G20 samitā asi kritizē Vladimiru Putinu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Krievijas agresija Ukrainā ir aizēnojusi ekonomikas jautājumiem veltītā G20 samita darba kārtību. Par to liecina gan protesti pret Krieviju Austrālijas pilsētas Brisbenas ielās, gan tiešā tekstā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izteiktie pasaules līderu pārmetumi.

Tas, ka Vladimiru Putinu G20 samitā Brisbenā negaida silta uzņemšana, bija skaidrs jau pirms tā sākuma. Austrālijas premjers Tonijs Ebots jau APEC samitā Pekinā viņam pieprasīja skaidrojumus par Malaizijas lidmašīnas katastrofu Austrumukrainā, kurā gāja bojā arī vairāki desmiti Austrālijas iedzīvotāju, bet šī samita priekšvakarā viņš kopā ar savu britu kolēģi Deividu Kameronu Putinu aicināja pārstāt uzvesties kā huligānam.

Arī ASV prezidents Baraks Obama, uzstājoties ar lekciju Kvīnslendas universitātē, paziņojis, ka Maskavas uzvedība apdraud visu pasauli, sevišķi uzsvērot Amerikas Savienoto Valstu globālo lomu.

"Kā pasaules vienīgajai lielvalstij ASV ir unikāla atbildība, ko mēs labprāt uzņemamies. Mēs vadām starptautisko kopienu cīņā pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts" un Ebolu Rietumāfrikā, mēs pretojamies Krievijas agresijai Ukrainā, kas ir drauds pasaulei, par ko mēs pārliecinājāmies šausminošajā Malaizijas lidmašīnas notriekšanā," teica ASV prezidents Baraks Obama.

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele, kura solīja Ukrainas krīzi ar Putinu Brisbenā pārrunāt personīgi, atkārtoti brīdināja, ka Eiropas Savienība varētu paplašināt "melno sarakstu" pret Krieviju.

"Pirmdien notiks ārlietu ministru sanāksme, kurā viņi runās par jaunu cilvēku sarakstu. Bet sarunas šeit kalpo tam, lai saprastu, kā Krievijas prezidents novērtē situāciju. Es negaidu pēkšņas, kvalitatīvas izmaiņas, taču ir skaidrs, ka situācija nav apmierinoša. Mums būs divpusējās sarunas, būs arī diskusijas ar citiem Eiropas Savienības pārstāvjiem. Tad mēs visu apkoposim un pieņemsim kopīgu lēmumu," norādīja Angela Merkele.

Negatīva attieksme pret Krievijas prezidentu bija jūtama ne tikai samita dalībnieku paziņojumos. Ja piektdien, 14.novembrī, izmantojot pasākumam pievērsto uzmanību, Brisbenas ielās pret aborigēnu tiesību neievērošanu protestēja vietējie iedzīvotāji. 15.novembrī tiem vēl pievienojās simtiem demonstrantu ar plakātiem, kuros bija pieminēta Malaizijas lidmašīnas katastrofa, kā arī lasāms aicinājums Putinam aizvākties no Ukrainas un tas, ka Brisbenā viņš nav gaidīts. Kritiskus un izsmejošus rakstus Putinam veltījuši arī vietējie preses izdevumi.

Taču pavisam nepārprotamu signālu Kremļa līderis saņēma, kad nolūkā sarokoties tuvojās Kanādas premjeram Stīvenam Hārperam. "Domāju, ka jūsu roku paspiedīšu, taču man jums sakāms tikai viens - jums jāaizvācas no Ukrainas," tā Putinam sacījis Hārpers.

Daži avoti vēstīja, ka saskaroties ar šādu attieksmi, Putins pat nolēmis mainīt plānus un pamest  G20 samitu agrāk, taču viņa preses sekretārs vēlāk šādu informāciju noliedza.

Kā vēstīts, Austrālijas pilsētā Brisbenā norisinās 19 pasaules attīstītāko ekonomiku un Eiropas Savienības līderu tikšanās jeb G20 samits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti