Uldis Neiburgs

Dr. hist., LU Latvijas vēstures institūta pētnieks

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

30.04.24

LSM tests: Ko tu zini par latviešu bēgļu laivu kustību uz Zviedriju?

Viens no nozīmīgākajiem pretošanās kustības veikumiem Otrā pasaules kara gados bija nelegālā laivu akcija no Kurzemes piekrastes, kas Zviedrijā nogādāja vairākus tūkstošus latviešu bēgļu. Tā nevarēja būt atklāta un legāla, jo nedrīkstēja apdraudēt zviedru neitralitātes politiku. Savukārt nacistu okupācijas varas skatījumā došanās uz Zviedriju bija uzskatāma par slepenu spiegošanu un neatļautu sakaru uzturēšanu ar ārzemēm, pret ko bija jāvēršas ar vislielāko bardzību.

30. aprīlis, 6:31

02.03.24

Partizānu kauja pret čekas karaspēku Striķu ielā: zināmais un nezināmais par 1950. gada notikumiem

1950. gada 24. februārī Saldū norisinājās vairāku stundu ilga kauja, kad Striķu (tobrīd – 5. augusta) ielā 33 un 35a patvērumu radušie nacionālie partizāni Visvaldis Žanis Brizga (segvārds "Kārlis Krauja"), Juris Krusts ("Arvīds") un viņu atbalstītāji Līze Bergmane, Voldemārs Kuršinskis, Vilis Kuršinskis un Leontīne Ezerkalne vairāku stundu garumā izrādīja bruņotu pretošanos vai bija liecinieki cīņai pret 34 cilvēku lielu LPSR Valsts drošības ministrijas (VDM, čekas) karaspēka vienību ar vecāko leitnantu Lukjaņenko priekšgalā. Šī kauja, kas bija viena no retajām, ko nacionālie partizāni izcīnīja, nevis atrodoties sev vairāk ierastākā meža vidē, bet gan pilsētā, ieņem nozīmīgu vietu Latvijas bruņotās pretošanās kustības vēsturē un vēl mūsdienās ir atstājusi virkni pretrunīgu un ne līdz galam atbildētu jautājumu.

2. marts, 8:01

11.02.24

Vieta sodītajiem, karagūstekņiem un arī iespēja nopelnīt – Vaboles kūdras purva uzplaukums un posts

Vaboles kūdras purva vēsture ir ne tikai cilvēku, bet arī purva kā ģeogrāfiskas vietas vēsture, kuru var apskatīt dažādi, tostarp varas, vides un cilvēku attiecībās un to mijiedarbībā. Vēl dzīvi ir cilvēki, kas te ir strādājuši, dzīvojuši vai apmeklējuši purvu citu iemeslu dēļ. Viņu atmiņām ir liela nozīme šīs vietas pagātnes apzināšanā, jo tās līdzās arhīvu dokumentu un agrāko gadu preses izdevumu sniegtajām diezgan skopajām ziņām veido daudzslāņainu šī purva vēsturi. To var aplūkot kā mikrovēstures gadījumu, cenšoties labāk saprast, kas tad īsti dažādos laikos šeit ir noticis, vai un kā tas iekļaujas Latvijas sabiedrībā dominējošos lielajos vēstures stāstos. Vaboles kūdras purvu, tā tapšanu, uzplaukumu un norietu laiku lokos vētīja Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".

11. februāris, 8:05

30.12.23

Romu glābšana nacistu okupētajā Latvijā. Taktiskā kolaborācija – vai iespējama un attaisnojama?

Vācu okupācijas laikā dažādos Latvijas reģionos vienlaikus varēja izpausties gan bezierunu kolaborācija, kas palīdzēja nodrošināt nacistu organizētā genocīda jaudīgāku īstenošanu, gan taktiskā kolaborācija, kas ļāva izglābt vietējo dzīvības. Nāvei nolemto izdzīvošanas sekmēšana no vietējo latviešu pašvaldību un policijas amatpersonu puses līdz šim nav pietiekami novērtēta. To var uzskatīt par nepolitisku un cilvēcisku motīvu vadītu nevardarbīgu pretošanos okupācijas varai. Spilgts piemērs ir romu atšķirīgais liktenis dažādos Latvijas reģionos – dažviet tie pilnībā tika iznīcināti, bet, piemēram, Talsu apriņķī paglābti no represijām.

30. decembris, 2023, 8:38

29.07.23

LSM tests: Ko tu zini par kureliešiem?

"Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupa" jeb kurelieši bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas varas pakļautībā 1944. gada 28. jūlijā izveidota bruņota struktūra. Neraugoties uz sākotnējo pakļautību Vācijas 16. armijas 212. frontes izlūkošanas nodaļai, vēlāk – Augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē, tā pakāpeniski transformējās par neatkarīgu latviešu karaspēka vienību.

29. jūlijs, 2023, 9:53

01.04.23

Gaidot X stundu. Kā 1944. gadā mēģināja atjaunot neatkarīgu Latviju

Otrā pasaules kara laikā Latvija zaudēja savu faktisko suverenitāti un piedzīvoja nonākšanu divu totalitāru režīmu – PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas pakļautībā. Izdzīvošana karā nereti bija iespējama, vairumam sadarbojoties ar vienu vai otru okupācijas režīmu, un tikai drosmīgākie uzdrošinājās izrādīt pretestību. Latvijas Centrālā padome (LCP) un ģenerāļa Jāņa Kureļa militārā vienība, tuvojoties kara beigām, cerēja sagaidīt izdevīgu brīdi starp Vācijas armijas atkāpšanos un PSRS karaspēka iebrukumu Latvijas teritorijā, lai pārņemtu varu savās rokās un pasludinātu Latvijas neatkarību un pagaidu valdības izveidošanu. Vai tās bija pamatotas cerības, un kā pretošanās kustība gatavojās šai X stundai?

1. aprīlis, 2023, 8:30

04.03.23

Vandzenes partizāni un viņu atbalstītāji. Blūmu ģimenes traģēdija un «Valdu» māju noslēpums

Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienā 2. martā ierasti godinām tos Latvijas brīvības cīnītājus, kuri pēc Otrā pasaules kara ar ieročiem rokās pretojās otrreizējai padomju okupācijai. Arī kapteiņa Pētera Čevera nacionālo partizānu grupa Talsu novada Vandzenes pagastā spēja ilgstoši turēt saspringumā padomju okupācijas varas iestādes un izvairīties no čekas represijām. Ja grupas dalībnieku kopskaits sasniedza 20 cilvēku, tad gandrīz trīs reizes lielāks bija viņu atbalstītāju skaits, kuri nereti dārgi samaksāja par uzupurēšanos līdzcilvēku labā.

4. marts, 2023, 8:29

07.01.23

Kā partizāni 1945./1946. gadumijā padzina okupantus no Kabiles

Pirmie pēckara gadi Kurzemē bija daudzu traģisku notikumu, vardarbības, atriebības un sadragātu ideālu laiks, ko it īpaši izjuta nacionālie partizāni, kuri ar ieročiem rokās bija gatavi cīņā par brīvību atdot savu dzīvību. Mūsdienās šis laiks ir skarba mācība ne tikai par drosmi un uzdrīkstēšanos pretoties svešai okupācijas varai, bet arī par nodevību un sadarbību ar okupantiem. Tā ir arī nepieciešamība šo pagātnes sarežģīto lappusi izgaismot Latvijas valsts tiesiskā redzējumā, nevis sekot agresorvalsts PSRS vai tās politiskās un juridiskās mantinieces Krievijas skatījumam par šo laiku. Tā ir arī iespēja paraudzīties uz Latvijas sabiedrības sašķelto vēsturisko atmiņu no tās iepriekšējo paaudžu pretstāves perspektīvas, daudz nopietnāk nekā līdz šim, apjaušot tās vēl šodien jūtīgo un nebūt ne viegli samierināmo raksturu.

7. janvāris, 2023, 8:00

06.01.22

Uldis Neiburgs: Latviešu leģiona problemātika Zedelgemas pieminekļa ēnā

Pagājušā gada nogalē Latvijā pretēju uzskatu sadursmes izraisīja polemika par 2018. gadā Beļģijas pilsētā Zedelgemā atklāto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas veltīts 12 000 latviešu karagūstekņiem. Piemineklis tapis pēc vietējās pašvaldības un Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvas un finansiāla atbalsta. 26.–27. novembrī Zedelgemā sanākušās starptautiskās neatkarīgo ekspertu komisijas slēdziens ar vēsturiskā fona skaidrojumu un rekomendācijām par pieminekļa pārvietošanu ^[1] izsauca ne tikai vairāku Latvijas valdības ministru paziņojumus, bet radīja arī asu domu apmaiņu Okupācijas muzeja vadības un atsevišķu Zedelgemas komisijas zinātnieku vidū.

6. janvāris, 2022, 12:34

16.03.18

Kā PSRS izturējās pret latviešu leģionāriem pēc kara?

Nesamierināmās diskusijās par latviešu karavīru gaitām Otrajā pasaules karā nereti paliek nepamanīta kāda mazāk zināma vēstures lappuse – pēckara represijas pret bijušajiem latviešu leģionāriem, viņu ieslodzīšana padomju filtrācijas un Gulaga nometnēs.

16. marts, 2018, 19:11