No vienas puses, Briselei bija iebildumi saistībā ar projekta neatbilstību kopienas tiesību aktiem. No otras puses, izskanējis, ka patiesībā gāzes gigantam „Gazprom” sankciju dēļ aptrūcies līdzekļu projekta turpināšanai. Dabasgāzes vadu „Dienvidu plūsma” paredzēts būvēt, apejot Ukrainu, proti, pa Melnās jūras gultni uz Bulgāriju un tālāk uz citām Dienvideiropas valstīm. No vienas puses, tiek norādīts, ka šis projekts palielinātu Eiropas Savienības atkarību no Krievijas, kaut mērķis ir to samazināt. No otras - gāzi tomēr vajag.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš stāsta, ka vārdiski projekts ir apturēts, taču nav neviena rakstiska dokumenta par to, pat kompānijas mājaslapā ne.
Taču brīdis ir izšķirošs – Krievijā iestājusies „nopietna finansiāla krīze, „Gazpromam” tai skaitā, un stratēģisko virzienu ir pārāk daudz, lai realizētu projektus.”
„Protams, šis projekts ir ļoti politizēts tā iemesla pēc, ka pirmajā brīdī tika rēķināts, ka Eiropai vajadzēs ļoti daudz gāzes. Izrādās – nekā tamlīdzīga. Nākošais – vajadzētu tikt apkārt Ukrainai, tas nenostrādā. Un finansiālie apstākļi, kad jāmēģina izlauzties tālajos Austrumos – no Sibīrijas līdz Ķīnai, kas prasīs ārkārtīgi lielus līdzekļus, un viss nav vairs savienojams,” spriež Ozoliņš.
„Bez šaubām, Eiropā notiek karš,” atzīst Ozoliņš, skaidrojot, kāpēc netiek izmantotas kapacitātes ziņā atbilstošās jaudas gāzes transportēšanai uz Eiropu caur Ukrainu. „Divām karojošām valstīm ir ļoti grūti un nepatīkami runāt par to, kas ekonomiski ir loģiski. Bet tirgi skatās uz to, ka agri vai vēlu konflikts pierimt un var atgriezties pie realitātes. Es atkārtoju – projekta pārtraukšana ir izdevīga Eiropas patērētājiem un Krievijas iedzīvotājiem. Naudas izšķiešana šādos apstākļos ir bezjēdzīga," uzsver Ozoliņš.
Protams, cietēji ir tie, kas jau noslēguši līgumus par celtniecību.
Taču šobrīd gāze caur Ukrainu turpina iet, kaut daudzas, piemēram, Balkānu valstis šī situācija satrauc. Un arī Krievijai ir jāsamierinās ar tirdzniecības modeli, kas pastāv Eiropā.
Pasaulē krītas naftas cenas, taču to prognozēšana ir riskanta. Eksperts Juris Ozoliņš norāda, ka zemās naftas cenas Latvijai ir iespēja, kas jāizmanto, lai attīstību pašiem savus enerģijas resursus – tajos jāinvestē. „Šis ir liktenīgs brīdis, kas ir ātri jāizmanto,” sacīja Ozoliņš.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents pirmdien paziņoja par gāzes vada "South Stream" (Dienvidu plūsma) būvniecības uz Bulgāriju apturēšanu. Tā iemesls ir šīs valsts atteikšanās piedalīties gāzesvada projektā. Krievijas atbalstītais gāzesvada projekts „South Stream” varētu aiziet no Bulgārijas, Serbijas, Slovēnijas un Ungārijas, iespējams, jaunais gāzesvada maršruts ietu caur Turciju un Grieķiju, neapdraudot patērētājus Eiropā.
Dabasgāzes vadu "South Stream" paredzēts būvēt pa Melnās jūras gultni, apejot Ukrainu. Tas ir viens no galvenajiem Maskavas projektiem, kas tiek īstenots nolūkā samazināt atkarību no Ukrainas teritorijā izvietotās gāzes transporta infrastruktūras, eksportējot Krievijas dabasgāzi uz Rietumeiropu.
