Ambiciozitātes trūkums, kas, iespējams, izriet no pieredzes neesamības augstos amatos, piesardzīga frāžainība un nekonkrētība izteikumos, tā īsumā varētu vērtēt Mieriņas darbības sākumu otrajā valsts augstākajā postenī – Saeimas spīkeres amatā. Un, ja kāds teiks, lai cilvēks vēl iestrādājas, tad tomēr gribas teikt – nē, piekrītot tik svarīgam amatam, ir jānovērtē savas spējas un kvalitātes.
Amats stabils, kamēr pastāvēs šī koalīcija
Laika posmā no 1993. gada līdz pat šim brīdim politiskās apvienības ZZS ietekmes sfērā Saeimas priekšsēdētāja postenis ir atradies 2990 dienu. Ilgāk tajā darbojušies vienīgi pārstāvji no Nacionālās apvienības. Daiga Mieriņa ir vienpadsmitā Saeimas priekšsēdētāja kopš neatkarības atjaunošanas, ceturtā partiju apvienības ZZS pārstāve un piektā sieviete, kura ieņem šo amatu.
Cik ilga būs Mieriņas karjera šajā amatā, rādīs laiks vai precīzāk – koalīcijas stabilitāte. Kamēr pastāvēs esošā koalīcija, ko veido "Jaunā Vienotība", ZZS un "Progresīvie", tikmēr Mieriņa, visdrīzāk, būs savā amatā, jo pēc koalīcijas partiju savstarpējās vienošanās šis amats pienākas ZZS pārstāvim.
Ar ZZS saistītā dažādos noziegumos apsūdzētā un starptautisko sankciju sarakstos iekļautā Ventspils mēra Aivara Lemberga "ēna" jeb potenciālā ietekme uz Saeimas priekšsēdētajas darbu bija dominējošais jautājums Mieriņas kandidatūras kontekstā gan pirms, gan pēc ievēlēšanas, aizēnojot vai pat atceļot jebkādu diskusiju par Mieriņas profesionālajām kvalitātēm – līdzšinējo pieredzi un profesionālo atbilstību augstajam amatam.
Tikai pēc tam šur tur uzplaiksnīja diskusijas par ļoti nelielo (10 mēnešu ilgo) pieredzi Saeimas darbā (precīzāk – 14. Saeimas opozīcijā), tāpat arī svešvalodu zināšanām (precīzāk – to trūkumu), tomēr kopumā debates par to bija ļoti niecīgas.
Jā, līdz tam Mieriņai bijusi vērā ņemama karjera pašvaldības pārvaldes līmenī, tomēr darbs pašvaldībā, pat Carnikavas novada domes vadītājas amats, ir gluži kas cits salīdzinājumā ar Saeimas priekšsēdētāja posteni. Piemēram, ja ministra amatā nokļūst personas bez attiecīgas pieredzes, tad situāciju visbiežāk glābj pieredzējusi komanda – ministrijas ierēdņu aparāts un ministra birojs, kas ātri vien palīdz apgūt nozarē un praktiskajā darbībā nepieciešamās zināšanas.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja postenis, analoģijās ar mūzikas pasauli, ir pielīdzināms diriģenta amatam – tu stāvi priekšā "Saeimas orķestrim" un nav neviena, kas šai mirklī īsti varētu palīdzēt vai "piesegt" tavu nedrošību vai nezināšanu.
Ne tikai padauzīt ar āmuriņu
Šobrīd ir pagājuši nedaudz vairāk kā divi mēneši kopš Mieriņas ievēlēšanas brīža, tāpēc varam sākt raudzīties, kā sokas ar darbiem un kas jau ir paveikts.
Latvijas politikas pētnieces Leldes Metlas-Rozentāles sleja
"Vairāk nekā 15 gadus mana uzmanība ir pievērsta iekšpolitisko norišu analīzei Latvijā, pakāpeniski vairojot kompetenci un spēju sniegt neatkarīgus komentārus, skaidrot un vērtēt politiskos procesus. Ikdienā, strādājot ar studentiem, ik mirkli nākas pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajiem politikas teorijas un prakses pavērsieniem."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja kopš 2008.gada
- Vairāku bakalaura un maģistra studiju programmu vadītāja, šobrīd bakalaura studiju programmas ''Starptautiskās attiecības-Eiropas studijas'' direktore
- studiju virziena ''Socioloģija, politoloģija, antropoloģija'' vadītāja
- politikas pētniece, šobrīd darbojas projektā ''No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā''
- Galvenokārt interesējas par Latvijas valsts iekšpolitiskajām norisēm, partijām, vēlēšanām, politiskajiem lēmumiem un to sekām, politiķu solījumiem u.c.
Te vietā būtu nedaudz atgādināt, kas īsti Saeimas priekšsēdētājam ir jādara. Kāds teiks – viņš jau tikai tāds Saeimas sēžu moderators, sēž Saeimas zāles priekšā, seko formālo procedūru izpildei un nepieciešamības gadījumā padauza ar sava amata rīku – koka āmuriņu –, lai savaldītu kādus iekarsušus debatētājus.
Juridiskie dokumenti tomēr atklāj ko citu. Saeimas priekšsēdētājs vispirms reprezentē Saeimu, tas nozīmē, veido Saeimas tēlu gan formas, gan primāri tieši satura ziņā. Savu publisko uzrunu laikā, kā arī divpusējo tikšanos laikā un dodoties starptautiskās vizītēs, priekšsēdētājam ir iespēja akcentēt Saeimas politisko kursu, prioritātes un stratēģiskos mērķus.
Tādējādi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī mērķtiecīgi un efektīvi konstruējot Saeimas identitāti un veidojot valsts iekšējo un ārējo tēlu, un nesot līdzatbildību par Latvijas diplomātisko attiecību veidošanu.
Bez šīs nacionāli un starptautiski būtiskās funkcijas priekšsēdētājs kopā ar pārējiem Nacionālās drošības padomes locekļiem atbild arī par vienotas valsts nacionālās drošības politikas izstrādi. Un tikai tad seko priekšsēdētājam piešķirtie tehniskie uzdevumi – Saeimas un tās Prezidija sēžu vadīšana un kārtības uzraudzība sēžu laikā.
Bet arī šo nevar uzskatīt tikai par tehnisku funkciju – Saeimā valdošais darba stils un kultūra ir viens no faktoriem, kas veido sabiedrības attieksmi pret politiku un politiķiem.
Mieriņas saturiskais pienesums – frāzes un nekonkrētība
Zināmā mērā iespējams vilkt līdzības starp Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta funkcijām. Ne velti ir valstis, kurās parlamenta vadītāju dēvē par parlamenta prezidentu. Un tieši tāpat kā prezidenta gadījumā viena pilnvaru rāmja ietvaros mēs redzam ļoti dažādus izpildījumus (piemēram, Egils Levits un Edgars Rinkēvičs), arī Saeimas priekšsēdētāja gadījumā funkciju realizācija ir ļoti cieši saistīta ar konkrēto personību, kas ieņem šo amatu un juridiski noteikto rīcības scenāriju piepilda ar sevis veidotu saturu.
Kā tad šo saturu pirmo divu darba mēnešu laikā ir izdevies veidot esošajai priekšsēdētājai Mieriņai?
Analizējot Mieriņas uzstāšanos masu medijos, var secināt, ka viņas retorikai raksturīga piesardzīga frāžainība – korekti, bet īsti neko nerisinoši, bieži vien ļoti trafareti apgalvojumi,
piemēram, "jāveicina parlamenta dialogs ar nevalstisko sektoru", "jāveicina deputātu un sabiedrības savstarpējā uzticēšanās", "lēmumu pieņemšanas process jāpadara vēl atvērtāks", "jāstiprina tiesiskums" u.tml.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Mieriņa ir izvairīga, nepauž skaidru pozīciju un viedokli vai arī situāciju skaidro ļoti vienkāršoti. Piemēram, ka sabiedrības uzticības veicināšanai ir jāveido Saeimas dialogs ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Protams, dialogs ar NVO ir viens no elementiem, bet tas ir tikai viens no ļoti, ļoti, ļoti daudziem elementiem un viens pats nekādu progresu nenodrošinās.
