Līdz ar to deficīts var sasniegt 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) sākotnēji plānotā 1% vietā.
Budžeta ieņēmumi atpaliek no plānotā, un starpība starp plānoto un reāli ieņemto summu var sasniegt 0,5% no IKP.
“Strādāsim ar deficītu, kurš ir lielāks par plānoto,” raidījumam atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Savukārt Latvijas Bankas eksperte Baiba Traidase raidījumam atzinusi, ka nākamgad neatliek daudz variantu – ja būs problēmas, nāksies pārskatīt izdevumus.
Platais gan augusta vidū intervijā Latvijas Radio atzina, ka martā Latvijas ekonomiskā situācija izskatījās stipri bēdīga, bet nu tā ir stabilizējusies. Fiskālās disciplīnas padomi gan uztrauc, ka jau šogad tiek saimniekots ar lielāku budžeta deficītu, nekā tas apstiprināts vidējā termiņa ietvara likumā.
Savukārt Finanšu ministrija jau vasaras vidū ministrija norādīja, ka izdevumi budžetā aug straujāk nekā ieņēmumi. Pirmajā pusgadā valsts budžeta pārpalikums bija 217,5 miljoni eiro, bet gada pirmajos sešos mēnešos, augot tēriņiem, pārpalikums ir samazinājies par 58,4 miljoniem eiro.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija liecina, ka šī gada astoņos mēnešos VID administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro.