"Ir svarīgi šodien apstiprināt darbības programmu Ministru kabinetā un līdz februāra beigām iesniegt to izskatīšanai Eiropas Komisijā, lai pēc iespējas ātrāk Latvija varētu sākt kvalitatīvas un rezultatīvas jaunā perioda ES fondu investīcijas. Vēlos uzsvērt, ka jau kopš 2004. gada ES fondu līdzfinansētie projekti ir snieguši būtisku ieguldījumu valsts attīstībā, un arī 2014.-2020. gada periodā fondu investīcijas turpinās būt nozīmīgs instruments izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanā," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”).
2014.-2020. gadā nozīmīgākās ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā, informēja Finanšu ministrija.
Tāpat plānota investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm.
Kopējo Latvijai pieejamo 4, 4 miljardu eiro finansējumu pēc mērķiem plānots vairāk novirzīt transporta infrastruktūrā, kā arī vides aizsardzībā un jauniešu nodarbinātībā.
Nākamajiem septiņiem gadiem Eiropas Savienības fondu darbības programmas naudu plānots lielākoties novirzīt transporta un ceļu infrastruktūrā - 26% apmērā. Finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka būs iespējams jau šogad sākt kohēzijas politikai paredzēto fondu līdzekļu apguvi, tādējādi neradot finansējuma pārrāvumu atsevišķās nozarēs
Vilks norādīja, ka jau nākamā gada sākumā varētu arī pakāpeniski visas pārējās programmas sākt apgūt ES līdzekļus.
Labklājības jomā bez jauniešu nodarbinātības programmas nozīmīgas ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riska mazināšanā, uzlabojot veselības stāvokli, bezdarbnieku kvalifikāciju un integrējot šos cilvēkus darba tirgū, kā arī plānots stiprināt sociālos dienestus.
Labklājības ministrijas pārstāve Diāna Jakaite Latvijas Radio stāstīja, ka dienestu darbinieku apmācībām arī tiek plānots novirzīt daļu finansējuma, kas uzlabotu sociālo darbu kopumā.
„Vēl no jauniem pasākumiem plānots Latvijā attīstīt sabiedrībā balstītu aprūpes pakalpojumu. Cilvēkam tiks dota iespēja nevis iet un sociālo aprūpi saņemt kādā institūcijā, bet attīstīt pašvaldībās tādus pakalpojumus, ka cilvēks var dzīvot savā vidē, bet viņam tiek arī nodrošināts pienācīgs aprūpes atbalsts,” skaidroja Jakaite.
12 % no Eiropas līdzekļiem paredzēti arī vides aizsardzības mērķu izpildīšanai. Tiesa gan tas neattiecas tikai uz vides tīrības prasībām. ES fondu atbalsts šajā jomā plānots arī, piemēram, primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas fondu jautājumos Armands Eberhards.
Viņš norādīja, ka „ar klimata pārmaiņu mērķi mēs saprotam ne tikai un ne tik daudz tieši ekoloģiskos jautājumus, bet plašāk”.
„Piemēram, lai risinātu šos klimata pārmaiņu riskus, mēs plānojam investēt arī ēku siltināšanā, investēt transporta jomās, kas mazinātu CO2 izmešus. Viens no lielākajiem projektiem par kuriem plānojam runāt ir dzelzceļa elektrifikācijas projekts, ne tikai raugoties uz pienesumu vides aspektiem, bet arī uz ieguldījumu valsts ekonomikā,” klāstīja Eberhards.
Latvijai arī izdevies kļūt par trešo no visām ES dalībvalstīm, kas Eiropas Komisijā (EK) iesniegusi dokumentus, lai līdz 2020. gadam varētu apgūt 4,4 miljardus eiro izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai.
Ministrijām vēl līdz 17.februārim jāiesniedz Finanšu Ministrijai informācija par plānotājiem ātrāk sākamajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem. Jaunais daudzgadu fondu budžets - 4,4 miljardi - būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, kad tika atvēlēti 4,53 miljardi eiro.
