Komentējot nupat notikušās pārmaiņas Stradiņa slimnīcas valdē, kad amatu atstāja valdes priekšsēdētājs, FM parlamentārais sekretārs skaidroja, ka no jaunā veselības ministra tika gaidītas sistēmas reformas, nevis laika tērēšana personāliju kārtošanai.
“FM dara bažas tas, veselības ministrs šobrīd nodarbojas ar “zināmu spridzināšanu”, atlaižot cilvēkus, nevis sakārtojot sistēmu. Veselības nozarei nav pietiekams finansējums, tā ir vēsturiski ielaista problēma. Taču VM neskaitāmas nav spējusi pierādīt, ka spēj menedžēt naudas plūsmu, tādēļ ir ļoti maz deputātu, kuri būtu gatavi balsot par papildu finansējuma piešķiršanu,” sacīja Ašeradens.
“Šinī brīdī jaunu sistēmas sakārtošanas piedāvājumu nav. Ja tādi būs, tad arī diskutēsim par papildus finansējumu,” pauda Ašeradens.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uz to atbildēja, ka bijis spiests tā rīkoties un ka visas viņa darbības līdz šim bijušas vajadzīgas tieši sistēmas sakārtošanai. Ministrs pauda, ka slimnīcas valdes maiņa dos vēlamos rezultātus, jo, sakārtojot ārstu algas un samazinot administrāciju, varēs iegūt papildus finansējumu. Viņš arī norādīja, ka slimnīcas valdei būtu jāizvērtē finanšu direktora kompetence.
Nu jau bijušais Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits joprojām nepiekrita viņam adresētajiem pārmetumiem, apgalvojot, ka slimnīcai gan nepieciešams papildus finansējums, taču tai nav maksātnespējas problēmu.
Arī Ašeradens apliecināja, ka aplūkojot Stradiņu bilanci, FM nesaskata maksātnespējas pazīmes.
Ašerdens arī piebilda, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem izsakoties par tik lielu uzņēmuma finansiālo novērtējumu - no Stradiņu slimnīcas atkarīgi ļoti daudzi cilvēki, turklāt slimnīcai ir pietiekami liels parādportfelis, kuram rūpīgi seko aizdevēji, tādēļ ataist slimnīcas valdi bez nopietna iemesla nav pieņemami.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš sacīja, ka, viņaprāt, VM politika šajā jautājumā nav izsvērta – visas pārmaiņas ir samākslotas, kas viņu kā ārstu nav pārliecinājušas.
Šmits norādīja uz to, ka liels uzsvars tiekot likts uz audita rezultātiem, taču, salīdzinot ar viņa iepriekšējo pieredzi, audits nav bijis pilnvērtīgs.
“Skaidrs, ka slimnīcā ir daudz lietu, kuras varētu uzlabot, labam auditam būtu jānorāda uz to, kur mēs esam, un kas būtu jādara.Tad varētu diskutēt par tālāko rīcību. To es šajā auditā neieraudzīju,” sacīja Šmits.
Viņš arī piebilda, ka būtu gatavs nodalīt būvniecības jautājumus no ārstēšanas jautājumiem, ja vien pacienti atrastos drošā, patīkamā vidē un ārsti varētu strādāt, nesatraucoties par blakuslietām.
Ašeradens savukārt piebilda, ka jārēķinās ar to, ka arī "Valsts nekustāmie īpašumi" nav “Ziemassvētku vecītis”, jo ēkas gan tiks uzbūvētas, taču arīdzan būs nepieciešami papildus izdevumi. Viņš ieteica VM izskatīt iespēju piesaistīt starptautisku menedžmenta kompāniju, kā tas tika darīts, būvējot Nacionālo bibliotēku.
Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) noradīja arī uz to, risinot situāciju, jāņem vērā, ka Latvijā nav profesionālas veselības organizatoru sagatavošanas iespēju, kādas tās ir Lielbritānijā vai Vācijā.
Runājot par turpmākajiem plāniem, veselības ministrs norādīja, ka līdz šim ministrijā nebija nevienas struktūrvienības, kas nodarbotos ar slimnīcu pārraudzību, taču tāda ir paredzēta.
Šmits atbalstīja ministra ideju, apliecinot, ka līdz šim ir pietrūcis tieši tādas struktūras, kura būtu galvenais sadarbības partneris slimnīcas valdei.
“Lai varētu pārraudzīt šādas kapitālsabiedrības darbu, ir vajadzīgs profesionāls padomdevējs. Parlamentārajam sekretāram tas nav iespējams nedz no laika, nedz no kompetences viedokļa,” sacīja Šmits.
"Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnāliste Inga Paparde gan piebilda, ka lielāko sabiedrības daļu maz interesē audita ziņojumi un slimnīcas valdes jautājumi, cilvēkus interesē tas, ar ko viņi saskaras, nonākot slimnīcā.
Belevičs uz to atbildēja, ka pacienti jau šobrīd sajūt VM īstenātas reformas, maksājot mazāku "gultas naudu" slimnīcās, turklāt tuvākajā laikā gaidāma arī iespēja iegādāties lētākus medikamentus.
Ministrs arī sacīja, ka no šī gada 1.janvāra tiek īstenots jauns veselības aprūpes apmaksāšanas modelis, apmaksājot ārstēšanu pēc izrakstīto diagnožu skaita. Gada laikā plānots šo modeli pilnveidot tā, lai tas būtu vērsts uz ātru un kvalitatīvu pacientu izārstēšanu.
Jau ziņots, ka jaunā korpusa būvniecībai Stradiņa slimnīca 2007.gadā saņēma valsts galvotu kredītu 66 miljonu eiro apmērā. Gandrīz septiņi miljoni jau ir atmaksāti, liecina Valsts kases oficiālais pārskats par valsts galvojumiem. Jaunā korpusa būvniecība bija uzticēta pilnsabiedrībai ”SBRE”, kas ir arī Rīgas pils būvdarbu veicējs.
Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturējusi Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecības darbi uz laiku bija pārtraukti arī pagājuša gada novembrī, jo objektā nebija nodrošināts atbildīgais būvdarbu vadītājs.
Jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74,8 miljoni eiro, no kura 24,07 miljoni eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu, un, sākot no 2012.gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3,2 miljoni eiro gadā.
