Par to piektdien, 20.novembrī, tikšanās laikā Palangā, Lietuvā, vienojušies visu triju Baltijas valstu prezidenti. Visi arī pauduši dziļu līdzjūtību Francijas tautai saistībā ar 13.novembrī Parīzi satricinājušajiem teroraktiem un stingru nosodījumu notikušajiem uzbrukumiem., informēja Latvijas Valsts prezidenta Preses dienests.
“Šausminošais noziegums Parīzē ir apliecinājis, ka cīņa pret terorismu atkal zināmu laiku būs Eiropas aktuālās dienaskārtības pašā galvgalī. Teroristu mērķis ir raisīt bailes un neuzticēšanos, tāpēc tieši ciešai solidaritātei un kopējo vērtību aizstāvēšanai jākļūst par stingru Eiropas valstu atbildi notikušajam,” pēc tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Augstās amatpersonas pārrunāja Baltijas valstu drošības situāciju, apliecinot, ka terorisma draudu līmenis mūsu reģiona valstīs ir zems, taču Eiropa nedrīkst pieļaut, ka līdz ar patvēruma meklētāju plūsmu palielinātos terorisma riski. Tāpēc, lai pieņemtu jebkādus turpmākus lēmumus par patvēruma meklētāju izvietošanu Eiropā, vispirms dzīvē jātiek īstenotiem jau pieņemtajiem Eiropas Savienības (ES) līmeņa lēmumiem, jo īpaši par robežu stiprināšanu un drošu bēgļu reģistrāciju pirmajā ieceļošanas vai tranzīta valstī.
Vējonis norādīja, ka pašlaik ārējās robežas nostiprināšana notiek pārāk lēni. Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atzīmēja, ka ar bēgļu jautājumu Eiropa sastopas ne pirmo reizi, tāpēc svarīgi koncentrēties uz risinājumiem, neuztverot patvēruma meklētāju plūsmu kā „pasaules galu”.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka Eiropā vispirms svarīgi pildīt visas iepriekšējās apņemšanās drošības stiprināšanai, tajā skaitā „Frontex” koordinētajās robežapsardzības operācijās. Visi prezidenti atzina, ka drošības jautājumi ieguvuši globālu nozīmi un Baltijas valstīm, tāpat kā visai Eiropai, vairāk jāpievēršas sadarbībai, lai apdraudējumu gadījumā sekotu saskaņota rīcība.
Baltijas valstu prezidenti akcentēja, ka kritiskā situācijā ES un pie tās dienvidu robežām nedrīkst novērst uzmanību no Ukrainas, kur situācija nav uzlabojusies: “Atkal vērojams sadursmju pieaugums, un pilnīga Minskas vienošanos izpilde tuvākajā laikā nav sagaidāma. Mūsu kopējais uzdevums ir pēc iespējas saglabāt Ukrainas konfliktu ES uzmanības centrā, kamēr tiek atrasts pilnīgs situācijas noregulējums,” sacīja Raimonds Vējonis. Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atgādināja, ka būtiski saglabāt vienotu nostāju, lai nepieļautu pastāvošās Eiropas drošības arhitektūras izjaukšanu.
