Kultūra / Dizains un athitektūra
Bez provinces kompleksiem. Paaudžu mīlēta skola ar cara laika dvesmu – Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Liepāja ir slavena ar Krievijas impērijas atstāto pilsētbūvniecības vērienu. Karosta, Virsnieku nams un kūrmāju rajons ir zināmākie piemēri, taču arī atsevišķas ēkas koncentrē tā laika varenību. Ludviga Melvila projektētā Liepājas Sieviešu ģimnāzija apliecina augstu būvkultūru un pierāda, ka provinces kompleksiem šeit nav vietas. Arī šobrīd Liepājas Valsts 1. ģimnāzija ir izcils modernas un iejūtīgas renovācijas paraugs.
Kuldīgā restauratori palīdz iedzīvotājiem pašu spēkiem atjaunot vecpilsētas logus
Lai izglītotu iedzīvotājus par kultūrvēsturiskā mantojuma un tā restaurācijas nozīmi, kā arī lai palīdzētu par šo mantojumu rūpēties, Kuldīgā ir vairākas atbalsta programmas. Viena no tām – akcija “Logu regulārā apkope”. Tā ir iespēja bez maksas sakārtot sava īpašuma logus, ieguldot savu darbu un laiku. Tas ir būtisks solis arī Kuldīgas vecpilsētas ceļā uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu.
Kuldīgā sākas Dizaina filmu festivāls
No šīs nedēļas nogales augusta brīvdienas Kuldīgā tiks iezīmētas Dizaina filmu festivāla toņos. Ar vārdu “dizains” šoreiz tiek domāts ne tikai par modi un interjera iekārtojumu – un arī ne par personīgās gaumes manifestējumiem. Dizaina nozīme festivāla ietvaros tiek uztverta kā mūsu ikdienas dzīves pārmaiņu satikšanās ar globālo dzīvesveidu, ieražu pārmaiņām. Tāpēc vēl bez filmu programmas bezmaksas festivāla programmā iekļautas arī sarunas ar dizaina speciālistiem, māksliniekiem un autoriem.
Dzīvīgums bez uzbāzības: Kurzemes mājīguma sirds Kuldīga
Kuldīgā pagātne ir kļuvusi par patīkamu tagadni un cerīgu nākotni – pilsētas senais šarms ir stabila, nesatricināma vērtība. Būvkultūru te veido ne tikai pagātnes vērtības, bet arī tagadējās domes tālejošā politika – Kurzemes mazpilsēta kļūst par starptautisku restaurācijas centru.
Latviešu sakta beļģu dizaina jostas sprādzē: Kultūras mantojuma godināšana vai neveiksme?
Starptautiski atpazīstams beļģu modes dizainers Drīss Van Notens, veidojot jostas sprādzi, iedvesmu smēlies kādā latviešu pūra lādē. Tā ir precīza 18. gadsimta Kurzemes derību saktas kopija, kas interneta veikalā nonākusi kā beļģu modes dizaina zīmola aksesuārs bez atsaucēm uz kultūras piederību vai ar to saistīto nozīmi un lietojumu. Šis fakts raisījis karstas diskusijas starp mūsu kultūras aizstāvjiem gan Latvijā, gan ārvalstu diasporā.
Kur eņģeļi dzied. Kurzemes sakrālās mākslas pērle Apriķu baznīca
Apriķu baznīca pamatoti tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli, kuras iekštelpu krāšņums paliek atmiņā ikvienam tās apmeklētājam. Baznīca tiek dēvēta par Kurzemes baznīcu lepnumu – vēstures materiāli liecina, ka tās būvdarbos piedalījušies kuršu mālderi, vietējie namdari un kokgriezēji, kas izveidojoši augstas klases tautas mākslas darbu – būvkultūras paraugu.
Māksla uzvar drupas. Nocietinātās ideālās pilsētas – Daugavpils cietokšņa jaunā dzīve
1995. gadā Daugavpils cietoksnis bija viens no sešiem objektiem, ko kultūras mantojuma eksperti saskatīja kā vienu no potenciālajiem prestižā UNESCO saraksta pretendentiem – tas pierāda šī kompleksa vēsturisko, arhitektonisko un pilsētbūvniecības vērtību, izceļ tā unikālo nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā. Būdams grandiozs, objekts ir arī sarežģīts un grūti uzturams, tādēļ jo īpaši priecē beidzamo gadu pārmaiņas.
Atklāta leģendārā arhitekta Andreja Holcmaņa simtgadei veltīta izstāde
Arhitekts Andrejs Holcmanis savu amata brāļu vidū noteikti ir zināmākais Vecrīgas pētnieks. Lielā mērā tieši viņam varam pateikties par Pēterbaznīcas un Melngalvju nama atjaunošanu, kā arī to, ka Vecrīga ir iekļauta UNESCO aizsargājamā mantojuma sarakstā. Šogad 18. jūlijā Andrejam Holcmanim apritētu 100 gadi, tādēļ Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta viņam veltīta izstāde.
Sākusies darbu pieteikšana Latvijas Arhitektūras gada balvai 2020
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) aicina līdz 2020. gada 4. septembrim pieteikt darbus konkursam ''Latvijas Arhitektūras gada balva 2020''(LAGB). Šogad balva tiks pasniegta jau 25. reizi svinīgajā ceremonijā, kas notiks 30. oktobrī, informēja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
No kauna traipa par sabiedriskās dzīves centru – Rīgas vizītkarte Kalnciema ielā
Nojaukt vai atjaunot – šī dilemma vissāpīgākā ir tad, ja runa nav tikai par vienas ēkas “būt vai nebūt”, bet par veselu ielu vai koka apbūvi kopumā. Kalnciema ielas pārvērtības atgādina tautas pasaku par nabaga sērdienīti, kurai tomēr atjāj īstais precinieks. Paiet pāris gadi, un visi kā viens ir aizmirsuši bārenītes noplukušās skrandas, basās kājas un sapinkātos matus.
Kultūras ministrija izsludina Arhitektūras likuma sabiedrisko apspriešanu
Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu likumprojektam “Arhitektūras likums”. Sabiedrības pārstāvji aicināti līdzdarboties likumprojekta izstrādē, līdz 2020. gada 31. augustam rakstiski sniedzot savu viedokli, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Jaunākie
Interesanti