Kultūra / Dizains un athitektūra
Rīgas Filharmoniju veidos Latvijas arhitektu komanda – «Mark arhitekti», «Mailītis A.I.I.M» un «Labi...
Rīgas Filharmoniju veidos Latvijas arhitektu komanda – «Mark arhitekti», «Mailītis A.I.I.M» un «Labie koki projekti»
Nacionālās koncertzāles jeb Rīgas Filharmonijas projekts, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu, uzticēts un 30 000 eiro naudas balva piešķirta personu apvienībai SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki projekti", paziņots Kultūras ministrijas un Rīgas domes rīkotajā konferencē 12. decembrī, kurā atklāti koncertzāles metu konkursa 2. kārtas rezultāti.
Skatīties uz valodu ar dizainera acīm. Tapusi grāmata «100 latviešu burti»
Skatīties uz valodu ar dizainera acīm. Tapusi grāmata «100 latviešu burti»
"Burti ir svarīgs komunikācijas rīks, ko cilvēks izmanto ikdienā. Aiz katra burta stāv stāsts, kā un kur tas ir izveidojies. Burti spēj kalpot kā kultūras koda nesēji, burti mainās līdz ar sabiedrību un politisko situāciju, seko līdzi tehnoloģiju un kultūras novitātēm," grāmatas "100 latviešu burti" ievadā raksta grāmatas "100 latviešu burti" autore, dizainere Alise Stefānija Miļuhina.
Vai zini, ka restauratora profesiju Latvijā akadēmiski sāka apgūt tikai 20. gadsimtā?
Vai zini, ka restauratora profesiju Latvijā akadēmiski sāka apgūt tikai 20. gadsimtā?
Restaurācijai ir viena no būtiskākajām lomām vēstures un kultūras identitātes nodošanā nākamajām paaudzēm. 20. gadsimta otrajā pusē Latvijā nebija iespējams iegūt profesionālu vai akadēmisku izglītību restaurācijas nozarē. Ilgstoši pastāvēja tikai meistara – mācekļa attiecības, kurās meistars, saskatot potenciālu savā audzēknī, sniedza pilnu zināšanu klāstu, tās apvienojot ar tūlītēju pielietojumu praksē. Praktiski līdz 1970. gadiem par prioritāru un profesionālu tika uzskatīta tieši muzeju priekšmetu restaurācija.
No restorāna un kinoteātra līdz sarkanajiem stūrīšiem un mūsdienīgai koncertzālei – Dailes nama 110...
No restorāna un kinoteātra līdz sarkanajiem stūrīšiem un mūsdienīgai koncertzālei – Dailes nama 110 gadi
Novembris ir nozīmīgs ne tikai mūsu valsts dibināšanas dēļ, tas iezīmē arī kāda pagājušā gadsimta Rīgas nama stāstu, kura vēsturē spoguļojas mūsu valsts likteņlīnijas un kam, tāpat kā mūsu valstiskumam, pēdējo gadu liktenis bijis vēlīgs. Stāsts ir par namu Krišjāņa Barona ielā 31, kas, ieguvis skanīgo nosaukumu "Daile", 1913. gadā iecerēja sapni par kvalitatīva kino izrādīšanu Latvijā, šogad svinot apaļus 110. Taču tā nav vienīgā ar šo ēku saistītā jubileja: seno kino tradīciju mūsdienās nomainījusi skatītāju iemīļota izrāžu un koncertu zāle, kas saglabādama seno, rainisko Dailes vārdu, ar skaļiem aplausiem savam radošumam svin apaļus 10!
Sākās viss ar olu trauciņiem – Mencendorfa namā apskatāma Oskara Balaško terīņu kolekcija
Sākās viss ar olu trauciņiem – Mencendorfa namā apskatāma Oskara Balaško terīņu kolekcija
Nākamajā – valsts svētku nedēļā, bet, iespējams, jau šodien – Lāčplēša dienā – daudzās mājas no skapjiem uz galdiem pārcelsies terīnes. Praktiskie, ietilpīgie servējamie trauki, kas svinīgās reizēs lieti der, lai maltīti skaisti atklātu ar siltu zupu, bet turpinātu ar citiem ēdieniem. Vēl līdz 19.novembrim Rīgā, Mencendorfa namā apskatāma terīņu izstāde, kur bez Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Jūgendstila centra atvēlētajiem traukiem redzamas arī terīnes, ko sakrājis Oskars Balaško no Vecumniekiem.
