Padarīt vienkāršāku būvniecības saskaņošanas procesu, vienlaikus uzlabojot būvju drošību un kvalitāti - šādus mērķus ir izvirzījuši piecus gadus tapušā Būvniecības likuma autori un citas iesaistītās puses. Tomēr līdz šim jaunais likums, kuram vajadzēja stāties spēkā jau no 1.februāra, ir vairāk saskāries ar asu kritiku, jo iesaistīto pušu intereses ir izteikti pretrunīgas.
Piemēram, arhitektu un būvnieku vidū ir pretēji viedokļi par to, kurai no būvniecībā iesaistītajām pusēm būtu piešķirama lielāka atbildība un teikšana. Savukārt pašvaldības uztrauc gaidāmās pārmaiņas, kas skar būvinspektoru kvalifikāciju un būvvalžu pienākumus, jo iepretī tam, ko paredzēts prasīt no pašvaldību būvvaldēm, tām nav skaidrs, ar kādiem resursiem tās spēs jaunās prasības izpildīt.
Ministrija: Likums ir kompromiss starp daudzo iesaistīto pušu atšķirīgajām interesēm
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša atzīst, ka lielā mērā jaunais Būvniecības likums un to pavadošie noteikumi ir kompromiss starp daudzo iesaistīto pušu atšķirīgajām interesēm.
„Industrija ir ļoti dažāda savās interesēs. Es varu pateikt, kas visiem ir kopīgs un ko visi grib - visi gribētu lielāku skaidrību ar atbildību. Precīzāk nodalīt to, kurā posmā kura persona, juridiska vai fiziska, par kaut ko atbild. Tas ir viens uzstādījums, kuru mēs esam ņēmuši vērā. Tāpat ir pretrunas, ko es jau minēju, vai tiem cilvēkiem, tiem speciālistiem, kuriem tur ir jāstrādā, vai viņiem ir nepieciešamas kaut kādas papildus kompetences pārbaudes, cik bieži un kādas. Tad vēl, protams, mums ir ļoti tādas tehniskas lietas, kas saistītas ar dokumentu apjomu, kas ir būvniecības procesā jāgatavo. Tas mūsu uzstādījums ir tāds, ka būvniecības process ir vienkāršāks,” norāda Oša.
Ekonomikas ministrijas pārstāve arī prognozē - lai gan ministrija principā bijusi gatava likuma ieviešanai jau 1.februārī, likuma un pavadošo noteikumu stāšanās spēkā atlikšana, visticamāk, nozīmēs to, ka topošajā regulējumā vēl varētu tikt veiktas korekcijas. Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka, piemēram, būvvaldēm un arī citām ieinteresētajām pusēm ar normatīviem būs vairāk laika iepazīties.
„Būvvaldēm būs beidzot tad arī tāds pilns pamats tos izlasīt detalizēti, saprast, kas tur ir rakstīts, un tad droši vien marta mēnesis tajā lasīšanas un saprašanas procesā paies. Ja būs kas vēl jāgroza vai jāprecizē, tad mums vēl būs laiks līdz maijam, lai šīs nianses ieviestu. Jo tādas vienmēr ir pie jauna regulējuma. (..) Nu un tās mēs varētu paspēt līdz tam maijam grozīt,” sola Oša.
Pašvaldības iebilst pret likuma ieviešanas procesu
Savukārt pašvaldības, kurām lielā mērā nāksies iznest uz saviem pleciem jaunā likuma ieviešanu, pret tālāko likuma virzību ir noskaņotas ievērojami skeptiskāk un vēlētos lēnāku tā ieviešanu. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš uzsver, ka pašvaldības kopumā ir par jaunā regulējama stāšanos spēkā, tomēr tām ir ļoti daudz iebildumu pret normatīvu izpildījumu, kā arī ieviešanas procesu.
„Jau tagad ir vismaz pieci grozījumi nepieciešami Būvniecības likumā, nu, piemēram - nav precīzs deleģējums būvniecības dalībniekiem. Būvniecības likumā gan ir iezīmēts, ko kurš dara, taču, izvēršot šo jautājumu vispārējos būvnoteikumos, mēs redzams, ka šīs funkcijas nav sasaistītas, un ar lielām grūtībām nonākot līdz būvlaukumam, mēs vairs nezinām, ko darīt. Tālāk, par šo kontroles sistēmu ir ļoti interesanti - būvniecības informācijas sistēma, par kuru [ministrs Daniels] Pavļuts stāstīja, ka tā būs brīnumierocis, kas ieviesīs kārtību un uzraudzību - tas trakākais, ka tā būvniecības informācijas sistēma ir taisīta pēc vecā likuma,” secina Salmiņš.
No pašvaldību puses būtiskākais iebildums tomēr ir saistīts ar tempiem, kurā tām būs jāievieš jaunā likuma prasības būvvaldēs, norāda pašvaldību savienības eksperts:
„Tās ir mūsu prasībās - līdz 1.maijam sakārtot normatīvus aktus. Un pati būtiskākā prasība ir tāda - labi, kādas 20 būvvaldes aktīvi iesaistījušās, bet pārējām vienkārši nav bijis laika. Bet es domāju, ka korekti mūsu valstī būtu tad, ja šie normatīvie akti tiktu apstiprināti un saskaņoti, izdarītas izmaiņas un tad - mēs nerunājam, ka būtu pret, bet būtu vajadzīgs kādu divu trīs mēnešu aprobācijas laiks, kad pašvaldības tiktu apmācītas strādāt pēc šī Būvniecības likuma, jo daudzām pašvaldībām nav skaidrs tas process kopumā.”
