Raidījumi
20. maijā raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumu ciklā "Kādai jābūt 14. Saeimai?" piedalās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji – Saeimas deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis un Armands Krauze, kā arī Ādažu domes deputāte Daiga Mieriņa un Ventspils domes deputāte Kristīne Lemberga. Citus cikla raidījumu ierakstus var noskatīties šeit.
Ceturtdien, 19. maijā, raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu cikla “Kādai jābūt 14. Saeimai?” kārtējā diskusijā piedalās partiju apvienības “Attīstībai”/”Par!” politiķi – aizsardzības ministrs Artis Pabriks, veselības ministrs Daniels Pavļuts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, šonedēļ no iekšlietu ministra amata demisionējusī Marija Golubeva un “Attīstībai”/”Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Visus cikla raidījumus var noskatīties šeit.
18. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" diskusijā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!"), Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars, ''Attīstībai/Par!'' Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce un partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, kā arī bijušais premjerministrs Māris Kučinskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
17. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” piedalās politiskās partijas “Katram un katrai” deleģētie pārstāvji – Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kādreizējā Valsts zemes dienesta vadītāja Solvita Zvidriņa, bijušais “Latvijas dzelzceļa” viceprezidents Aivars Strakšas, Daugavpils domes deputāts Igors Prelatovs un uzņēmējs Jānis Ronis.
16. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” politisko partiju apvienību “Jaunā Vienotība” pārstāv Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas deputāte Anda Čakša un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, apvienības "Jaunā Vienotība" valdes locekle Inga Bērziņa.
Paredzams, ka Saeima ceturtdien, 12. maijā, ar likumdošanas izmaiņām sagatavos ceļu Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžai, kā arī citu PSRS laikā tapušu Sarkanajai armijai veltītu piemiņas zīmju noņemšanai Latvijā. Šim nolūkam sagatavots lēmumprojekts, kas paredz apturēt Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pantu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem, kā arī plānots lemt par Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem".
Kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka savu pēdējo iebrukumu Ukrainā, Latvijā no Ukrainas ieradušies gandrīz 25 tūkstoši bēgļu – daudzi no viņiem ir apmetušies pie saviem radiem, draugiem vai paziņām, savukārt citus izmitinājušas pašvaldības. Iekšlietu ministrija sagatavojusi scenāriju, kas paredz, ka Ukrainas bēgļu skaits Latvijā var pieaugt līdz 40 000.
Valdība konceptuāli vienojusies atteikties no Krievijas gāzes, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, un būvēt Latvijā sašķidrinātās gāzes termināli. Ekonomikas ministrijai līdz maija beigām jāsagatavo ziņojums, kurā būs izvērtēts, kurš no iespējamiem termināļu projektiem būtu atbalstāms. Kā šīs ieceres īstenot un ko tas nozīmēs patērētājiem, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" skaidroja politiķi un vadošo enerģētikas uzņēmumu pārstāvji.
Šā gada 9.maijs Latvijā ir noteikts par Ukrainā bojā gājušo upuru piemieņas dienu, taču Rīgā ir oficiāli pieteikti vairāki pasākumi pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa, kas maz atšķiras no agrāk rīkotajām Uzvaras dienas svinībām. Tikmēr daži politiķi ir aktualizējuši iniciatīvu par pieminekļa nojaukšanu un gatavo tam arī juridisku pamatojumu. Vai šādām aktivitātēm šogad ir piemērots laiks un kā tās vērtē dažādas grupas Latvijas sabiedrībā, skaidros raidījuma “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki.
Lietuva paziņojusi par pilnīgi atteikšanos no Krievijas gāzes, un līdzīgi plāno rīkoties arī Latvija un Igaunija, kas kopš aprīļa vairs nesaņem “Gazprom” gāzi, taču galīgais lēmums un tā spēkā stāšanās datums vēl nav noteikts. Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 6. aprīlī, lēma, ka Krievijas dabasgāzes iepirkšana Latvijai jāaptur pavisam. Līdz šim dabasgāzes īpatsvars kopējā Latvijas energoresursu patēriņā sasniedza aptuveni piektdaļu.