Kultūra / Dizains un athitektūra
Tā dēvēto "Maskavas namu" Rīgas centrā plāno pārņemt valsts īpašumā, lai vēlāk to, visticamāk, pārdotu izsolē. Arhitekti norāda, ka ēka parāda noteiktu vēstures posmu, un, lai gan nama nākotne galvenokārt atkarīga no tā, kura īpašumā ēka nonāks, tai esot iespēja iegūt gan jaunu dzīvi, gan arī nozīmi.
"Cilvēki maldīgi domā, ka mākslīgā intelekta rīki, tas pats "ChatGPT", ir absolūti objektīva sistēma. Arī tur ir aizspriedumi, atkarībā no tā, kas nāk no tiem datiem, kas ir izmantoti, lai šo sistēmu apmācītu. Tas nav nekāds brīnumrīks, kas atbildēs uz visiem pasaules jautājumiem un atrisinās visas problēmas," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" mākslīgā intelekta lomu cilvēka dzīvē komentē bioloģe, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniece Eva Emīlija Česle.
Gadu mijā Liepājā atklāta izstāde "Viktorijas laika rotas", kas tagad apskatāma Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams". Krāšņā Viktorijas laika rotu izstāde no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas muzejā būs apskatāma līdz pat nākamā gada aprīļa nogalei un arī sestdien, 30. decembrī, kad muzejā notiks Maizes diena, laimes liešana un suitu dūdenieku uzstāšanās. Izstāde "Viktorijas laikmeta rotas" ļauj iepazīt ne tikai laikmeta rotāšanās tradīcijas, bet papildina Liepājas muzeja centienus stāstīt par pilsētas vēsturi.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieriem un režisoram Alvim Hermanim – septiņi gadi emigrācijā pielāgotās telpās Tabakas fabrikā Rīgā –, bet arhitektei Zaigai Gailei – 10 gadi, slīpējot rekonstrukciju un pārbūvi teātra mājvietā Lāčplēša ielā. Ceturtdien, 28. decembrī, pēc JRT ēku kompleksa nodošanas ekspluatācijā viņi visi tur satikās.
2023. gada 22. decembrī publiskoti tie darbi, kas tikuši otrajā kārtā Latvijas Dizaina gada balvas 2024 rudens pieteikšanās sesijā. No saņemtajiem 62 pieteikumiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 31 darbu. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā – 20, kam sekoja vides dizaina kategorija ar 19 pieteikumiem un produktu dizaina kategorija ar 16 pieteikumiem, informē balvas rīkotāji.
"Šeit sievietes var atvest savus vīriešus, lai dotu mājienu, ko vēlas saņemt dāvanā Ziemassvētkos" – tā pasaulē zināmais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs smejot saka par nupat Liepājas interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams" atklāto seno rotu un aksesuāru izstādi. Tā veidota no Vasiļjeva kolekcijas, atspoguļojot Viktorijas laikmeta modes tendences Eiropā.
"Labie koki" – tā sauc vienu no partneruzņēmumiem komandā, ko žūrija atzinusi par uzvarētāju metu konkursā jaunajai Rīgas Filharmonijai. Uzņēmuma vadītājs Edgars Neilands skaidro – "Labo koku" pamatuzdevums koncertzāles būvniecībā ir rūpēties par parkā augošajiem lielajiem kokiem.
Nacionālās koncertzāles jeb Rīgas Filharmonijas projekts, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu, uzticēts un 30 000 eiro naudas balva piešķirta personu apvienībai SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki projekti", paziņots Kultūras ministrijas un Rīgas domes rīkotajā konferencē 12. decembrī, kurā atklāti koncertzāles metu konkursa 2. kārtas rezultāti.
"Burti ir svarīgs komunikācijas rīks, ko cilvēks izmanto ikdienā. Aiz katra burta stāv stāsts, kā un kur tas ir izveidojies. Burti spēj kalpot kā kultūras koda nesēji, burti mainās līdz ar sabiedrību un politisko situāciju, seko līdzi tehnoloģiju un kultūras novitātēm," grāmatas "100 latviešu burti" ievadā raksta grāmatas "100 latviešu burti" autore, dizainere Alise Stefānija Miļuhina.
Līdz 29. decembrim Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" apskatāma izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas. Ar Solomonu Levitānusu un Ļubu Monastirsku", kas apvieno mākslinieku grupas izstādi un pētniecību.
Restaurācijai ir viena no būtiskākajām lomām vēstures un kultūras identitātes nodošanā nākamajām paaudzēm. 20. gadsimta otrajā pusē Latvijā nebija iespējams iegūt profesionālu vai akadēmisku izglītību restaurācijas nozarē. Ilgstoši pastāvēja tikai meistara – mācekļa attiecības, kurās meistars, saskatot potenciālu savā audzēknī, sniedza pilnu zināšanu klāstu, tās apvienojot ar tūlītēju pielietojumu praksē. Praktiski līdz 1970. gadiem par prioritāru un profesionālu tika uzskatīta tieši muzeju priekšmetu restaurācija.
Novembris ir nozīmīgs ne tikai mūsu valsts dibināšanas dēļ, tas iezīmē arī kāda pagājušā gadsimta Rīgas nama stāstu, kura vēsturē spoguļojas mūsu valsts likteņlīnijas un kam, tāpat kā mūsu valstiskumam, pēdējo gadu liktenis bijis vēlīgs. Stāsts ir par namu Krišjāņa Barona ielā 31, kas, ieguvis skanīgo nosaukumu "Daile", 1913. gadā iecerēja sapni par kvalitatīva kino izrādīšanu Latvijā, šogad svinot apaļus 110. Taču tā nav vienīgā ar šo ēku saistītā jubileja: seno kino tradīciju mūsdienās nomainījusi skatītāju iemīļota izrāžu un koncertu zāle, kas saglabādama seno, rainisko Dailes vārdu, ar skaļiem aplausiem savam radošumam svin apaļus 10!
Nākamajā – valsts svētku nedēļā, bet, iespējams, jau šodien – Lāčplēša dienā – daudzās mājas no skapjiem uz galdiem pārcelsies terīnes. Praktiskie, ietilpīgie servējamie trauki, kas svinīgās reizēs lieti der, lai maltīti skaisti atklātu ar siltu zupu, bet turpinātu ar citiem ēdieniem. Vēl līdz 19.novembrim Rīgā, Mencendorfa namā apskatāma terīņu izstāde, kur bez Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Jūgendstila centra atvēlētajiem traukiem redzamas arī terīnes, ko sakrājis Oskars Balaško no Vecumniekiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
