Tāpat Lielbritānijas centrālā banka paziņojusi par pasākumiem, lai stimulētu Apvienotās Karalistes ekonomikas izaugsmi. Mērķis ir, lai inflācija Apvienotajā Karalistē būtu ne mazāka par 2%.
Iepirks vērtspapīrus un aizdos naudu
Viens no ekonomikas stimulēšanas pasākumiem paredz palielināt valdības vērtspapīru iegādes programmas apjomu par 60 miljardiem sterliņu mārciņu – līdz 435 miljardiem mārciņu.
Lielbritānijas centrālās bankas paziņojumā arī teikts par programmu Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādei 10 miljardu mārciņu apmērā. Vēl iecerēta programma līdz 100 miljardu mārciņu apmērā, lai stimulētu bankas izsniegt aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Proti, centrālā banka izsniegs aizdevumus komercbankām ar procentu likmēm, kas tuvas 0,25 %, lai tās savukārt ar zemākām procentu likmēm aizdotu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Lielbritānijas centrālās bankas vadītājs Marks Kārnijs ieņēma stingru nostāju un paziņoja – ja komercbankas lētos aizdevumus nenodos tālāk, tām var draudēt soda sankcijas.
Kārnijs norādīja, ka bāzes procentu likme var tikt samazināta vēl vairāk: „Mēs spērām šos soļus, jo ir būtiski mainījušās ekonomiskās izaugsmes perspektīvas. Rīkojoties laicīgi un visaptveroši, ar šiem lēmumiem mēs varam mazināt neskaidrību, stiprināt pārliecību, iegrožot lejupslīdi un atbalstīt nepieciešamās izmaiņas valsts ekonomikā.”
Lielbritānijā cer izbēgt no recesijas
Vienlaikus Lielbritānijas centrālā banka nolēmusi nemainīt Apvienotās Karalistes iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam – IKP pieaugums 2016.gadā tiek lēsts 2% apmērā.
Toties samazināta Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam – ja vēl maijā lēsts, ka Apvienotās Karalistes IKP nākamgad pieaugs par 2,3%, tad tagad tiek gaidīta izaugsme 0,8% apmērā.
Sākotnēji Kārnijs brīdinājis, ka Lielbritānija var nonākt recesijā, jo neskaidrības dēļ par nākotni uzņēmēji atliek jaunus projektus un samazina darbavietu skaitu, taču vēlāk viņš tomēr pauda pārliecību, ka Lielbritānijai izdosies pārvarēt grūtības:
„Lēmums izstāties no Eiropas Savienības iezīmē režīma maiņu. Nākamajos gados Apvienotā Karaliste pārdefinēs savu atvērtību preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla brīvai kustībai.
Lai pielāgotos šai jaunajai realitātei, dažas pārmaiņas var izrādīties grūtas un daudzas prasīs laiku. Bet Apvienotā Karaliste var tikt galā ar pārmaiņām.”
Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Filips Hamonds apsveica centrālās bankas spertos soļus, kuru mērķis ir stāties pretim ekonomiskās neskaidrības periodam, valstij gatavojoties oficiālām sarunām par izstāšanos no Eiropas Savienības. Premjere Terēza Meja likusi saprast, ka Londona šo procesu nesasteigs un sarunas varētu sākties nākamgad.
Jau ziņots, ka 0,25% bāzes procentu likme būs zemākā bankas vairāk nekā 300 gadu pastāvēšanās vēsturē un pirmais samazinājums kopš 2009.gada. Toreiz likmi globālās finanšu krīzes apstākļos samazināja līdz pašreizējiem 0,5% ar mērķi iekustināt ekonomikas apgriezienus.
Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss „Purchasing Managers' Index” liecināja, ka jūlijā aktivitāte kritusies būvniecības, ražošanas un privātā biznesa sektorā. Bet Lielbritānijas Nacionālais ekonomisko un sociālo pētījumu institūts trešdien, 3.augustā, paziņoja, ka pēc „Brexit” balsojuma ir 50% iespēja, ka valsts ekonomika ieslīgs recesijā nākamo 18 mēnešu laikā.
