Pašvaldības vēlas, lai tām tiktu kompensēti zaudējumi par to, ka, sākot ar nākamo gadu, par vienu procentpunktu tiks samazināta IIN likme. LPS uzstāja, lai valdība atsakās no likmes samazināšanas vispār vai arī palielina pašvaldību ienākuma daļu no IIN no 80% - 81%.
IIN likmes pārdali, kādā pašvaldībām varētu tikt kompensēti par to, ka vienu procentpunktu samazinās IIN likmi. Pašvaldību savienība uzstāja, lai valdība atsakās no likmes samazināšanas vai arī jāpalielina 80% - 81%.
LSP vadītājs Andris Jaunsleinis pauda, ka ES pašvaldībām vidēji ir lielāka daļa valsts budžetā, nekā Latvijā.
Tomēr Finanšu ministrija un premjere Laimdota Straujuma nepiekāpās LPS argumentācijai. Straujuma norādīja, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir jāsamazina un uzklausot LPS iebildumus, vislielākie ieguvēji būs bagātās Pierīgas pašvaldības.
Valdības un Latvijas Pašvaldību savienības 2015.gada vienošanās un domstarpību protokolā, par kuru runās paplašinātajā Ministru kabineta komitejas sēdē, ir vairāk nekā 20 jautājumi, un pagaidām vienošanās panākta tikai par dažiem no tiem. Vienprātības joprojām nav arī par mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām, kā arī finansējumu pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu programmām.
Pašvaldības nav mierā, ka tām atkal uzlikti jauni pienākumi, neparedzot tam finansējumu no valsts budžeta. Valdība ar Latvijas Pašvaldību savienību pēdējos gados regulāri nespēj rast kompromisus, jo abām pusēm ir pretējs viedoklis. Pagājušajā gadā pēc karstām diskusijām savienība izvēlējās neparakstīt domstarpību un vienošanās protokolu, un tas neparakstīts tika iesniegts Saeimā.
