Kultūra / Mūzika
"Mūsu valsts mūziķu raksturīgākā iezīme ir vēlme sasniegt maksimālo rezultātu, un to tiešām jūt gan mēģinājumu procesā, gan arī koncertos. Neskatoties uz nereti grūtākiem vai neparastākiem apstākļiem, visi ir ieinteresēti, lai būtu rezultāts pēc iespējas labāks. Klausītājiem tādā ziņā ir paveicies," novērojis diriģents Artūrs Gailis, kurš savā radošajā ikdienā ir arī altu grupas koncertmeistars Valsts kamerorķestrī "Sinfonietta Rīga", aizrautīgs kamermūziķis visdažādākajos sastāvos, turklāt lieliski spēlē ģitāru, mandolīnu un bandžo.
Latvijas Radio 3 – "Klasika" šoruden īpašu uzmanību velta ukraiņu mūziķiem un mūzikai no Ukrainas, kas ieskanēsies gan jaunajā raidījumu ciklā "Ukrainas pasakalja", gan Latvijas Radio fondu ierakstos, gan arī koncertā Latvijas Radio 1. studijā, kur 30. oktobrī pulksten 18 pirmo reizi viesosies ukraiņu kontrabasista Jurija Natsvlišvili džeza kvartets.
"Mūziku jau mēs radām tāpēc, lai pasaulei dotu vairāk mīlestības, šeit mīlestība strāvoja jebkurā skaņā. Paldies par tik fantastisku interpretāciju," tā par vācu čellistes Simones Drešeres izpildījumu koncertā ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Jāni Liepiņu sacīja komponists Pēteris Vasks.
Vai zini, ka džeza mūzika Padomju Savienībā (PSRS) patiesībā nebija oficiāli aizliegta? Vārdu salikumu "aizliegtā mūzika" saistībā ar šo žanru esam dzirdējuši neskaitāmas reizes un lasījuši visās vēstures grāmatās, taču tā nav līdz galam taisnība.
Izdota Gunāra Rozenberga un Latvijas Radio bigbenda skaņu plate "Linda", informē džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" pārstāvji.
Intars Busulis un Abonementa orķestris pēc piecu gadu pārtraukuma izdod jaunu albumu "Spēlē savā burvju flautā". Līdz ar albuma iznākšanu "deBusul MUSIC" komanda izziņo lielkoncertu "Arēnā Rīga" 8. martā, kā arī koncertus visā Latvijā, informēja mūziķa pārstāvji.
"Erica Synths" izstrādā un ražo elektroniskos mūzikas instrumentus, galvenokārt modulāros sintezatorus. Tā dibinātājs Ģirts Ozoliņš "Radio Naba" rubrikā "Gana aktuāli" stāsta par festivālu "Kontaktor", elektronisko mūziku, tikšanos ar slaveniem mūziķiem un jauna sintezatora izveidi speciāli skolēnu mūzikas stundām, apvienojot mūziku, fiziku un citas disciplīnas.
Vai zini, ka eksistē tāds mūzikas žanrs kā melodeklamācija? Vārda skaidrojums it kā pavisam vienkāršs – deklamēšana mūzikas pavadījumā. Izrādās, ka melodeklamēšanas ideja radusies jau sirmā senatnē, mēģinājumos savienot deklamēšanu ar instrumentālmūziku. Jau Senajā Grieķijā tika atzīts, ka, deklamējot monologus uz skatuves, iespaids uz klausītāju pieaug, ja lasītie vārdi tiek pasniegti mūzikas pavadījumā. Ideja savienot skandētos vārdus ar attiecīgu mūziku atrada ievērību un atbalstu arī vēlāk viduslaikos Spānijā un Itālijā. Tā ir tāla vēsture, bet kā ar mūsdienām?
Festivālā "Arēna" šajā gadā plānota bagātīga programma, kurā īpašs akcents likts uz dažādu mūzikas žanru saplūšanu. Festivāla otrajā koncertā klausītājiem bija iespēja baudīt džeza, kamermūzikas, kā arī folkloras iespaidus "Keno Harriehausen Quartet" izpildījumā. Tas ir starptautisks sastāvs, kurā apvienojušies mūziķi no Vācijas, Nīderlandes un Latvijas.
Radot jauno albumu "Spēlē savā burvju flautā", mūziķiem Intaram Busulim un Kārlim Lācim bija īpaša vēlme aizskart cilvēku garīgo pasauli. Tajā tapušās dziesmas ir kā stāsti ne tikai par mīlu, bet arī par sūdiem un asinīm, par politiku un žogiem, kuriem jākāpj pāri ar paša spēkiem vai citu palīdzību. Jaunais albums ir par visu to, kas sabiedrību satrauc.
Spīķeru koncertzālē jau par ilggadēju tradīciju kļuvis koncertu cikls "Pavisam maziņiem" – katru gadu pirmsskolas vecuma bērniem tiek iestudētas četras muzikālās pasakas, izvēloties latviešu un ārzemju komponistu klasiskās un populārās mūzikas melodijas un kādu interesantu stāstu.
Vācu taustiņinstrumentālista, komponista un producenta Nilsa Frāma (Nils Frahm) vārds pēdējo padsmit gadu laikā kļuvis par zīmolu, kas procesuālas un demokrātiskas akadēmiskās, ambientās un elektroniskās mūzikas mīļotājiem īpašus komentārus neprasa. Uz viņa koncertu Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" klausītāji sabrauca no malu malām, un par Frāma skaņu gleznu popularitāti liecināja gan dažādu vecumu, gan sociālo grupu plašā pārstāvniecība.
Latvijas Mūzikas padome atklātā vēstulē pauž atbalstu un pievienojas masu medijos un valsts budžeta sagatavošanas procesā aktualizētajam jautājumam par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas finansējuma nodrošināšanu un Latvijas akadēmiskās mūzikas kolektīvu mūziķu atalgojuma celšanu 2024. gadā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
