Kultūras ziņas

Lielajā ģildē izskanēs Mocarta Rekviēms

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Diskusija par lasītprasmes veicināšanu "Grāmatas restarts"

Latvijas skolēniem mazs vārdu krājums un slikta lasītprasme – eksperti spriež, kā problēmu risināt

Piektdien, 23. februārī, izstādē "Skola 2024" eksperti diskusijā "Grāmatas restarts" sprieda par to, kas pēdējos gados ir ietekmējis Latvijas skolēnu lasītprasmes pasliktināšanos. Iespējamo iemeslu ir daudz, tostarp tehnoloģiju attīstība, izmaiņas izglītības programmās un dzīves tempa izmaiņas ģimenē. Arī tas, ka skolēni arvien retāk lasa grāmatas un novērtē literatūru.

Pastāv viedoklis, ka cilvēki mūsdienās lasa mazāk, saistībā ar kopīgajiem ikdienas paradumiem, laika trūkumu un tehnoloģiju attīstību, kā arī nespēju koncentrēt uzmanību. Arī katras ģimenes paradumi var veicināt, vai tieši pretēji – kavēt bērna vēlmi lasīt.

"Mācību programmā šobrīd nav prasība lasīt grāmatu kopumā un (skolā bērnus) neiemāca uz to kā uz veselumu, kas tev tiešām kaut ko dod. (..) Grāmata ir tas medijs, ar kuru ir jādzīvo. Mēs esam slinkāki palikuši. Esam pieraduši patērēt, nevis līdzdarboties," vērtēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas priekšsēdētāja Renāte Punka.

"Pārņem kādreiz liels pesimisms, kad tu dzirdi, kā pusaudži, skolēni runā. Ir tik ļoti mazs vārdu krājums. Valodas konstrukcijas ir vairāk angļu valodai raksturīgas," papildināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Izstādes "Skola 2024" ietvaros,  diskusijā par lasīšanas veicināšanu "Grāmatu restarts", satikās kultūras, izglītības, grāmatizdevēju un bibliotēkas pārstāvji.

Eksperti nonāca pie kopēja secinājuma, ka lasītprasme veicina kritisko domāšanu, analītiskās prasmes un uzlabo koncentrēšanos, taču idejas par to, kā nākotnē veicināt lasītprieku, bija atšķirīgas un aizvien tiek meklētas jaunas metodes. 

"Redzam, ka tam visam jāiedod dubultspēks. Jādara tas daudz mērķtiecīgāk un arī daudz skaļāk. Lai to redz sabiedrība un lai sabiedrība saprot, cik tas ir svarīgi. (..) Tikai tad, ja mēs to [lasīšanu] padarīsim par ieradumu, tā var sniegt arī labumu," pauda Tretjakova.

Lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm 2024. gada bāzes budžetā šogad paredzēts papildu finansējums 400 tūkstošu eiro apmērā, diskusijā stāstīja Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce.

"Ir papildu finansējums arī no Izglītības ministrijas puses pedagogu pilnveidei tieši lasītprasmes veicināšanai," viņa piebilda.

"Ja mēs gribam būt sabiedrība, kas domā pati un vada savu dzīvi pati, nevis klausa tam, ko diktē mašīna, lasīšana ir tas pretlīdzeklis, kas no tā pasargās," uzsvēra Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas priekšsēdētāja Renāte Punka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti