Divi no Lielstraupes pils dīķiem vairs it nemaz neatgādina ūdenstilpes, bet trešajā – ūdens tikai līdz ceļiem, un arī tā līmenis turpina kristies. Lai arī dīķu infrastruktūra izveidota pirms aptuveni 45 gadiem un tā jau krietni nokalpojusi, krasas ūdens līmeņa svārstības novērotas vien pēdejos gados, un, kā pieļauj "Mazās pils" īpašnieka pilnvarotā persona Mikus Zelmenis - kristiska situācija radusies pēc pērn veiktās ceļa rekonstrukcijas, kad tika atjaunots arī ceļa posms virs slūžām.
"Viens no šiem objektiem, protams, bija šis te meniķis, ko "Latvijas Valsts ceļi" sataisīja, bet viņi sataisīja šosejas virskārtu un sataisīja pašu it kā ūdens regulēšanas būvi, bet
visa caurtece zem ceļa palika vecā, kā rezultātā tur ir bojātas šuves, tur ūdens skalojas kaut kur apkārt. Būve ir uzbūvēta, uzbetonēta, bet nekas tur nedarbojas," rāda Zelmenis.
Pils pārstāvis pieļauj, ka slūžu nepareizās funkcionēšanas dēļ pavasaros var applūst apkārtne un bojājumi caurtecē pamazām var sākt skalot arī ceļu.
Lielstraupes pils dīķi ir svarīga ārējā ūdens ņemšanas vieta ugunsdzēsības vajadzībām, tādēļ arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic situācijas izpēti, lai noskaidrotu, vai ūdens dīķos trūkst jau ilgstoši un vai nepieciešams domāt par citām iespējamajām ūdens ieguves vietām. Tā kā dīķos atrodas arī siltumsūkņi, kuru funkcionēšanai ir nepieciešams ūdens, Zelmenis norāda, ka bojātā caurteces sistēma ir jāsalabo pēc iespējas ātrāk, citādi ēku īpašniekiem var nākties palikt bez apkures un siltā ūdens.
„Es nevaru iet autoceļu daļā un būvēt viņiem kaut ko zem šosejas. Šinī brīdī viņu risinājums ir laiku pa laikam ielīst tur, izbērt kaut kādu cementa spaini un cerēt, ka tas noturēs to būvi vismaz kaut kādā stadijā, droši vien līdz garantijas laika beigām," klāsta Zelmenis.
“Latvijas Valsts ceļi” atklāj, ka objektam joprojām ir garantijas termiņš, kura laikā darbu veicējs „Lemminkäinen” arī apseko un veic nepieciešamos remontdarbus, ja tas ir nepieciešams.
"Jau vairākas reizes slūžas ir labotas, joprojām viņas nestrādā pietiekoši labi
un tāpēc nākamnedēļ, 12. augustā, ir paredzēta tikšanās - "Latvijas Valsts ceļi" kā pasūtītājs kopā ar būvnieku apsekos šo būvobjektu un domās, kā situāciju risināt tālāk," skaidro uzņēmuma runas persona Anna Kononova.
Dīķu kaskādes sakārtošanu kavē arī tas, ka katram dīķim ir savs īpašnieks – daļa pieder privātpersonām, daļa valstij, tādēļ pie kopīga risinājuma nonākt grūti.
Arī Pārgaujas novada pašvaldība ir ieinteresēta Lielstraupes pils kompleksa sakārtošanā, tomēr, tā kā tas ir privātīpašums, situācijas risināšanā pašvaldība iesaistās pastarpināti, organizējot īpašnieku tikšanos un pārrunas.
