KP: Liegums lieliem uzņēmumiem izvēlēties atkritumu izvedējus iznīcinās konkurenci nozarē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz atņemt iespēju vidējiem un lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties savu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, var neatgriezeniski sagraut tirgus struktūru, izspiežot no tā privātos atkritumu apsaimniekotājus, uzskata Konkurences padome (KP). Par šiem grozījumiem šonedēļ plāno balsot Saeima trešajā lasījumā.

KP atkārtoti aicina Saeimu nepieļaut konkurences likvidēšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas izriet no minētā likumprojekta.

Pašlaik patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus.

Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums. Pašlaik tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām, norāda KP.

Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus tiks slēgts konkurencei uz 20 gadiem.

Rezultātā daudzi privātie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi būs spiesti pamest tirgu, bet patērētāji, nepastāvot konkurencei, saņems dārgāku, sliktākas kvalitātes pakalpojumu, secina Konkurences padome.

Jau šobrīd Valsts kontroles revīzijas ziņojums atklāj, ka atsevišķās pašvaldībās, kur bezkonkurences apstākļos tiek izmantoti pašvaldībai piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumi, iedzīvotāji ir pārmaksājuši vairākus miljonus eiro.

Jo vairāk uzņēmumu pametīs tirgu, jo mazāk pašvaldības saņems izdevīgus piedāvājumus publiskajos iepirkumos, tāpēc būs spiestas veidot savus uzņēmumus, līdz tirgus konkrēto likuma grozījumu rezultātā tikšot būtībā nacionalizēts.

Atjaunot konkurenci šādos apstākļos, kad uzņēmumu uzticība iespējai veidot savu biznesu būs sagrauta, var izrādīties praktiski neiespējami.

KP arī norāda, ka par likumprojekta virzību atbildīgā komisija ir noraidījusi arī kompromisa variantus, kas ļautu saglabāt konkurenci, piemēram, ļaut pašvaldībām pašām lemt, kuri uzņēmumi ir tiesīgi patstāvīgi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. 

Arī Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama kritizēja iespējamos grozījumus. Viņa atkārtoja jau dienas laikā KP pausto, ka grozījumu iznākumā privātie apsaimniekotāji tiks izspiesti no nozares un sfēra tiks nacionalizēta.

Tam nepiekrita Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāre Alda Ozola, kas norādīja, ka pašreiz lielākie ieguvēji ir lielveikali, kuru radītos atkritumus apsaimniekotāji izved pa cenām, kas sagrauj visu atkritumu apsaimniekošanas biznesu. Ozolas viedoklim pievienojās arī Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), sakot, ka konkurence necietīs, jo ikviens uzņēmums varēs piedalīties pašvaldību izsludinātos konkursos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti