Viņš akcentēja, ka Krievijas rīcība Ukrainā „ignorē ANO pamatprincipus, apgāžot starptautiskās sistēmas pašas pamatus.”
Tā ir sagrābusi suverēnas Eiropas valsts daļu, izmantojot iepriekš neredzētas karadarbības taktiku un milzīgu propagandu pret savu kaimiņvalsti. Tā pieļāva traģisko civilās lidmašīnas notriekšanu,” piebilda Latvijas prezidents.
Vienlaikus Bērziņš atzina, ka Krievijai ir svarīga loma Eiropas drošībā un stabilitātē. Viņš arī apliecināja Latvijas aicinājumu Krievijai izvest savu karaspēku no Ukrainas.
Līdzīgi kā Baltijas valstīm arī Ukrainas iedzīvotājiem „ir tādas pašas tiesības izvēlēties savu demokrātisko ceļu, cilvēktiesības un pamatbrīvības”. Tāpēc Latvija atbalsta starptautiskās sabiedrības centienus novērst „iesaldēto konfliktu” Ukrainas austrumu reģionos, palīdzēt Ukrainai un saglabāt tās teritoriālo vienotību, un atjaunot vispārēju starptautisko tiesību un normu ievērošanu, ieskaitot Krieviju.
Ziņots, ka nekārtības, kas vēlāk pārauga militārā konfliktā, sākās pērn novembrī. Tad sākas protesti pret valsts prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa izvēlēto ciešāku sadarbību ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību (ES), atsakoties parakstīt asociācijas līgumu ar ES. Pēc dažu mēnešu ilgiem protestiem un sadursmēm Janukovičs un viņa līdzgaitnieki pameta savus amatus. Tomēr marta sākumā Krimā iegāja kaujinieki un karavīri, kurus Krievija kā savus kareivjus atzina vēlāk.
Sākumā aprīļa sākumā Krievijas armijas atbalstīti kaujinieki iegāja Donbasā. Stājoties pretī Ukrainas armijai, sākās vairāku mēnešu ilgas kaujas, tostarp lielākajās reģiona pilsētās Doņeckā un Luhanskā. Līdz ar Krievijas armijas atbalstu, ko Kremlis oficiāli nav atzinis, Krievijas puse ir atspiedusi Ukrainas armiju, kas līdz tam guva uzvaras.
