Latvijas valdības rīcība, 2011. un 2012.gadā pārstrukturējot lidsabiedrību „airBaltic”, bija saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts atbalstu, un "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, secināja komisija.
Komisija apstiprina pārstrukturēšanas atbalstu Latvijas aviosabiedrībai "airBaltic"
Kopš 2008. gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, tāpēc valdība sniedza tam atbalstu. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.
Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma "BAS", kas tolaik bija "airBaltic" galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai.
Komisija izskatīja Latvijas un "BAS" veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko "airBaltic" emitēja 2010. gadā, un konstatēja, ka tā notika proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem. Turklāt Komisija izskatīja konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko "airBaltic" vārdā veikusi nacionalizēta banka. Komisijas secināja, ka maksājumi bija atbilstoši tirgus noteikumiem, tie "airBaltic" neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē.
Taču tirgus noteikumiem neatbilst otrs Latvijas piešķirtais aizdevums: pirmo daļu 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) darīja pieejamu "airBaltic" 2011. gada decembrī; otro daļu 25,4 miljonu latu apmērā (aptuveni 35,96 miljoni eiro) – 2012. gada decembrī.
Tāpat tirgus noteikumiem neatbilst kapitāla palielinājums, par ko 2011. gada decembrī vienojās Latvija un "BAS" un ko veidoja aizdevuma pārveidošana un "BAS" ieguldījums naudā, bet kurā "BAS" beigās nepiedalījās. EK ieskatā noteikumiem neatbilst arī prasījuma tiesības piecu miljonu eiro apmērā, ko Latvijas valsts nodeva "airBaltic" tikai par vienu latu.
Šie pasākumi neatbilst tam, kam būtu piekritis privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā, tie rada priekšrocību "airBaltic" un līdz ar to veido valsts atbalstu. Taču, novērtējot, vai šis atbalsts ir saderīgs ar Komisijas 2004. gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai, secināts, ka Latvijas iesniegtais pārstrukturēšanas plāns, kas attiecas uz piecu gadu laikposmu (2001-2016), šķiet ticams pamats, lai "airBaltic" atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā; "airBaltic" atteikšanās no konkrētiem maršrutiem un laika nišām ierobežos konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts; turklāt "airBaltic" sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot vairākus privātos finansiālos papildinājumus un aizdevumus, kā arī nomas līgumu jaunajiem gaisa kuģiem.
Līdz ar to atbalsta piešķiršana atbilst pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem: atbalstu papildina pārstrukturēšanas plāns, kam būtu jāatjaunina uzņēmuma ilgtspēja, ir paredzēti piemēroti pasākumi, lai kompensētu konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts, un uzņēmums sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā nepieciešamajā apjomā.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) pauda gandarījumu par EK atzinumu: „Ņemot vērā pusotru gadu garo darbu, tas ir vainagojies panākumiem. Tie ir lēmumi, kas ir pieņemti [bijušā premjera Valda] Dombrovska valdības laikā par investīcijām „airBaltic” un par valsts atbalstu ir saskaņoti Eiropas Komisijā. Kompānija ir sākusi strādāt uz pelnītspēju, tā attīstās un skeptiķu apgalvojumi par neatļautu valsts atbalstu ir apgāžami. Tas parāda, ka esam uz pareizā ceļa.”
