Krievija uzskata sankcijas par nepamatotām
Šī gada martā, saasinoties situācijai Krimā, Eiropas Savienības valstis, kā arī ASV Kanāda, Austrālija un Japāna ieviesa virkni sankciju pret virkni Krievijas un anektētās Krimas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem. Pastiprinoties konfliktam arī Ukrainas austrumos, sankciju saraksts tika paplašināts. Eiropas Savienība ieviesusi šīm personām ieceļošanas aizliegumu savā teritorijā, kā arī iesaldējusi šīm personām un uzņēmumiem piederošos līdzekļus. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par trešo sankciju kārtu, kas iekļautu jau ekonomiskos pasākumus pret atsevišķām nozarēm, taču jūnija beigās Eiropas Savienības līderi vienojās, ka pagaidām lēmumu pieņemšana šajā jautājumā tiek atlikta.
Kā pagājušajā mēnesī norādīja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, sankciju ieviešana ir saistīta ar pašas Krievijas rīcību:
„No mūsu skatu punkta - mēs vēlamies labas attiecības ar Krieviju. Pašreizējā konfliktā katru mūsu soli ir ietekmējis kāds Krievijas pieņemts lēmums. Viņi ir apdraudējuši valstis, kurām ir labas attiecības ar Eiropas Savienību un ne tik labas ar Krieviju. Manuprāt, ilgtermiņa tā nav labākā politika pašai Krievijai. Tas tāpēc, ka pat tik lielām valstīm kā Ķīnai vai ASV labklājība palielinās no tā, cik iesaistīta un integrēta tā ir pārējā pasaulē. No šīs mūsdienu pasaules loģikas nav izslēgta arī Krievija.”
Jau kopš paša sākuma Krievija ir uzstājusi uz to, ka Rietumvalstu sankcijas ir absolūti nepamatotas, bet tās rīcība Krimā ir attaisnojama, savukārt ar konfliktu Ukrainas austrumos Krievijai vispār neesot nekāda sakara. Uz to norādījis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
„Es domāju, ka mūsu partneri bija izlēmuši risināt Ukrainas konfliktu ar spēka scenāriju, bet pēc tam saprata, pie kā tas noved. Tāpēc tiek meklēts vainīgais. Taču es uzsveru, ka Krievija šeit nav vainojama. Paši savārīja putru un tagad grib visu atrisināt ar mūsu rokām. Pagaidām neredzu nepieciešamību spert atbildes soļus, taču, ja spiediens turpināsies, mums būs jāpadomā arī par to, kas un kā strādā mūsu svarīgākajās ekonomikas sfērās, tostarp enerģētikā. Mums ļoti negribētos spert kādus atbildes soļus un ceru, ka līdz tam nenonāks,” sacīja Putins.
Kapitāla aizplūdums šogad pārsniegs 100 miljardus dolāru
Pēc Eiropas Savienības asociācijas līgumu parakstīšanas ar Moldovu, Gruziju un Ukrainu Krievijas pozīcija gan ir kļuvusi daudz agresīvāka, paziņojot, ka gadījumā, ja šie līgumi atstās negatīvu iespaidu uz NVS brīvās tirdzniecības zonu, atbildes pasākumi noteikti sekos.
Taču jautājums ir, cik lielu iespaidu uz Krievijas ekonomiku un arī politisko vidi ir atstājušas līdz šim ieviestās sankcijas? Vai tās ir tik iespaidīgas, kā uzskata Eiropā, vai arī bezzobainas, kā to mēdz norādīt Eiropas politikas kritiķi?
Starptautiskais Valūtas fonds savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka kapitāla aizplūdums no Krievijas šogad pārsniegs 100 miljardus dolāru, jo jau pirmajā ceturksnī šī summa ir sasniegusi 51 miljardu salīdzinājumā ar nepilniem 60 miljardiem visa pagājušā gada laikā. Eksperti prognozē, ka Ukrainas konflikta dēļ Krievijas ekonomika var ciest vēl smagāk. Sekas tam būs pārliecības mazināšanās par ekonomikas perspektīvām, investoru attieksmes pasliktināšanās pret valsti, kapitāla aizplūšana, patēriņa mazināšanās un vēl lielāka rubļa kursa vājināšanās.
Iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad var palēnināties līdz 0,2% un saglabājas recesijas un vēl lielāka krituma iespējas. Aptuveni 1% izaugsmi izdosies sasniegt vien nākamajā gadā.
Valūtas fonda eksperti ir pārliecināti, ka papildus sankciju risks jau ir palielinājis neskaidrību biznesa vidē un slikti ietekmē investīcijas, savukārt ģeopolitiskie riski mazinās banku rentabilitāti un aktīvu kvalitāti.
Ietekmīgā kredītreitingu aģentūra „Moody's” pirms nedēļas pazemināja Krievijas kredītreitingu prognozes uz negatīvām, kā iemeslu minot draudus Krievijas ekonomikai Ukrainas konflikta dēļ. Pats kredītreitings tiek saglabāts līdzšinējā Baa1 līmenī, jo Ukrainas konflikts pašlaik Krievijas izaugsmi vēl vairāk nevar palēnināt, taču, ja konflikts eskalēsies, Krieviju var iedragāt gan ārvalstu sankcijas, gan kapitāla aizplūšana, gan tirgus pieejas zaudēšana Krievijas bankām un uzņēmumiem. „Moody's” norāda, ka Krievijai trūkst spēcīga plāna un reformu vājās ekonomikas stabilizēšanai. Aģentūras paziņojumā norādīts, ka gada izaugsmes prognozes ir samazinājušās līdz 1,7%, salīdzinājumā ar 3%, kas bija prognozēti nākamajos piecos gados. „Moody's” arī atgādina, ka pašlaik Rietumvalstu sankcijas galvenokārt ir bijušas vērstas pret atsevišķām personām, norādot, ka G7 grupas valstis jau pieļauj iespēju vērst sankcijas arī pret atsevišķām Krievijas ekonomikas nozarēm.
Krievu politologi situāciju nedramatizē
Kā intervijā radiostacijai „Eho Moskvi” norāda Krievijas Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadītājs, politologs Konstantīns Simonovs, skaitļi tiešām nav iepriecinoši, taču situācija neesot tik dramatiska:
„Pašlaik ļoti sarežģīta situācija ir Rietumiem, kas vēlas ieviest sankcijas, jo paši Rietumi savulaik nebija vienoti arī attiecībās ar PSRS. Vienmēr bija valstis, kas gribēja ar mums sadarboties. Tas pats attiecināms arī uz fašistisko Vāciju - vienmēr atrodas valstis, kuras šādās situācijās ir gatavas nopelnīt. Un tāpēc arī pašlaik situācija nav tik dramatiska. Lai arī es neuzskatu, ka sankcijas mums nav viegli uztverams stāsts, es esmu pārliecināts, ka ASV šis stāsts ir ļoti personisks un viņi mēģinās iet līdz galam. Viņi turpinās pārliecināt eiropiešus iesaistīties trešajā sankciju paketē, taču mēs redzam, ka paši eiropieši nav tajā ieinteresēti. Tāpēc, ka Eiropas bizness ir cieši integrēts Krievijas ekonomikā un ir ļoti daudz eiropiešu uzņēmumu, kas šeit darbojas. Un bizness ļoti labi saprot, ka situācija eiropiešiem nav nemaz tik pievilcīga.”
Šim viedoklim ir gana daudz atbalstītāju arī Rietumos, taču, piemēram,
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ir paziņojis, ka Vācija ir gatava ciest zaudējumus, ja pret Krieviju tiks ieviestas jaunas Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas. Šoible atzīst, ka sankcijas, visticamāk, ietekmēs Vāciju, taču tas neatturēs darīt to, kas ir jādara. Pēc ministra vārdiem, daudz ļaunāk būtu, ja tiktu pieļauta starptautisko tiesību pārkāpšana.
Politikas apskatnieks un Pārejas perioda ekonomikas institūta darbinieks Kirils Rogovs uzskata, pašlaik Krievijas ekonomika izjūt ne tikai ekonomisko sankciju ietekmi, bet saskaras arī ar kādu fenomenu, ko politiskā zinātne un politekonomisti sauc par naftas lāstu.
