Cilvēki vēršas tiesā, kad izjūt pret sevi vērstu netaisnību. Īpaši asi cilvēki izjūt netaisnību gadījumos, kad kādam citam ir ticis kāds labums ātrāk, vairāk, vērtīgāks, bet pašiem tas tā nav. Cilvēks skaudri reaģē uz šādu situāciju, vērtējot, ka kaimiņam ir lielāka māja, bet nekustamā īpašuma nodokli viņš maksā mazāku; studiju laika biedrs ar tādu pašu izglītību un pat sliktākām sekmēm ir izveidojis labāku karjeru un tagad var atļauties uzturēt nestrādājošu sievu un trīs bērnus, kamēr teicamnieks "knapi savelk galus"; vienam savlaicīgi atklāja slimību un tika sākta ārstēšana vislabākajā privātklīnikā, bet kāds cits daudz vēlāk uzsāka ārstēšanos, izmantojot tikai valsts apmaksāto veselības aprūpi, bet smagas paliekošas sekas, kādas ir pirmajam, viņam nav – tas nav taisnīgi, un netaisnība sāp līdz kaulam... Skaidrs, ka ne visas netaisnības, ko mēs izjūtam, var labot ar tiesas palīdzību, taču lielu daļu no tām tomēr var. Kas īsti pieder pie tiesībās noteiktās vienlīdzības? Ko mēs drīkstam prasīt tiesas ceļā?
