Samits iesāksies ar sarunām par Afganistānu un NATO rīcību valstī pēc 2014.gada, kad misija oficiāli beidzas. Taču alianse ir plānojusi palikt ar krietni samazinātu karavīru skaitu, lai turpinātu afgāņu karavīru apmācīšanu, bet vairs nepiedalītos operācijās. Tas attiektos arī uz Latvijas karavīriem, kuri nelielā skaitā varētu turpināt uzturēties Afganistānā. Taču joprojām ir daudz neskaidrību, jo Afganistānā ir notikušas prezidenta vēlēšanas un joprojām nav noslēgts līgums ar NATO par tālāko sadarbību.
NATO pievērsīsies arī notikumiem Ukrainā, attiecībām ar Krieviju un tam, kā tas attiecas uz NATO valstu drošību. Pēcpusdienā valstu līderi tiksies ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, uzklausīs viņa stāstīto.
Paredzams, ka NATO izveidos vairākus trasta fondus, kuros dalībvalstu ieguldītie līdzekļi būs domāti Ukrainas militārās loģistikas, komandu un kontroles struktūru uzlabošanai, kiberaizsardzībai, karavīru pensijām, to skaitā arī ievainotajam personālam.
Tieši ieročus NATO kā organizācija Ukrainai nedos, taču Ukrainas valdība to ir lūgusi atsevišķām dalībvalstīm, un, kā norāda diplomāti, tas būs pašu valstu ziņā.
Un tā kā Krievijas agresija Ukrainā rada bažas Baltijā un citās NATO dalībvalstīs, tad šajās dienās NATO valstu līderiem politiski būs jāvienojas par NATO plānu gatavībai rīkoties jebkura apdraudējuma situācijā. Tas ietver arī pilnīgi jauna ārkārtīgi ātras reaģēšanas jeb triecienspēka izveidošanu, kura uzdevums būtu ļoti īsā laikā, maksimāli divās dienās, nokļūt apdraudējuma vietā. Plānots, ka šos uzdevumus NATO spēki pildītu rotācijas kārtībā. Iepriekš izskanējis, ka tie varētu būt ap 4000 karavīru.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens saka, ka tas nozīmē - turpmāk NATO spēki būs vēl vairāk redzami tieši alianses Austrumeiropas valstīs, un tas nozīmē – arī Baltijā.
NATO samitā Velsā valstu līderi vienosies principiāli un tad tālāk jau visu plānos militārie eksperti, kuri spriedīs par infrastruktūras izveidošanu, lai jaunos ātrās reaģēšanas spēkus varētu uzņemt. Tas radīs arī skaidrību par NATO bāzēm Baltijā un Latvijā.
No NATO ģenerālsekretāra sacītā arī izriet, ka šā jaunā plāna ietvaros izvērtēs to, vai un kādi uzlabojumi ir vajadzīgi valstu nacionālajā infrastruktūrā – lidostās, ostās un tamlīdzīgi, būs papildus mācības un treniņi visā teritorijā, uzlabos apmaiņu ar informāciju.
Velsā, Kārdifas ostā uzturas arī Latvijas mīnu meklētājs kuģis „Viesturs”, kuru ceturtdienas rītā apmeklē arī Latvijas delegācija, Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Latvijas kuģis, būdams Velsā, rūpēsies par drošību kopā ar vēl citiem pieciem kara kuģiem no Francijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes un Norvēģijas, un jau pēc samita to būs iespējams apskatīt arī publikai.