„Tas ir ļoti loģisks attīstības scenārijs valstī, kur strauji auga ienākumi no energoresursu tirdzniecības laikā, kad pastāvēja ļoti vāji varas institūti. Tāpēc mēs tagad redzam, ka tā dēvētā patriotiskā konsolidācija nemaz nav patriotiska. Tā drīzāk ir peļņas partijas konsolidācija. Naftas un gāzes partijas. Mums ir nafta un gāze, mēs to turpināsim tirgot un no mums turpinās pirkt. Tāpēc mums visam uzspļaut, jo tāpat nepārtrauks pirkt un mēs tāpat izdzīvosim, bet neviens savus noteikumus mums nespēs uzspiest. Un vēl mums ir spēks un šo spēku mēs arī varam izmantot. Tā ir tāda diezgan arhaiska nacionālās autarķijas formula, kas ir būvēta uz naftas labklājības.”
Ar naftu un gāzi vien ekonomiku stabilizēt vairs neizdosies
Kirils Rogovs jau pieminēja enerģētikas sektoru, kurš Ukrainas krīzes laikā atkal ir nonācis uzmanības centrā gāzes piegāžu dēļ gan Ukrainai, gan Eiropas patērētājiem caur Ukrainu.
Nenoliedzami, Krievijas ietekme, iegūstot un piegādājot energoresursus daudzām valstīm, ir milzīga, taču pašreizējās krīzes laikā ir izgaismojies tas, ka savulaik no šādas tirdzniecības iegūtā peļņa nav tikusi pienācīgi izlietota un tas visu enerģētikas sektoru padara ļoti ievainojamu.
Enerģētika bieži vien tiek minēta kā viens no galvenajiem sektoriem, pret kuru G7 valstis varētu izdarīt vissmagāko triecienu, aizliedzot, piemēram importēt nepieciešamās tehnoloģijas. Šajā situācijā arī Krievijas puse ir spiesta atzīt, ka tās naftas un gāzes sektora atkarība no importa ir pat ļoti liela. Tā, piemēram, tiek importēti 100% no visām tehnoloģijām, kuras nepieciešamas, lai veiktu izpēti Arktiskajā šelfā un radītu infrastruktūru sašķidrinātās gāzes ieguvei. Un lieki piebilst, ka uz šo reģionu Krievija nākotnē liek milzīgas cerības.
Taču Kirils Rogovs norāda, ka ar naftu un gāzi vien Krievijai nākotnē savu ekonomiku stabilizēt vairs neizdosies:
„Aug arī valsts tēriņi, bet izaugsmes nav. Ekonomikā ir jāiepumpē arvien vairāk naudas. Naudas mums ir daudz, taču izaugsmes uzturēšanai tās vajag vēl vairāk. Un mēs esam jau ieguldījuši gandrīz visu rezerves fondu un nacionālās labklājības fondu, un drīz mēs palielināsim arī budžeta deficītu. Jo izaugsmes nav. Pirms krīzes ar zemākām naftas cenām mums bija aptuveni 7% pieaugums ik gadu. Taču tagad tas ir samazinājies jau līdz 1%. Un tas arī ir iemesls politiskajai krīzei. Elitei, varai un grupām, kurām ir varas monopols, ir vajadzīgi kaut kādi resursi. Nafta vairs nav uzskatāma par ekonomikas izaugsmes resursu. Un to stabilitāti, kas bija agrāk, nevar vairs uzturēt par spīti augstajām naftas cenām.”
Vairāki krievu mediji visai ironiski atzīmē, ka Krievijā tagad ir kļuvis populāri stagnāciju aizstāt tieši ar vārdu stabilitāte. Taču Krievijas Finanšu ministrija atzīst, ka situācija valstī tiešām nav nemaz tik iepriecinoša. Kā mēneša sākumā paziņojis Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, nākamajos gados būs nepieciešams ievērojami samazināt izdevumus un meklēt ienākumu celšanas avotus un, tā kā šādu avotu trūkst, ministrija piedāvā palielināt nodokļu slogu.
