Deviņos no rīta beidzās termiņš, līdz kuram Ukrainas austrumu reģionus esošajiem separātistiem tika dota iespēja nolikt ieročus, pretējā gadījumā rēķinoties ar izlēmīgu rīcību no Ukrainas varas iestāžu puses. Taču, kā liecina ukraiņu mediju sniegtās ziņas, šis ultimāts nav izpildīts. Tieši pretēji, piemēram, Slavjanskā pirmdien ieradās militārā kravas automašīna, kas atveda bruņotus vīrus bez atpazīšanās zīmēm. Iespējams, ka šie karavīri ievesti no Krimas.
Kā paziņojušas amatpersonas, Ukrainas drošības dienestam ir izdevies pārtvert Slavjanskā esošo separātistu telefonsarunas ar viņu vadību Krievijā. Lūk daļa no šīs telefonsarunas
- Pirmo uzbrukumu mēs atvairījām. Viņi uzbruka mūsu postenim un cieta lielus zaudējumus. Es pat nezinu, ko mēs tur satriecām, bet kaut ko lielu.
- Es sapratu! Lieliski. Skaties, tagad pie jums no Luganskas izbrauks tie, kuriem ir kaujas pieredze.
- Labi, bet ņem vērā, ka visi ceļi ir bloķēti un nāksies izlauzties ar cīņu.
- Es zinu, viņi vismaz iznīcinās viņu posteņus. Es tātad ar grupu no Luganskas mēģinu izlauzties pie tevis.
- Labi, labi. Ja kas mēs vēl dažas dienas ar kaujām noturēsimies. Lai paņem vairāk prettanku bruņojuma. Ja mums tāds būtu, mēs jau viņus sen aiz Mažaiskas būtu padzinuši.
Kā norāda Ukrainas Drošības dienests, šīs sarunas apliecina, ka Ukrainas austrumu daļā notiek plaša mēroga Krievijas Federācijas militārā agresija. Tās mērķis ir terorizēt vietējos iedzīvotājus, kā arī traucēt četrpusējo ASV, Krievijas, Eiropas Savienības un Ukrainas miera sarunu norisei. Tāpat par vienu no uzdevumiem tiek minēta vietējo tiesībsargājošo iestāžu darbinieku likvidēšana, visticamāk to, kuri joprojām ir lojāli Ukrainas centrālajai varai.
Jau pēcpusdienā tika saņemtas ziņas, ka Ukrainas prezidenta pienākumu pildītājs Aleksandrs Turčinovs ir parakstījis rīkojumu par pretterorisma operācijas sākumu Ukrainas austrumos. Šīs operācijas mērķis ir novērst terorisma draudus un saglabāt Ukrainas teritoriālo vienotību. Iepriekš Turčinovs piedāvāja ANO īstenot kopīgu miera uzturēšanas misiju Ukrainas dienvidaustrumos
Iepriekš nopietnas bažas par šādas operācijas iespējamību izteica krievija, kas šo jautājumu aktualizēja arī ANO Drošības padomē, gan nesaņemot atbalstu ne no vienas citas Drošības padomes dalībvalsts. Kā paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, nosaukt Ukrainas austrumos notiekošo par terorismu ir absurdi. Lavrovs arī uzsvēris, ka Krievija arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu krievvalodīgās diasporas intereses gan Ukrainā, gan citās valstīs. Pēc viņa vārdiem ievērojami tiks palielināti nosūtāmās humānās palīdzības apjomi.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir parakstīts līgums par viena miljarda dolāru lielas finansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Jaceņuks paskaidrojis, ka šodien panāktas divas nozīmīgas vienošanās arī ar Eiropas Savienību. Proti, par divu miljardu dolāru lielu makroekonomisko palīdzību, kā arī par tirgus atvēršanu ukraiņu produktiem, kas faktiski nozīmē tiesības bez nodevām ievest Ukrainā ražotas preces Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pateicoties šim līgumam, Ukraina saņemšot papildus vēl aptuveni 500 miljonus dolāru.
Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrija jau diezgan atklāti atzīst, ka ierosinātais referendums par valsts konstitucionālo iekārtu, diezin vai nomierinās Krieviju. Kā paziņojis ārlietu ministrijas pārstāvis Danils Lubkivskis, Krieviju patiesībā nekādi referendumi vai situācijas stabilizēšanās neinteresē. Federalizācijas vietā Maskavu daudz labāk apmierinātu Ukrainas paralizēšana.
