Dzintaru slēgtās koncertzāles atjaunošanas darbus veica SIA „RE&RE” pēc arhitektu biroja “Jaunromāns un Ābele” izstrādātā rekonstrukcijas un restaurācijas projekta. Viss Dzintaru koncertzāles komplekss ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā, tālab restaurētāju uzdevums bijis savulaik arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birznieka projektēto neoeklektisma ēku ar nacionālā romantisma elementiem atjaunot pēc iespējas tuvāk oriģinālam, ieskaitot mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumus un sienu koka apdari.
„Tika nomainīti tikai sapuvušie nederīgie būvmateriāli, tos mēs aizvietojām ar vietējiem kokmateriāliem,” stāsta projekta vadītājs Ervīns Koncevičs. „Zālē ir pilnībā nomainīta grīda. Tā bija jāizbūvē pilnībā jauna, transformējama saskaņā ar tehnisko projektu, tādēļ nebija iespējams saglabāt vecos dēļus."
Gan zāles grīdas dēļi, gan skatītāju krēsli speciālā laboratorijā pārbaudīti uz akustiskajām īpašībām. Šeit sola maigu un telpisku skanējumu, kas raksturīgs koka arhitektūrai. To varēs baudīt 500 skatītāju. Lielajam orķestra sastāvam un korim uz 80 kvadrātmetru skatuves vietas nepietikšot, bet kamersastāva skanējumam jābūt izcilam, pārliecināti zāles saimnieki. Akustiku pastiprinās ar speciālu akustisko sistēmu, kas vēl ir ceļā uz Jūrmalu.
„Vēsturiskais interjers ir veidots relatīvi tumšos, piesātinātos toņos. Šeit, zālē, dominē aveņkrāsa, apmeklētāju foajē ir ar olīvzaļiem griestiem, koka paneļos varam atrast gandrīz visu Latvijas mežu sastāvu," saka arhitekte Māra Ābele. "Te ir vēsturiski oša, ozola, bērza paneļi ar ļoti izteiktiem rakstiem. Izaicinājums bija savienot mūsdienīgo [ieejas daļu] ar vēsturisko. Kad apmeklētājs ienāk caur jauno ieeju un virzās caur vestibilu uz garderobi, pa kāpnēm uz zāli, viņš emocionāli tiek sagatavots ceļojuma noslēgumam mūzikā, kas skan piesātinātā Art Deco interjerā. Katra jaunā telpa soli pa solim paliek tumšāka, lai nebūtu pārāk liela kontrasta ar vēsturi," pauž Ābele.
Dzintaru koncertzāles tehniskais direktors Deniss Piļkēvičs stāsta, ka pasūtīta pasaulē viena no labākajām akustiskajām sistēmām, ko īpaši iecienījušas klasiskās mūzikas koncertzāles.
Pusotru metru zem jūras līmeņa atrodas tehniskās telpas, noliktavas un sešas mākslinieku ģērbtuves, grimētavas, kur caur īpaši izbūvētu gaismas tuneli, ko sedz matēts stikls, iekļūst dabīgais apgaismojums, kas virszemē nav caurredzams. Trīs gadus ilgusī rekonstrukcijas izmaksājusi teju 13 miljonus eiro Jūrmalas pašvaldības līdzekļu. Projektam neizdevās piesaistīt ne valsts, ne Eiropas fondu līdzekļus.
"Tas jau bija tajos gados, kad dažādu politisko peripetiju dēļ Jūrmalu neuzskatīja par vērā ņemamu partneri tādām sarunām vai sauciet to, kā gribiet," teic Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS). Pilsētas vadība necer, ka koncertzāle kļūs par peļņas avotu. Šo lomu joprojām pildīs tūristu tēriņi kūrortpilsētā.
Dzintaru koncertzāles atjaunošanu uzraudzījusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas modrā acs, un uzraugu vadītājs Juris Dambis ar iznākumu ir apmierināts. „Ieejot šajā koncertzālē, jums nav sajūtas, ka šis objekts ir uzbūvēts no jauna. Jūs jūtat vēsturisko patinu, nodilumu un šīs kultūras mantojuma vērtību kopuma radītās noskaņas," atzīst Dambis.