Kas ir apritīga būvniecība? Skaidro arhitekte Marija Katrīna Dambe
Kas ir apritīga būvniecība? Skaidro arhitekte Marija Katrīna Dambe
Būvniecības process patērē milzīgus resursus un vienlaikus rada milzīgu atkritumu daudzumu, un par to uz projektētājiem gulstas liela atbildība. Pirms ķerties pie lielāka būvniecības mēroga, ar gudrām plānošanas idejām ir iespējams jau esošos objektus pārplānot. "Tas, ko arhitekts un plānotājs var darīt, ir vispirms respektēt to, kas mums pasaulē ir. Sākot ar vides līdz visiem sociālajiem aspektiem," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" skaidroja SIA "Nomad architects" arhitekte, Vidzemes augstskolas Inženierzinātņu fakultātes studiju virziena "Arhitektūra un būvniecība" direktore Marija Katrīna Dambe.
Kultūra, zinātne un finansējums. Saruna ar pētniecēm Māru Traumani un Dinu Suhanovu
Kultūra, zinātne un finansējums. Saruna ar pētniecēm Māru Traumani un Dinu Suhanovu
2021. gadā dibinātā Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta (LMDA) darbība šogad daļēji paralizēta samazinātā budžeta dēļ. Arī par Latvijas Mākslas akadēmijas plānotās jaunās arhitektūras izglītības programmas realizāciju valda liela neskaidrība. Tikmēr pētnieki paši strādā ar studentiem un darbojas sociālajos tīklos, lai mēģinātu sabiedrībai parādīt – zinātne un pētniecība par kultūras procesiem ir svarīga, "Radio Naba" raidījumā "Augsne" stāstīja mākslas vēsturniece, kuratore Māra Traumane un arhitekte, arhitektūras pētniece Dina Suhanova.
Vides pieejamības eksperts: Trūkst kopīga skatījuma, kur būsim pēc 20 gadiem
Vides pieejamības eksperts: Trūkst kopīga skatījuma, kur būsim pēc 20 gadiem
Jaunās ēkās normatīvi, kas paredz radīt iekļaujošu vidi, pārsvarā tiek ievēroti, tāpat tiek izmantoti jauni, moderni risinājumi, taču kopējo ainu bieži vien tas neuzlabo, ja līdz jaunajai ēkai nemaz nav iespējams nokļūt. Latvijā trūkst kopēja skatījuma, kopējas pieejas un plāna, kur vides pieejamības jomā būsim pēc 20 gadiem, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" pauda invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Kā gadsimtu laikā mainījusies sēdēšanas kultūra Rīgā? Atklās izstādi par krēsliem
Kā gadsimtu laikā mainījusies sēdēšanas kultūra Rīgā? Atklās izstādi par krēsliem
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs turpina svinēt savu 250 gadu jubileju un iepazīstināt skatītājus ar savas kolekcijas dārgumiem. Muzejā glabājas Latvijā lielākā kultūrvēsturisko mēbeļu kolekcija, kuras ļoti interesanta daļa ir aptuveni 400 krēslu no 17. gadsimta līdz mūsdienām. 50 no šiem krēsliem ir rūpīgi restaurēti, lai kļūtu par galvenajiem varoņiem muzeja jaunajā izstādē "Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām". Izstāde būs skatāma no piektdienas, 27. oktobra, un tajā varēs gan apbrīnot dažādus unikālus eksponātus, gan izsekot sēdēšanas kultūras attīstībai Rīgā, kas laika gaitā piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas.
Dizainers ir ne tikai stila, bet arī sistemātisku pārmaiņu radītājs. Saruna ar dizaineri Rūtu Jumīti
Dizainers ir ne tikai stila, bet arī sistemātisku pārmaiņu radītājs. Saruna ar dizaineri Rūtu Jumīti
"Agrāk par dizaineru domāja kā par stila, formas un funkcijas veidotāju, tad šobrīd dizainers var būt arī sistemātisku pārmaiņu radītājs," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains" par savu profesiju stāsta dizainere Rūta Jumīte. "Ja fokusējamies tikai uz cilvēku vajadzībām, mēs nedaudz aizmirstam, ka cilvēks nevar eksistēt bez vides ekosistēmas," viņa piebilst, skaidrojot dizaina un vides attiecības.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd