Atklājot Cēsu mākslas festivālu, no 3.jūlija Cēsu alus brūzī būs skatāma izstāde "Tālas noskaņas zilā vakarā", kas plašam skatītāju lokam piedāvās starptautisku laikmetīgās mākslas kolekciju, tematiski korelējot ar Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu un pievēršot uzmanību Raiņa tēlu aktualizētas interpretācijas iespējām. Vēl viens būtisks izstādes aspekts ir sadarbība ar konkrētu vidi un telpām. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
Izstādē piedalīsies 11 Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieki: Arturs Virtmanis, Miķelis Fišers, Stens Āre Sandbeks (Norvēģija), Ane Grafa (Norvēģija), Elīna Broterusa (Somija), Sofija Hultēna (Zviedrija/Dānija), Tomass Bēlings (Dānija), Jurga Barilaite (Lietuva), Marguss Tamms (Igaunija), Bolata Sīlis-Hega (Dānija/Grenlande) un Margrēta H. Blendala (Islande).
Izstādes kopējā konceptā iekļauta performance "Mūsu sociāldemokrātiskie ķermeņi", kas notiks 4.jūlijā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" un kurā piedalīsies tās autore Maija Hirvanena (Somija), kā arī Satu Kristīna Herala (Somija) un Mīka Tominens (Somija) .
Koncertzāles "Cēsis" izstāžu zālēs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Arhitektūras muzeju tiks eksponēta Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde "Nordic ID". Ekspozīcija centīsies sniegt atbildes uz jautājumiem, ko šodien nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā.
Izstādi ir sagatavojis Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls "Project Baltia" (Sanktpēterburga). Projekta idejas īstenošanai tika uzaicināti kuratori no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas, kuri piedāvās savas personiskās versijas par ziemeļu identitātes fenomena izpratni arhitektūrā.
Padomāts arī par kino cienītājiem, kuriem izcilā kinozinātniece Valentīna Freimane atlasījusi Zviedrijas kino klasikas dārgumus, kas veidoti laikā no 1919.gada līdz 1992.gadam. Programmā iekļauti literatūras klasiķu Selmas Lāgerlēvas un Augusta Strindberga darbu ekranizējumi.
Savukārt kino režisors un kino pētnieks Jānis Putniņš sarūpējis avangarda filmu programmu "Ziemeļi". Četrus vakarus Cēsu koncertzālē varēs baudīt četras atšķirīgas Ziemeļvalstu avangarda kino programmas, kas demonstrē filmu autoru vizuālās valodas formālos meklējumus un individuālo pārliecību. Programmu noslēgs Džeka Čambersa 1970.gadā veidotā vizuāli piesātinātā filma "Londonas sirds".
Festivāla kino programmā 31.jūlijā būs skatāma arī režisora Dhīradža Akolkara 2012.gadā veidotā dokumentālā filma "Līva un Ingmars. Mīlas stāsts. Sāpīgās saites".
Festivāla teātra programmā ciklā "Grand Prix" ir iekļautas četras Latvijas profesionālo teātru izrādes: Liepājas teātra izrāde "1984", Jaunā Rīgas teātra izrāde "Ziedonis un visums", Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Antigone" un Dailes teātra izrāde "Equus". Festivālā būs skatāma arī Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Prāts".
Festivāla muzikālo programmu 3.jūlijā Cēsu pils dārzā uzsāks koklētājas Laimas Jansones, sitaminstrumentālista Arta Oruba un basista Andra Gruntes koncertprogramma "Laima Jansone un Zarbugans".
5.jūlijā koncertzālē "Cēsis" muzicēs talantīgie brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, kuri koncertā "Sax Voyage" uzstāsies kopā ar Vācijā dzīvojošo jauno armēņu saksofonistu Airapetu Arakeljanu un Rīgā dzimušo jauno pianistu Gļebu Koroļovu. Viņu sarūpētajā programmā līdzās Raimonda Petrauska vīzijām par Pola Desmonda, Ala Di Meolas un Ādolfa Skultes tēmām būs arī Fransuā Borna, Pētera Čaikovska, Arama Hačaturjana, Pedro Ituraldes un Takasi Josimacu skaņdarbi.
Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienas gadā 11.jūlijā koncertzālē "Cēsis" Latvijas Nacionālās operas solisti atskaņos Latvijas komponistu solodziesmas ar abu dižgaru dzeju. Režisores Indras Rogas veidotajā koncertuzvedumā piedalīsies Inga Šļubovska (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors), Rihards Millers (baritons), Krišjānis Norvelis (bass), Ērika Apeine (klavieres).
Dānijā rezidējošajā koka pūšaminstrumentu kvintetā "Carion" spēlē arī divi latvieši - klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks. Līdzās viņiem - ievērojamus starptautiskus panākumus guvusī ungāru flautiste Dora Šereša, Dānijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmais mežradznieks Dāvids M.A.P. Palmkvists un dāņu fagotists Nilss Anderss Vedstens Larsens. Nevainojamā mūzikas izjūta un perfektā saspēle, kā arī aktieriskā komponente un skatuviskais šarms katru koncertu par padara par sevišķu notikumu. Koncertā Cēsu pils klētī 17.jūlijā "Carion" prezentēs šī gada jubilāra Karla Nilsena Kvintetu, kā arī Bēlas Bartoks, Žaka Ibēra, Ģerģa Ligeti un Franča Lista skaņdarbus.
Cēsu pils parkā 17.jūlijā notiks Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojums, kurā piedalīsies Oļesja Petrova (mecosoprāns), Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncerta videorežisors ir Dāvis Sīmanis.
Kora mūzikas interesentus 24.jūlijā Cēsu Svētā Jāņa baznīcā priecēs Strasbūras filharmoniskā orķestra koris diriģentes Katrīnas Bolcingeres vadībā. Kora izpildījumā skanēs Johannesa Brāmsa, Antona Bruknera, Morisa Diriflē un Frānsisa Pulenka skaņdarbi.
Arī "Sinfonietta Rīga" Normunda Šnē vadībā raugās jubilāru virzienā un savā programmā iekļauj somu nacionālā varoņa un simfoniskās mūzikas dižmilža Žana Sibēliusa Trešo simfoniju. Ziemeļu dimensiju koncertā 25.jūlijā koncertzālē "Cēsis" papildinās igauņa Erki Svena Tīra "Bākas" starmeši, norvēģu avangardista Rolfa Vallīna "Boyl" un dāņu meistara Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts ar Gunta Kuzmas solo.
Kā uzsver festivāla rīkotāji, kopš pirmā Cēsu mākslas festivāla norises 2007.gadā tradicionālās un laikmetīgās kultūras manifestācija Cēsu pilsētā katru vasaru ir kļuvusi ne tikai par augsti novērtētu tradīciju, bet arī par vasaras ievērojamāko mūsdienu kultūras pasākumu kopu Vidzemē.
