Daudzi no Eiropas Parlamenta (EP) lēmumiem skar mums katram ļoti aktuālus jautājumus – drošību, dzīves kvalitāti, nacionālo vērtību saglabāšanu, sociālos jautājumus, tiesības un arī to, kā turpmāk sadzīvosim ar mākslīgo intelektu. Un, ja esat nolēmuši doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nereti viens no lielajiem un būtiskākajiem jautājumiem ir – kā izlemt, par kuru partiju balsot, kuram deputātam pielikt plusiņu, bet kuru no saraksta svītrot.
Ārpus ētera
Ziemassvētki un Jaunais gads, nav iespējas parakstīties elektroniski, vilšanās politikā un vēl citi mītiski argumenti ir pieminēti, mēģinot attaisnot ļoti zemo aktivitāti parakstu vākšanā saistībā ar partnerattiecību regulējumu. Vai opozīcija pārrēķinājās, rosinot parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai, vai tomēr šo var uzskatīt par opozīcijas fiasko?
Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas spīkere, Saeimas prezidija vadītāja, viena no valsts augstākajām amatpersonām – tik dažādi tiek apzīmēts politiskās apvienības Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķes Daigas Mieriņas ieņemamais amats, kurā viņa stājās šā gada 20. septembrī. Kā tad šo nozīmīgā amata darba saturu pirmo divu darba mēnešu laikā ir izdevies veidot esošajai priekšsēdētājai Mieriņai?
Šoreiz ne par to, kāpēc partija "Saskaņa" netika ievēlēta 14. Saeimā, bet gan par to, kāda 13 gadu garumā bija šīs opozīcijas partijas loma, ietekme un nospiedums, ko tā atstāja Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā. Vai Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!" ir jaunā "Saskaņa, vai "Latvija pirmajā vietā" ir KPV LV jauns ģenerējums, vai koalīcijā pabijušie politiskie spēki – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – tādēļ vien ir uzskatāmi par pragmatisko opozīciju?
Vārdu "ideoloģija" mēs lietojam ļoti dažādās situācijās un kontekstos – sākot no mākslas izstāžu aprakstiem[1] un kino filmu analīzes[2], turpinot ar pasaules ekonomisko procesu raksturošanu[3] un beidzot, protams, ar politisko notikumu skaidrojumiem gan starptautiskā[4], gan Latvijas ietvarā[5].