Sperto soļu mērķis arī ir paaugstināt bīstami zemo inflāciju. Bankas izziņotie pasākumi bija apjomīgāki, nekā gaidīja finanšu tirgi. ECB prezidents Mario Dragi paziņoja, ka ar šodien spertajiem soļiem banka parādīja, ka tai „netrūkst munīcijas” centienos iekustināt ekonomiku.
ECB bāzes procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazinājusi no 0,05% uz 0, kas ir rekordzems līmenis.
Tāpat par 0,1 procentpunktu samazināta arī ECB noguldījumu likme, kas jau bija negatīva, un tagad būs mīnus 0,4%. Tas nozīmē, ka komercbanku izmaksas par naudas noguldīšanu depozītā ECB tagad būs vēl lielākas. Šīs negatīvas likmes mērķis ir mudināt komercbankas neturēt naudu depozītā ECB, bet to aizdot eirozonas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, tādā veidā ar kreditēšanu naudu iepludinot ekonomikā.
Papildus banka arī paziņoja, ka palielinās obligāciju pirkšanas programmas apjomu, un līdzšinējo 60 miljardu eiro mēnesī vietā tai tērēs līdz 80 miljardiem eiro mēnesī. Šīs programmas ietvaros bankas arī sāks pirkt korporatīvās obligācijas, tāpat kā valdības vērstpapīrus. Tā dēvētās kvantitatīvās stimulēšanas mērķis ir programmas darbības laikā eirozonas ekonomikā iepludināt vairāk nekā vienu triljonu eiro.
Šo pasākumu pakete ir radikālāka nekā bija prognozējuši finanšu tirgi. Iepriekš decembrī ECB izziņotie pasākumi ekonomikas stimulēšanai tika novērtēti kā pārāk vāji, un trīs mēnešu laikā tie nav spējuši būtiski stiprināt ekonomisko izaugsmi vai palielināt inflāciju.
Šobrīd eirozonā inflācija ir tuvu nulles līmenim, kas nenāk par labu ekonomikai. ECB optimālais mērķis ir inflācijas, kas ir tuvu 2% līmenim. Arī ekonomikas izaugsme joprojām nav apmierinoša. Banka tagad prgonozē, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 1,4%.
ECB prezidents Mario Dragi ceturtdien, 10.martā, preses konferencē norādīja, ka „procentu likmes saglabāsies ļoti zemas uz ilgu laiku.” Viņš paziņoja, ka jaunizziņotie pasākumi ir adekvāta reakcija uz to, ka pēdējos mēnešos kritušās globālas izaugsmes perspektīvas. „Spertie soļi ir reakcija uz to, ka apstākļi būtiski mainījušies kopš mēs pēdējo reizi izziņojām monetārās politikas pasākumus decembra sākumā. Apstākļu izmaiņas galvenokārt saistītas ar to, ka nozīmīgi vājinājušās globālās izaugsmes perspektīvas. Šodien arī Starptautiskais Valūtas fonds paziņoja, ka drīzumā gatavojas samazināt pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes. [ECB ceturtdien spertie soļi] - tas ir diezgan garš saraksts pasākumiem, katrs no kuriem ir ļoti svarīgs un izstrādāts tā, lai tam būtu maksimāla ietekme uz ekonomikas izaugsmes stiprināšanu un atgriešanos pie cenu stabilitātes. Mēs esam parādījuši, ka mums netrūkst munīcijas,” teica Dragi.
Runājot par inflācijas mērķiem, Dragi norādīja, ka „tas prasīs laiku”, jo „būtu muļķīgi domāt, ka [eirozona] var atgriezties pie 2% inflācijas līmeņa, ja ekonomika vēl nav atkopusies.” Viņš uzsvēra, ka vispirms „ir nepieciešama stabila un pārliecinoša eirozonas ekonomikas atkopšanās.”
Pēc ECB paziņojuma eiro vērtība attiecībā pret dolāru uz brīdi nokritās par 1%, bet vēlāk atkopās. Vājāks eiro palīdz eksportam, jo nozīmē, ka eirozonas eksportpreces citviet pasaulē kļūst lētākas un līdz ar to konkurēspējīgākas. Stimulēšanas pasākumu paketes izsludināšana arī izraisīja kāpumu Eiropas akciju biržās.
