Atskaites punkts ir tas, vai Krievija pilda Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā starp iesaistītajām pusēm panākto vienošanos par to, ka Ukrainā rimsies uguns, armija atvilks savas pozīcijas no frontes līnijas, atbrīvos ķīlniekus.
Iepriekš izskanējis, ka ES dalībvalstis šajā jautājumā nav vienotas.
Jau aizvadītās nedēļas nogalē Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni pavēstīja, ka Itālija vēlas saglabāt atvērtus komunikāciju kanālus ar Maskavu par spīti Krievijas iebrukumam Ukrainā, argumentējot to, ka Krievija ir nepieciešama kā sadarbības partnere cīņai ar terorismu.
Pie sarunu galda Briselē, kur arī skarta situācija Ukrainā un attiecības ar Krieviju, bijis jūtams, ka Eiropas Savienība tomēr sliecas Krievijas sankciju virzienā, tā Latvijas Radio atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsver - ES valstis uzskata, ka Krievija nav izdarījusi visu, ko bija solījusi Minskas sarunās.
Komentējot Itālijas nostāju, Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Itālija nav pret sankcijām kā tādām, bet drīzāk vēlas plašāku diskusiju.
Pagaidām neoficiāla informācija liecina, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju varētu pagarināt uz pusgadu līdz 31. jūlijam.
Eiropas Savienības ārlietu ministri izvērtējuši arī to, kā notiek sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm - jau minēto Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Armēniju. Kā norādīja Rinkēvičs, pavisam drīz varētu pieņemt lēmumu par bezvīzu režīma piešķiršanu Gruzijai. Briselē ir bijusi arī īpaša tikšanās ar Baltkrievijas pārstāvi, kuras laikā Brisele atzinusi, ka daudzas domstarpības ar Baltkrieviju pamazām atrisinās. Arī ar Baltkrieviju top līgums par vīzu režīma atvieglojumu, kas esot tuvu noslēgumam un īstenošanai.
Sankcijas pret Krieviju tika ieviestas 2014.gadā, kad ES un vēl vairākas Rietumu valstis, kā arī Japāna bija nemierā ar Krievijas ārpolitiku attiecībā pret karu Ukrainā.
