Periodiski mūsu sabiedrības uzmanība tiek pievērsta alkohola patēriņam Latvijā. Ir zināms pamats – statistika liecina, ka, salīdzinot ar citām valstīm, esam vieni no patēriņa līderiem Eiropā. Šajā rakstā piedāvājam vēsturisku ieskatu – kā pēdējos 100 gados dažādas varas ir risinājušas alkohola problēmu Latvijā un kādi ir vai nav bijuši rezultāti.
Autora ziņas
Visbiežāk valstu attīstības līmeni salīdzina pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, tomēr vēl viens no objektīviem tautas labklājības rādītājiem ir arī vidējais mūža ilgums. To mēdz aprēķināt katru gadu, izmantojot datus par to, kādā vecumā cilvēki tajā gadā un tajā valstī ir nomiruši.
Vai zini, ka vismaz divās vietās ārpus Latvijas latviskās izloksnēs runājoši cilvēki sevi par latviešiem neuzskatīja? Vienā no šādiem ciemiem dzīvoja kursenieki, seno Kuršu kāpu iedzīvotāji. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām kuršu kāpu ciemos – Nidā, Pervalkā un Preilā – kursenieki mājās sarunājās latviešu izloksnē, bet par latviešiem sevi neuzskatīja. Tie bija senie izceļotāji no Kurzemes. Lielākā daļa no viņiem Otrā pasaules kara laikā vai tūlīt pēc tā izceļoja uz Vāciju.