat mūsu galvaspilsētā. Vīru izlase pēdējā čempionātā Slovēnijā rādīja ļoti labu sniegumu, tāpēc viņiem pavisam nedaudz varētu pietrūkt, lai čempionātā aizsniegtos līdz Riodežaneiro olimpiskajai ceļazīmei.

Mājas spēlēs pret Lietuvu un Igauniju tribīnes lūzīs no skatītāju masām, bet mūsējie apakšgrupā paliks trešie.

Vīru hokeja izlase Prāgā Pasaules čempionātā izcīnīs 9.vietu jaunā galvenā trenera vadībā, bet Ernests Gulbis pietuvosies Pasaules tenisa ranga top-5.

Vēl kāds nebijis notikums gaidāms ap Jāņu laiku Azerbaidžānā, Baku – pirmās Eiropas vasaras spēles. Tāda kā kontinenta olimpiāde. Ko tur iespēs mūsējie un vai Azerbaidžāna godam uzņems šo notikumu – to ļoti grūti paredzēt, jo šāda formāta pasākums notiks pirmo reizi.

Neprognozējamie laika apstākļi - īsta ziema un laikus atnācis pavasaris?

Laika prognoze nākamajam gadam jāsāk ar informēšanu, ka prognozes tik ilgam periodam nākotnē joprojām nav iespējamas, taču statistiski varam novērtēt, cik liela iespējamība un cerības ir sagaidīt kādus konkrētus laika apstākļus.

Tuvākā nākotne – janvāris un februāris saskaņā ar pašreiz spēkā esošām prognozēm būs ar patiesi ziemai raksturīgu salu un sniegu. Tomēr uzreiz jāteic, ka šīs prognozes jau ir greizas, jo arī decembra otro pusi paredzēja ar stabilu salu. Ārvalstu meteodienesti gan norāda, ka sals un sniegs Eiropu, īpaši tās ziemeļu un austrumu daļu vēl tomēr sagaida.

Pavasaris saskaņā ar ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes ilgtermiņa prognozēm mūsu reģionā atnāks laicīgi un būs silts. Pavasarī lielākās raizes sagādā pali. Pirmais nosacījums lieliem pavasara plūdiem ir augsti ūdens līmeņi un gruntsūdeņi pirms stabila sala iestāšanās. Šoziem tie nav paaugstināti, tomēr lielākā nozīmē ir sniega daudzumam, kas pavasarī kūst.

Ņemot vērā, ka pavisam nesen - 2013.gada pavasarī - piedzīvojām vienus no lielākajiem paliem gadsimta laikā, ir maza iespējamība, ka tādi atkārtojas arī 2015.gadā.

Otra pavasara nelaime – kūlas dedzinātāji – tie nu gan diez vai darbosies mazāk. Statistika rāda, ka kūlas ugunsgrēku skaitu visa pavasara garumā laika apstākļi neietekmē – svilinātāji atrod kaut dažas sausas dienas un savu darbu paveic.

Zīlēt nākamo vasaru ir pāragri, taču aizvadītajā vasarā uzstādītais absolūtās maksimālās gaisa temperatūras rekords +37,8 grādi liek domāt, ka nākamā ar tik lielu karstumu neizcelsies, tomēr Latvijā ir retas tās vasaras, kad kaut uz dažām dienām nevarētu baudīt Vidusjūras cienīgu klimatu.