Jūrmalas pašvaldībai koncertzāles atjaunošana izmaksājusi teju 13 miljonus eiro, kam šoreiz nav izdevies piesaistīt ne valsts, ne ES fondu līdzfinansējumu. Turpmāk piecsimtvietīgajā mazajā zālē koncerti notiks visu gadu, stāsta koncertzāles direktors Guntars Ķirsis. „Šeit notiks gan kamermūzikas koncerti, gan orķestra koncerti, gan džezs un multimediālas izrādes, balets, teātris, uzvedumi bērniem. Pēc tam sāksies vasara un galvenie akcenti tiks pārvietoti uz lielo zāli, bet būs arī notikumi, kas risināsies mazajā zālē. Dzintaru koncertzālei ar šo gadu ir jauna funkcija. Līdzās pārējām Latvijas koncertzālēm tā iekļaujas profesionālās mākslas nodrošināšanā. Tādu uzdevumu mums ir devusi pilsētas dome," pauž Ķirsis.
Dzintaru koncertzāles mazās zāles atklāšanas koncertu sērija ilgs no 20. līdz 31.maijam, kad te skanēs gan kamermūzika, gan džezs, balets un uzvedumi bērniem.
Zāli atklās 10 koncertos, kur pulcināts šī brīža Latvijas mūziķu zieds kā arī ārzemju mākslinieki.
Atklāšanas koncertu programmā koncertzālē uzstāsies vieni no izcilākajiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem – Raimonds Pauls, Vestards Šimkus, Ksenija Sidorova, Baiba Skride, Inga Šļubovska. Tāpat koncertēs arī orķestris "Kremerata Baltica" un Gidons Krēmers, kā arī viens no pasaulē vadošajiem stīgu kvartetiem no Vācijas "Artemis", kurā pirmo vijoli spēlē jūrmalniece Vineta Sareika.
Atjaunotās koncertzāles skaņu pēc trīs gadu rekonstrukcijas pirmais iemēģināja pianists Vestards Šimkus. „Akustika ir viena no komfortablākajām Latvijā noteikti. Vismaz pašam spēlējot, sajūta ir izcila. Un šīs klavieres, ko man jau ir bijusi iespēja spēlēt uz lielās skatuves, es šajā brīnišķīgajā akustikā iepazinu kā no jauna," saka Šimkus.
Līdztekus arī atvērtajā Dzintaru koncertzālē visu vasaru notiks dažādu žanru pasākumi, un sezona tiks atklāta ar Rēzijas Kalniņas režisēto koncertuzvedumu par Raini un Aspaziju „Tur, kur gars ar garu - jūtās satiekas”. Koncertuzvedumā Raiņa un Aspazijas vēstules lasīs aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Artūrs Skrastiņš. Piedalīsies arī koris "Kamēr...", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis. Solisti Gunta Davidčuka-Gelgote un Daumants Kalniņš. Scenogrāfs Didzis Jaunzems.
Vēsturiski Dzintaru koncertzāle atklāta 1936.gada vasarā un ir unikāls Jūrmalas koka arhitektūras paraugs. Ēku raksturo nacionālā romantisma motīvi fasāžu un iekštelpu apdarē, bazilikālais vidusjoma iekštelpu izgaismojums ar apaļiem logiem. Ēkas centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.1960.gadā uz dārza pusi piebūvēta vasaras koncertestrāde, kuras autors ir arhitekts Modris Ģelzis. Dzintaru koncertzāles komplekss ir būtisks kultūrvēsturisks mantojums, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dzintaru koncertzāles jaunās grafiskās zīmes autors ir mākslinieks Māris Kalve, kurš skaidro: „Trīs dzintari, kas dzimst, savienojoties divām - jūras un zemes - enerģijām. Rodas gaisma un skaņa, kas tādējādi manifestējas”.
