Lai sagatavotu visu nepieciešamo dokumentāciju par ugunsdrošību, „Frics” bija spiests algot īpašu starpnieku un samaksāt viņam apmēram 500 eiro. Lai pārbaudītu, kā prasību izpildi uzrauga VUGD, komanda nolemj uzdoties par kādu konkurentu, kurš varētu pasūdzēties par ugunsdrošības prasību neievērošanu – ugunsgrēka signalizācijas neesamību un iespējamiem citiem pārkāpumiem.
Operācija “Bistro Frics”. 4.sērija. Kontroles un sodi
Operācijas uzdevums: noskaidrot, ar kādiem kontroles dienestiem ikdienā ir jāsaskaras mazajam uzņēmējam, kāda ir to sodu politika. Operācijas laikā uzņēmumam "Frics" komanda pati “uzsūtīja” dažādus kontroles dienestus
Kontroles dienesti:
- Pārtikas veterinārais dienests. (zvanīs no klienta, kuram ir aizdomas, ka frī kartupeļi tiek gatavoti vecā eļļā un viņš kartupeļu porcijā ir atradis matu)
- Valsts ieņēmumu dienests. (Sūdzība no kāda bistro darbinieka, ka darba devējs grib maksāt aplokšņu algu; sūdzība no pircēja, ka viņam nav izsniegts čeks)
- Valsts darba inspekcija. Sūdzība no darbinieka, ka ar viņu neslēdz darba līgumu.
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests: kāds acīgs „Frics” konkurents būs pamanījis, ka bistro ne viss ir kārtībā ar ugunsdrošību.
Beidzot izdevās sazvanīt ugunsdzēsēju centrālo biroju, kur iedeva Rīgas reģiona pārvaldes 4.daļas komandiera Valda Dzērves mobilo tālruni. Viņš pastāstīja, ka mājaslapā norādītā kontaktpersona ir atvaļinājumā, un aicināja rakstīt iesniegumu, jo mutiskas sūdzības dienests nepieņem.
Tad „mēs noteikti iesim uz to Jomas ielu un pārbaudīsim konkrēto kafejnīcu, sastādīsim viņiem pārbaudes aktu, ja tur būs kaut kādas nepilnības, neatbilstības normatīvajām prasībām, un iesniegsim izpildei,” apsola Dzērve.
Iesniegums uzrakstīts, bet paiet aptuveni pusmēnesis, un nekas nenotiek, bet sūdzības iesniedzējam VUGD pa telefonu apgalvo, ka iesniegums saņemts „viss kārtībā, nodots izpildei”.
Taču ugunsdzēsēju pārbaudi bistro „Frics” tā arī nesagaidīja. Jau vēlāk saņemta vēstule ar skaidrojumu, ka dienesta pārstāvji bistro apmeklēja, un pārbaudes laikā konstatēts, ka ēka atrodoties konservācijas stāvoklī - tātad pārkāpumus nav izdevies konstatēt. Kā apliecinājums atsūtīta arī fotogrāfija ar slēgtu bistro.
Taču bistro vēl strādā un katru dienu tirgo kartupeļus, bet, pētot fotogrāfiju, atklājas, ka ugunsdzēsēji to apmeklējuši 11.15 no rīta, bet bistro veras vaļā tikai pulksten. 12, un šis darba laiks ir skaidri un gaiši norādīts izkārtnē pie bistro.
Acīmredzot sūdzība viņus tik ļoti nav interesējusi, ja jau viņi nevarēja atnākt arī vēlāk.
Tikmēr sodi ugunsdrošības pārkāpumu gadījumā mazajam uzņēmumam sanāk ļoti bargi - Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu juridiskajām personām draud sods no 280 līdz 1400 eiro, bet, ja vēl nepilda ugunsdzēsēju prasīto, tad var sasniegt pat 7000 eiro.
Arī divas sūdzības Valsts ieņemummu dienestam (VID) nav nesušas rezultātus – pārbaudē neviens nav ieradies. Uz VID informatīvo tālruni sūdzējās kāds klients, apgalvojot, ka uzņēmums neizsniedz čekus. Tāpat VID sūdzējas it kā bistro darbinieks, kuram solītās legālās algas vietā tagad maksāšot aploksnē. Taču uzzināt, kas tālāk notiek ar sūdzību, nevar. Šajā gadījumā gan bistro “Frics” ļoti labi zina, ka VID pārbaudes nesekoja, tātad sūdzības vai nu kaut kur ir „iestrēgušas”, vai nu palikušas automātiskajā atbildētājā.
Vēlāk jau kā žurnālisti raidījuma veidotāji VID lūdza informāciju, kas noticis ar šiem zvaniem, taču raidījuma tapšanas laikā VID vēl nebija atbildējis.
Darba inspekcija gan uz anonīmo darbinieka zvanu reaģēja, un pārbaudīt, vai viņš tiešām strādā bez darba līguma, ieradās četru inspektoru komanda. Pārkāpums tika fiksēts, un minimālais sods ir no 700 eiro. Tiesa, šo sodu „ Frics” šajā gadījumā var nemaksāt, jo šāda cilvēka, kas sūdzējās par „Fricu”, realitātē nemaz nav, bet inspekcija to nemaz nav pacentusies noskaidrot. Šajā konkrētajā gadījumā Krimināllikums arī neparedz nekādas sankcijas par nepatiesu ziņu sniegšanu, noskaidroja raidījuma veidotāji.
Operācijas laikā raidījuma veidotāji pārliecinājās, ka, pretēji izvirzītajām skarbajām prasībām, kontrolējošo dienestu darbs ir ļoti paviršs un nekonsekvents. Nav skaidra un vienota arī sodu politika attiecībā uz pārkāpumiem uzņēmējdarbībā. Vienā gadījumā sods ir tikai pāris desmiti eiro, bet citā – pat septiņi simti.
LSM aicina uzņēmējus dalīties arī savu pieredzi par saskarsmi ar valsts un pašvaldību iestādēm, prasībām, izmaksām, ierēdņu attieksmi un ierosināt, ko varētu mainīt, lai atvieglotu mazo uzņēmēju darbību. Rakstiet savas pārdomas komentāros pie šī raksta.
