Īpaši tiek norādīts, ka tā dēvētās vēlēšanas rupji pārkāpj Minskas vienošanās par krīzes atrisināšanu Donbasā, kā arī rada jaunus draudus miera procesam. Balsošanas rezultātus atzīst vien Krievija. Savukārt no Ukrainas austrumiem atkal tiek saņemtas ziņas par nemiernieku un Krievijas armijas aktivizēšanos.
Farsam zem ieroču un tanku stobriem nav nekā kopīga ar tautas viedokļa paušanu. Šādi svētdien notikušās vēlēšanas pašpasludinātajās Doņeckas un Luganskas tautas republikās komentējis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Pēc viņa vārdiem, šie pseidobalsojumi tikai vēl vairāk apdraudēs miera procesu Donbasa reģionā. Kā norādījis prezidents, visām vēlēšanām Ukrainas teritorijā, kur balso ukraiņu pilsoņi, ir jānotiek tikai un vienīgi saskaņā ar Ukrainas likumiem. Viņš atgādinājis, ka Minskā panāktā vienošanās par krīzes izbeigšanu paredzēja ārkārtas vietējās vēlēšanas Donbasā, kas atbilstu Ukrainas likumiem. Tieši tāpēc Porošenko solījis adekvāti reaģēt uz šo miera procesa apdraudējumu.
Ja runā par pašiem balsojumiem Doņeckas un Luhanskas apgabalos, tad tajos ir uzvarējuši pašpasludinātie līderi Aleksandrs Zaharčenko un Igors Plotņickis. Kā neilgi pēc balsojuma beigām atzinis Zaharčenko, nekādas Minskas vienošanās pārkāptas neesot, jo tajās atsauce uz Ukrainas likumiem neesot atrodama.
Savukārt Doņeckas tautas republikas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Romāns Ļagins aicinājis Kijevu samierināties ar domu, ka Donbass vairs nav Ukrainas daļa, bet tas, vai atzīt šīs vēlēšanas vai nē, jau esot pašas Kijevas problēma. Galvenais, ka iedzīvotāji savu viedokli ir pauduši.
Šādu nostāju atzīst arī
Krievijas Ārlietu ministrija, kas paudusi atbalstu Donbasa iedzīvotāju izteiktajam viedoklim, paužot cerību, ka jaunievēlētajiem līderiem izdosies iesaistīties dialogā ar Kijevas jauno varu, risinot reģiona iedzīvotāju problēmas. Pašlaik Krievija ir vienīgā no ārvalstīm, kas svētdien notikušās vēlēšanas ir atzinusi.
Pilnīgi pretējs viedoklis ir citur pasaulē. ASV atsakās atzīt svētdien notikušās vēlēšanas pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās, aicinot līdzīgi rīkoties arī pārējo starptautisko sabiedrību. Savukārt ANO ģenerālsekretāra pārstāvis apstiprinājis Bana Kimūna iepriekš pausto viedokli, ka šādas vēlēšanas ir bezjēdzīgas.
Arī Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerini balsojumu nosaukusi par nelikumīgu un neleģitīmu, kategoriski atsakoties atzīt tā rezultātus. Pēc Mogerini vārdiem, šis ir jauns šķērslis ceļā uz mieru Ukrainā. Savukārt kā norādījis bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, Krievijas lēmums atzīt vēlēšanas Ukrainas austrumos ir īsts pliķis ES sejā. Tāpat ir ciniski noniecināts viss tas, kam ticēja Minskas vienošanās parakstītāji.
Kā norāda radiostacijas „Svoboda” aptaujātie eksperti, no vienas puses notikušos balsojumus var uzskatīt par Krievijas uzvaru, jo Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir izdevies uzspiest Ukrainai savu dienaskārtību. Faktiski tiek atzīta abu pašpasludināto republiku neatkarība, taču, visticamāk, ir gaidāms nevis Krimas, bet gan Piedņestras scenārijs un iesaldētais konflikts, jo šīs teritorijas Putinu neinteresējot. Galvenais Krievijas panākums esot tas, ka tagad Maskavas rokās faktiski ir sviras, lai nepieciešamības gadījumā varētu destabilizēt situāciju Ukrainā. Citi eksperti savukārt norāda, ka Maskava kārtējo reizi ir pierādījusi, ka ar to ir iespējams runāt tikai sankciju valodā.
Taču būtiski, ka drīz pēc tā dēvēto vēlēšanu beigām atkal ir aktivizējušies prokrieviskie kaujinieki Ukrainas austrumos. Tiek saņemtas arī ziņas par aizvien pieaugošu Krievijas bruņoto spēku klātbūtni Ukrainas teritorijā. Kā paziņojis grupas „informatīvā pretošanās” vadītājs Dmitrijs Timčuks, Krievijas un teroristu spēki ir izveidojuši četras trieciengrupas, kurā ir apvienojušies aptuveni 15 000 krievu algotņu un armijas karavīru, kā arī 10 000 -12 000 tūkstoši vietējo separātistu. Tāpat šiem spēkiem esot vairāk nekā 100 tanku, vismaz 250 bruņumašīnu, ap 100 artilērijas iekārtu, kā arī 500 citu autotransporta vienību.
