Kultūras telpā "Tur" atklāta mākslinieces Dzeldes Mierkalnes personālizstāde "Doom Doom Delight". Mierkalni dēvē par jaunās, Z paaudzes pārstāvi, kam raksturīgs reālistisks skatījums uz apkārt notiekošo. Šī izstāde ir noslēdzošā izstāžu ciklā "Pārejošā mūžība".
Koncertcikls "Concerto no A līdz Z" klausītājus iepazīstina ar latviešu komponistiem, autorus izvēloties alfabēta secībā. 27. marta vakarā Mazajā ģildē kamerorķestris "Sinfonia Concertante" atskaņos Ērika Ešenvalda, Maijas Einfeldes un Gustava Frīdrihsona opusus, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Annas Fišeres jaundarbs mecosoprānam ar kamerorķestri "Voynich Codex".
Klajā laista pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfija, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti, informēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāda pārstāvji.
"Visu mūžu uz notikumiem un parādībām esmu raudzījies no komiskās puses, un daudzi mani uzskata par vieglprātīgu." Tā sevi raksturo dzejnieks, rakstnieks, publicists un žurnālists Arnolds Auziņš. Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā laists jaunākais rakstnieka stāstu krājums "Jautras nebūšanas", kurā apkopoti autora atmiņu stāsti un smieklīgi atgadījumi par Latvijas kultūras personībām.
Nedēļas nogalē koncertu sērijā "Jūrmala Jazz" Dzintaru koncertzālē kopā ar Latvijas Radio bigbendu uzstājās izcilais zviedru trompetists un arī bigbenda vadītājs Lase Lindgrēns. Programmā "Stinga mūzikas vakars" popmūzikas leģendas Stinga dziesmas un balādes aranžētas džeza noskaņās.
Piektdien, 23. februārī, izstādē "Skola 2024" eksperti diskusijā "Grāmatas restarts" sprieda par to, kas pēdējos gados ir ietekmējis Latvijas skolēnu lasītprasmes pasliktināšanos. Iespējamo iemeslu ir daudz, tostarp tehnoloģiju attīstība, izmaiņas izglītības programmās un dzīves tempa izmaiņas ģimenē. Arī tas, ka skolēni arvien retāk lasa grāmatas un novērtē literatūru.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā jaunu grāmatu "Brunči Latvijā 19. gs.–20. gs. sākumā". Tas ir apjomīgs pētījums, kas veltīts tieši šai sievietes tradicionālā apģērba sastāvdaļai. Grāmatā apkopoti 500 brunči, kas ir daļa no muzeja apģērbu un tekstila kolekcijas, kas aptver visus novadus.
Izdota arhitekta Jāņa Dripes grāmatu "Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā". Tas ir bagātīgi ilustrēts un apliecinošs vēstījums par arhitektoniski veiksmīgām un nozīmīgām kultūras būvēm un projektiem visos Latvijas novados, uzsver tās veidotāji.
Pirms desmit gadiem -18 grādu salā ap 14 000 cilvēku veidoja divus kilometrus garu grāmatu ķēdi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Krišjāņa Barona ielā uz jauno ēku Daugavas otrā pusē. Ceturtdien, 18. janvārī, bibliotēka atkal organizēja grāmatu ķēdi, palīdzot piepildīt Tautas grāmatu plauktu.
Šī gada pirmajā Latvijas Radio 3 "Klasika" rīkotajā koncertā Latvijas Radio 1. studijā pirmdienas vakarā muzicēja trio "Tresensus". Šo jauno mūziķu apvienību vieno draudzība un mīlestība pret latviešu komponistiem. Koncertā izskanēja sešu komponistu opusi, no kuriem četri pirmatskaņojumi.
Dodoties baudīt ziemu uz Jūrmalu, maršrutā var iekļaut Bulduru Izstāžu namu, kurā no 5. janvāra apskatāma mākslinieces Elīnas Rukas personālizstāde "Mūžīgā šalkoņa". Dzīpari, zīda diegi, pavedieni – un tas viss uz Baltijas jūras mainīgo viļņu fona. Fotogrāfijas un tekstils ir Elīnas Rukas izteiksmes veidi.