Cilvēki apjukuši, skepse pieaug visos slāņos
Kā uzsver Kirils Rogovs, pašreizējā situācijā ir grūti prognozēt, pie kā varētu novest nodokļu celšana, jo jau tagad cilvēki ir pietiekami apjukuši: „Mēs dzīvojam pilnīgas paralīzes situācijā, jo nafta tek un tek vēl lielākos apjomos nekā pirms krīzes, taču izaugsmes vairs nav. Cilvēki saka, ka ienākumi aug, taču mēs zinām, ka ienākumu pieaugums ir samazinājies līdz minimumam, kāda nebija pat krīzes laikā. Bet cilvēki saka, ka pieaug. Cilvēki ir pilnībā zaudējuši orientāciju un tāpēc ir grūti teikt, kur mēs pašlaik atrodamies un kas būs tālāk.”
Bijušais Krievijas valdības vicepremjers, „Alfa Bank” direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Sisujevs tikmēr norāda, ka pakāpeniski neapmierinātības pieaugums ir novērojams arī valdošajā elitē.
„Manuprāt, pašlaik budžetam tuvumā esošā Krievijas elite, kas savu privāto dzīvi un ģimenes problēmas risina nevis šeit, bet tur, arvien biežāk sāk aizdomāties par to, kāpēc tā tiek pamazām apspiesta. Daudziem valsts un militārajās struktūrās strādājošajiem ir aizliegts izbraukt uz ārzemēm, notiek deofšorizācija un tā tālāk. Tā vien liekas, ka negatīvā attieksme sāk pieaugt,” norāda Sisujevs.
Atšķirīgu viedokli gan pauž politologs Konstantīns Simonovs, kurš uzsver, ka vidusslānis arvien vairāk atbalsta Krievijas varas iestāžu un arī prezidenta Putina īstenoto politiku:
„Ir mainījusies vidusslāņa attieksme pret Putinu. Šī vidusšķira, kas vēl pirms dažiem gadiem gāja ielās un protestēja pret virzīšanos uz bezizeju, pakāpeniski ar aizvien lielāku izpratni attiecas pret to, ko dara Putins. Es nesaku, ka visi, taču socioloģiskās aptaujas liecina, ka Putina režīms pašlaik atrodas savā zenītā. Mēs gan redzam arī milzīgus ekonomiskos riskus, tāpēc, kas notiks tālāk, nav skaidrs.”
Krievijas bankas joprojām pelna
Tā vien liekas, ka daudziem finanšu tirgu dalībniekiem situācija Ukrainā nemaz nav traucēklis, lai gūtu labu peļņu. Maskavas Fondu biržas indeksi kopš straujā krituma pēc pilnvarojuma izmantot Krievijas karaspēku Ukrainā un Krimas aneksijas atkal ir atgriezušies iepriekšējā līmenī, ārvalstu investīciju kompānijas aktīvi iepērk lētās akcijas, bet spekulanti pat pamanās uz šīm akcijām nopelnīt vairāk nekā 30%.
Par spīti notikumiem Ukrainā, arī Krievijas banku sistēma ir iekļuvusi pasaulē desmit pelnošāko sarakstā. Par to liecina britu žurnāla „The Banker” sastādītais 100 lielāko pasaules banku reitings. Gada peļņa pirms nodokļu nomaksas Krievijas bankās ir 21,7 miljardi dolāru, kas ierindo Krieviju 9. vietā.
Salīdzinājumā - Ķīnas bankas, kas ieņem pirmo vietu, gadā nopelna aptuveni 292 miljardus dolāru. Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina ziņojusi prezidentam Putinam, ka kopumā Krievijas bankas iztur stresa testus un jūtas gana stabilas. Gada pirmajos piecos mēnešos banku aktīvi ir pieauguši par 6%, kredīti ekonomikai - par 8%, bet privātpersonām izsniegtie kredīti par 5,5%.
Kā norāda finanšu analītiķi, par spīti rubļa vērtības kritumam, Krievijas finanšu tirgus, visticamāk, turpinās atkopties un kāpt arī turpmākajos mēnešos, jo ir lielas cerības, ka situācija Ukrainā pakāpeniski stabilizēsies un trešās Rietumvalstu sankciju paketes nepieciešamība mazināsies. Ja G7 valstis tomēr šādas sankcijas izlems ieviest, ir maz ticams, ka tas notiks līdz šī gada beigām.