Pašvaldībās neskaidrība par būvniecības uzraudzību
Pašvaldību vidū arī valda bažas par to, kā strādās likumā iecerētais būvniecības uzraudzības birojs - pats likums negarantē to, ka, piemēram, Zolitūdes traģēdija atkārtoties vairs nevarēs, jo arī topošajā likumā joprojām nav skaidri pateikts, kurš par ko uzņemsies atbildību. Pašvaldības uztrauc arī fakts, ka, piemēram būvinspektoriem tiks izvirzītas jaunas prasības, vienlaikus nedomājot par to, kādā veidā pašvaldības spēs nodrošināt šiem būvinspektoriem konkurētspējīgu atalgojumu.
„Es negribu to Zolitūdi pieminēt - labi vai slikti - bet katrā ziņā, ja būtu juristi - juridiski būtu konstatēts, ka tai būvei vajadzētu būt… Un droši vien, izvērtējot šo briesmīgo traģēdiju, tiks konstatēts, ka vainīgas ir kādas sestās vai septītās personas, bet ne pēc būtības - jo juridiski viss būs pareizi. Tāpēc šeit ir jautājumi, kas būtu jānodala. Un, ja reiz valstij ir vēlme veidot būvniecības uzraudzības vai kontroles biroju, tad būtu ļoti skaidri jāpasaka, kurš par ko atbild,” uzskata Salmiņš.
Arī likuma izstrādātāju, Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Oša atzīst, ka jaunais likums pats par sevi nespēs garantēt to, ka traģēdija vairs nevarēs atkārtoties, jo ēku drošību nenosaka tikai likuma burts, bet arī cilvēki, kuriem šis likums ir jāpiemēro.
„Likums pats par sevi nenovērsīs Zolitūdes problēmas. Pats par sevi nē. Mums tas būtu jāskatās kopumā - tātad, pirmkārt, tās precīzākās atbildības, otrām kārtām - apdrošināšana, kas nav burvju nūjiņa, bet ir preventīvi, lai zinātu, ka ja gadījumā kas, tad nākamreiz būs citādi. Tālāk - garantijas termiņi citi, tad vēl Eiro koda projektēšanas normas - tās visas ir mazas sadaļas, kuras maina lietas,” norāda Oša.
Lielie būvnieki: daudzas normas ir labojamas un precizējamas
Lielos būvniekus apvienojošās organizācijas - Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība - valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs ir pat vēl skeptiskāks un uzskata, ka dažos jautājumos jaunais likums pat var vājināt būvniecības drošību.
„Jāteic, ka viss šis gads acīmredzot paies būvniecības zīmē - tieši tāpēc, ka ir notikusi traģēdija, un vienlaikus Saeimā Būvniecības likums ir ar jauniem papildinājumiem. Ja paskatās no tāda viedokļa – vai, ja likums būtu spēkā pirms traģēdijas, vai viņš būtu novērsis traģēdiju? Manuprāt, nē! Kāpēc - tāpēc, ka tās metodes, kas tiek iestrādātas jaunajā likumā, manuprāt, nav pietiekams vai brīžiem pat vājina drošību.”
Būvnieki ir ieinteresēti, lai jaunais regulējums tiktu ieviests bez liekas kavēšanās, tomēr 1.februārī tā ieviešana būtu pāragra, jo, lielo būvnieku organizācijas skatījumā, likumā ir vairākas normas, kas būtu labojamas vai precizējamas.
„Es redzu četras tādas problēmas. Divas no tām - tā ir apdrošināšana, kas, protams, nedaudz sadārdzinās būvniecību, bet ir nepieciešama. Bet apdrošināšana jau nekontrolē visu būvniecības procesu. Otra problēma - būvniecības uzraudzības kontroles birojs. Kontroles birojs, kurš ir orientēts uz ēku pieņemšanu ekspluatācijā, nekontrolē būvniecības procesu. Tas, ko es redzu, kā vajadzētu darboties kontroles birojam - kontroles birojam vajadzētu būt uzraudzībai par visām būvniecības stadijām,” saka Birkavs.
Līdzīgi kā daudzi citi iesaistītie, arī lielo būvnieku organizācijai ir iebildumi pret neskaidro atbildības sadalījumu, kā arī jautājumiem kas skar nozares speciālistu sertifikāciju un resertifikāciju, norāda Birkavs:
„Kas tad galu galā ir atbildīgais par būvniecību? Šobrīd ir liela diskusija ap to, bet pirmām kārtām, ir jābūt labi sagatavotiem un pārbaudītiem būvspeciālistiem. Ko tad jaunais likums izdarīja - jaunais likums pirmkārt vispār gribēja likvidēt sertifikāciju, lielie būvnieki bija kategoriski pret, arī būvinženieri bija pret, Arhitektu savienība bija pret. Un tomēr uzvarēja viedoklis - jā, sertifikācija tika atstāta, bet resertifikācija, kas kontrolē būvniecības speciālistu sagatavošanu ik pa pieciem gadiem, kas uzrauga viņu praksi, faktiski tika likvidēta. Un tad ir ļoti sarežģīts jautājums, bet ārkārtīgi nepieciešams - tas ir projektēšanas regulācija. Protams, likumā tas ir minimāli, bet Ministru kabineta noteikumos tam būtu jābūt aprakstītam sīki un smalki, pa stadijām.”
Arī Saeimā jau šobrīd jaunajam Būvniecības likumam ir iesniegti vairāki desmiti papildinājumu un grozījumu, tāpēc sagaidāms, ka par topošā likuma niansēm būs asas diskusijas ne tikai industrijas un atbildīgo ministriju vidū, bet arī politiķu vidū.