Līdzīgi secinājumi rodas, noklausoties arī 18. novembra Saeimas svinīgajā sēdē teikto uzrunu. Tā bija literāri skaisti veidota, tika citēts Rainis, Kārlis Ulmanis un Zigfrīds Anna Meierovics, tika sniegts vēsturisks pārskats par Latvijas valsts dibināšanu un atjaunošanu (iespējams, noderīgs partijas "Stabilitātei!" deputātiem). Vēlāk runā bija nolasāmi centieni neuzkrītoši taisnoties savu vēlētāju priekšā (par atbalstu neprecēto pāru partnerības regulējumam), atsaucoties uz Raiņa teikto "Pastāvēs, kas pārmainīsies". Pēc tam sekoja frāzes par miera vērtību, godaprātu, pašaizliedzību, spēju iedvesmot vienam otru un iespējām, kuras jāizmanto. Un visa starpā daži ļoti vispārīgi, vēlamības formā izteikti vēstījumi, ko varētu attiecināt uz Saeimas deputātiem – jāveido vēl atvērtāks lēmumu pieņemšanas process, jāatceras par pilsoniskās sabiedrības iesaisti, skolu tīkla jautājums jārisina dialogā ar pašvaldībām, jāveicina drošības telpas stiprināšana.
Vai šis patiešām ir viss, ko Saeimas priekšsēdētāja ir definējusi kā savas darbības perioda mērķus, viss, ko viņa vēlētos sagaidīt no Saeimas deputātiem gan darbības satura, gan formas ziņā?
Tieši attiecībā uz darbības formu Mieriņa ir saņēmusi arī pārmetumus, proti, par Saeimas debašu sliktu uzraudzīšanu, ļaujot deputātiem izteikties pretēji Saeimas kārtības ruļļa 54. pantā noteiktajiem principiem. Arī šajā gadījumā priekšsēdētāja izvairījās no sava vērtējuma paušanas, norādot, ka nav tiesnesis, kas nosaka, par ko deputāts var vai nevar runāt.
Protams, Saeimas priekšsēdētāja darbības regulējums pieļauj arī šādu – ļoti neitrālu, administratoram raksturīgu darba stilu –, un nevienu tiesību normu Mieriņa ar savu rīcību nav pārkāpusi.
Jādod laiks iestrādāties? Nē!
Savas darbības divos mēnešos Saeimas priekšsēdētāja ir tikusies ar Japānas, Gruzijas, Moldovas, Uzbekistānas, Norvēģijas, Kanādas un Turcijas vēstniekiem, piedalījusies vairākos iekšpolitiskos pasākumos – Baltu vienības dienā un Izraēlas valsts atbalstam veltītā pasākumā, uzstājusies divās Saeimas iniciētās konferencēs par sabiedrības uzticēšanos valsts varai un latviešu valodas nozīmīgumu, viesojusies Čehijas galvaspilsētā Prāgā, uzrunājot Krimas starptautiskās platformas otrā parlamentārā samita dalībniekus, kā arī oficiālā vizītē apmeklējusi Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.
Diemžēl neviens no šiem pasākumiem vai aktivitātēm nav izpelnījies plašu ievērību, un tie galvenokārt atspoguļoti tikai Saeimas mājaslapā, liecinot par to formālo dabu.
Jā, var darboties arī šādi, bet vai tādā gadījumā tiek attaisnots Saeimas priekšsēdētāja amatam dotais tituls – viena no augstākajām amatpersonām valstī? Vai no šāda līmeņa amatpersonas mums nebūtu tiesības sagaidīt ko vairāk?
Kopumā līdzšinējo Mieriņas darba posmu raksturo racionālas ambiciozitātes trūkums, ko, iespējams, raisa ļoti neilgā darba pieredze parlamentā, kas nav ļāvusi no tuvas distances iepazīt Saeimas priekšsēdētāja darba specifiku. Rodas iespaids, ka tas liedz Mieriņai pārliecinoši justies ieņemamajā amatā, saprast, kāds ir viņas faktiskais pilnvaru apjoms un tam atbilstoši arī rīkoties.
Un, ja kāds tagad saka – nu lai taču cilvēks iestrādājas, "nāks laiks, nāks padoms", tad tomēr gribas teikt – nē, piekrītot ieņemt tik augsta līmeņa amatu, vispirms ir jānovērtē, vai un cik kvalitatīvi es to spēšu izdarīt.
Īpaši šajā, gan visai pasaulei, gan Latvijai tik sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kurā uz spēles ir likts daudz vairāk nekā viena politiķa vai partijas nākotne.
Atliek vien novēlēt, lai Mieriņas kundzei izdodas ātri pārvarēt esošo nedrošību un kvalitatīvi piepildīt pašas teiktos vārdus, neilgi pēc stāšanās amatā: "Es esmu nākusi uz parlamentu, lai strādātu Latvijas labā un darītu visu iespējamo, ko es varu izdarīt".