Kas nozīmīgs, spilgts, negaidīts un izcils noticis kultūrā šā gada 12 mēnešos? Kuru teātra pirmizrādi mēs neaizmirsīsim vēl ilgi, kurš rakstnieks un mūziķis mūs pārsteidza visvairāk, un par kuru no Dziesmu un deju svētku notikumiem mēs strīdēsimies vēl līdz nākamajiem svētkiem?
Latvijas kultūras dzīvē Osokinu ģimene sevi iezīmējusi kā klaviermūzikas dzimtu – tēvs Sergejs un brāļi Andrejs un Georgijs visi ir pianisti. Katrs ar savu piesitienu, muzikālo izjūtu un iecienītāko repertuāru. Viņi ne reizi vien uzstājušies arī uz vienas skatuves, taču otrdienas, 19. decembra, vakarā katrs no brāļiem kāpa uz savas skatuves. Andrejs uzstājās Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, bet Georgijs Rīgā – Lielajā ģildē.
Atzīmējot Harija Sūnas simtgadi, kā arī Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras deviņdesmitpiecgadi, Latvijas Nacionālajā teātrī pirmdienas, 18. decembra, vakarā skatītāju pārpildītā zālē notika koncerts "Trīs vārdi dejotpriekam". Šie horeogrāfi, kas bija laikabiedri, devuši lielu ieguldījumu Latvijas skatuviskās dejas attīstībā, un viņi visi trīs ir bijuši cieši saistīti ar tautas deju ansambli "Dancis". Koncertā izdejotās dejas pielīdzināmas Latvijas tautas deju zelta fondam.
Lai sniegtu atbalstu Ukrainas aizstāvjiem un radītu svētku sajūtu Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem, Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" aicina uz labdarības koncertu Trešās adventes vakarā. Koncerta programmā – latviešu komponistu skaņdarbi, kā arī Ukrainas populārākās Ziemassvētku dziesmas.
Teātra trupas "Kvadrifrons" neparastais mākslinieciskās formas iestudējums "Skaistā tumsa" tiek dēvēts par Ziemassvētku pasaku pieaugušajiem. Stāstā par attiecībām ģimenē, vientulību un vēlmi piedzīvot skaisto ir daudz ironijas, humora un arī smeldzes. Autori nostalģiski to salīdzina ar gada nogales uzvedumu skolā.
Kinoteātra "Splendid Palace" simtgades jubilejas sezonas svinību kulminācija norisinājās sestdien, 9. decembrī, kad pirmizrādi piedzīvoja koncertfilma ar moto "No pagātnes uz nākotni". Atzīmējot nozīmīgo jubileju, tika demonstrēta režisora Bastera Kītona mēmā kino filma "Šerloks Juniors", kurai oriģinālmuziku sacerējis un seansa laikā atskaņoja Kārlis Lācis kopā ar solisti Aiju Vītoliņu un citiem mūziķiem.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī jau piecus gadus darbojas "Aktieru iniciatīvu programma", kurā aktieri nāk klajā ar savām idejām jauniem iestudējumiem. Labākās no tām teātris palīdz realizēt. Jaunākais iestudējums šai programmā ir aktrises Anastasijas Ļovinas monoizrāde "Mātes piens", kas tapusi pēc Noras Ikstenas romāna motīviem.
Rīgā, Ogrē un Rēzeknē šonedēļ norisinās ikgadējais festivāls "Prozas lasījumi", tā tēma šoreiz ir "Profesija – rakstnieks". Festivāls dod iespēju dzirdēt un iepazīt jaunāko, kas tapis Latvijas literatūrā. Tās ir arī autoru diskusijas par rakstnieka sūtību, iespējām izdzīvot un radošiem mērķiem.
Nedēļas nogalē Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja Frīdriha Dirrenmata traģiskā komēdija "Vecās dāmas vizīte". Izrādi iestudējusi latviešu teātru "zvaigžņu komanda" režisores Indras Rogas vadībā. Stāstā par sabiedrības izvēlēm, ko nosaka vienkārša vēlme pēc labklājības un izvairīšanās no atbildības, galvenā loma uzticēta Čehova teātra vadītājai, aktrisei Danai Bjorkai.
Valmierā, kultūrtelpā "Kurtuve" 30. novembrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāls iestudējums "One Hundred". Izrāde ir veltījums Valmieras teātra simtgadei, un tās veidotāji to nodēvējuši par patiesos notikumos balstītu fantāziju. Pēc pirmizrādes teātra trupa un darbinieki pulcējās uz iekšējā un skatītāju balsojuma balvu pasniegšanas ceremoniju.
Atzīmējot latviešu komponista, mūzikas pedagoga un kritiķa Jāzepa Vītola 160. dzimšanas dienu, izskanējis kormūzikas koncerts "Vītols un mēs". Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas akadēmiskā kora izpildījumā izskanēja latviešu dižgara nozīmīgākās kordziesmas.
Rakstnieka profesija izsenis radījusi priekštatu par radošu personību noslēpumainību un teksta tapšanas brīnumu. Kultūrtelpā "Tintnīca" prozas lasījumu festivāla laikā izveidots pasākums "Rakstnieki uz delnas". Visas dienas garumā dažādi rakstnieki deva iespēju publiski vērot savu darba dienu, bet kafijas pauzēs uzdot jautājumus un aprunāties.
"Iecerētas sarunas, turpinās darbs, sekojam situācijai, meklēsim risinājumu" – šīs bija biežāk dzirdētās frāzes un solījumi trešdienas, 22. novembra, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur diskutēja par Latvijas kultūrizglītības nākotni. Jautājums aktualizējies pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām skolu tīkla veidošanā.
Latvijas Leļļu teātra atjaunotās ēkas nodošana ekspluatācijā ir aizkavējusies, tādēļ 11. novembrī plānotā teātra atklāšana pārcelta uz 15. decembri, liecina paziņojums teātra mājaslapā.
Valmieras Drāmas teātrī tapis neparasts režisora Viestura Roziņa iestudējums pēc Viļa Plūdoņa poēmas "Atraitnes dēls" motīviem. Bez vārdiem caur deju, mūziku un balss improvizācijām veidotais stāsts ir par mātes un dēla attiecībām caur pieaugšanu.
Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas mūža darbu – pētījumu "Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi". Tas ir autores personisks stāsts par šo mākslas jomu, ietverot vēsturi un mūsdienas.
Līdz šim nebijušus iespaidus šajās brīvdienās varēja iegūt izrādē-ekspedīcijā Rīgas cirkā "Carry on". Ceļojumā no pagraba līdz bēniņiem bija iespēja ar kustību performances starpniecību uzzināt stāstus, kas veido Rīgas cirku no pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Par Dailes teātra patronu ir kļuvusi "Rietumu banka". 18. oktobrī teātrī tika parakstīts sadarbības līgums starp "Rietumu banku" un Dailes teātri, paredzot, ka ik gadu ar bankas finansējumu teātra vērienīgāko jauniestudējumu budžets tiks papildināts par 100 000 eiro. Savukārt, lai piesaistītu darbam Dailes teātrī augstākās raudzes profesionāļus no Eiropas, kā arī atbalstītu Dailes teātra esošo un potenciālo darbinieku apmācības Latvijā un ārvalstīs, teātris ir uzsācis sadarbību ar "Rietumu bankas" dibināto labdarības fondu "Nākotnes atbalsta fonds", kas ik gadu šim nolūkam teātrim ziedos 100 000 eiro.
Koncertzālē "Cēsis" izskanējusi komponista Krista Auznieka jaunākā opusa – monooperas "Apzināšanās" pirmizrāde. Monodrāma par viena cilvēka iekšējās attīstības ceļu piedāvāta kā muzikāli meditatīvs notikums, ko izdzied Evija Vēbere.
