Teātra kritiķe un Latvijas Televīzijas žurnāliste, raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, šķiet, pirmajā acu uzmetienā piesaista ar savu spilgto vizuālo tēlu un košajiem smiekliem, ko gandrīz var saukt par viņas vizītkarti. Un, kaut gan "Kultūrdevas" saimniece apgalvo, ka vizuālais tēls ir tikai un vienīgi stila un grima mākslinieču darbs, viņa nenoliedz: "Esmu ekstraverts cilvēks!", ko apliecina arī viņas dāsnā dalīšanās dzīves atklāsmēs. Labi izjuzdama intervijas žanru, Henrieta atklāj pērlēm līdzīgus stāstus no savas bērnības un jaunības tā, ka brīžam gandrīz gribas viņu apstādināt un pasargāt.
Autora ziņas
Aprīļa vidū raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas gleznotājs un mākslas pedagogs, kopš 2017. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, kas līdz ar savu dvīņu brāli Kasparu cēlies no slavenā gleznotāja, arī savulaik Mākslas akadēmijas rektora Induļa Zariņa ģimenes, un, kaut ne brīdi nav dzīvojuši pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, šķiet, iemieso tā laika mākslas garu, cilvēcisko šarmu, inteliģenci un neatlaidību.
Inga Šņore ir no Salacgrīvas un viņai jau no bērnības šķitis, ka par taisnību ir jācīnās. Tas nav godīgi! – bija viņas pusaudzes karogs, kas pieaugot aizvedis uz pētniecisko žurnālistiku. Nu jau vairāk nekā 20 gadu Inga ir raidījuma "De Facto" vadītāja: "Ja mēs pieņemam, ka raidījums ir apmēram 10 mēnešus gadā, tad, strādājot katru otro svētdienu, man ir salasījies gandrīz gads nostrādātu svētdienu!" smejas žurnāliste, nopietni piebilstot, ka "labākā uzslava raidījumam ir cilvēku atzinība, ka mēs esam uzticams un objektīvs medijs".
Raimonds Bramanis ir mūsu Nacionālās operas vadošais tenors, kas dzied galvenās lomas daudzu pasaules klasisko operu izrādēs, nesis Latvijas vārdu arī uz pasaules operu skatuvēm. Viņš ir viens no retajiem, kas spējis no baritona pārkvalificēties par tenoru, kas muzikāli nozīmē ļoti sarežģītu procesu: māksliniekam lielā mērā ir jāpārveido savs balss aparāts, jāmācās dziedāt no jauna. No Bramaņa staro gaiša apņēmība, pat viņa vārds skan spēcīgi, ieklausieties: Raimonds Bramanis! Tieši tik pārliecinoši, pilns apliecinoša, gaiša, vīrišķīgi mierīga optimisma Raimonds ierodas arī uz raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" filmēšanu.
Mākslinieku Ivaru Mailīti ļoti grūti ierobežot kādā noteiktā žanrā, jo viņš kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem bijis celmlauzis Latvijas mākslā, guvis pasaules mēroga ievērību gan avangarda mākslas projektos, Latvijā attīstījis performances un instalāciju kustību, gan strādājis pie EXPO paviljonu izveides, pasaules atzinību guvuši arī viņa sasniegumi plakāta mākslā, taču visvairāk Ivars Mailītis ir pazīstams kā Dziesmu svētku galvenais mākslinieks.
Ziņas tradicionāli ir ikvienas televīzijas centrālais formāts, un ziņu ētera sejas parasti ir sabiedrībā labi atpazīstamas personas, kāds ir arī Jānis Geste – kolēģu vidū mīļi dēvēts par Gestiņu. Lai arī Jānis pieradis atrasties televīzijas kameru objektīvu un prožektoru spozmē – diezgan pārsteidzoši! –, tomēr viņam pašam personīgi nepatīk atrasties intervējamās personas lomā.
Pavasara mēnesī raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas Ēriks Vilsons, kas, tāpat kā viņa brālis Mārtiņš, realizējis mammas sapni par skatuvi. Ērika klātbūtne ir kā svaiga un silta pavasara šalts gan raidījuma veidotājiem, gan skatītājiem, jo – tas allaž paradoksāli! – gājis cauri tik daudz un dažādiem likteņa griežiem, aktieris, šķiet, dzīvi tver ar rotaļīgu vieglumu. Arī viņa valoda rit kā pa diedziņu. Un kā gan ne? – viņš, dažādu žanru daiļliteratūras autors, pats sevi smejoties dēvē par "literatūrā iestigušu aktieri".
Šī gada februārī 90. dzimšanas dienu nosvinēja Vilis Vītols, latviešu būvuzņēmējs, jauniešu izglītības stipendijas Vītolu fonda un Kokneses fonda projekta "Likteņdārzs" izveidotājs, mecenāts. Tūlīt gan jāpiezīmē, ka Vītola kungam netīk, ka viņu dēvē par mecenātu. Viņa cilvēcisko vērtību goda kodekss veido ļoti pārdomātu attieksmi pret dzīvi, kas ietver smalku takta sajūtu, kā dēļ viņš nelabprāt gozējas starmešu gaismā. Taču mums visiem par prieku pašā marta sākumā, pēc jubilejas svinībām, Vītola kungs neatsaka piedalīties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Allaž stalts un enerģisks, apveltīts ar neskaitāmām prasmēm, pieredzi un arī aizrautību, kas, gluži kā degviela, atkal un atkal no jauna, šķiet, aizdedz viņa radošā dzinēja spēcīgo dzirksteli. Tā raidījums "Daudz laimes, jubilār!" raksturoja savu viesi – Latviešu biedrības priekšsēdētāju Gunti Gailīti.
"Svešā zemē stādu rozes,/ Plūcu sārtās magones,/ Sen ir aizmirsusies dziesma,/ Dziesma tā, no dzimtenes," – ir rindas no Larisas Mondrusas dziesmas, kas nedaudz šarmanti citādā intonatīvā frāzējumā padomju laikā (protams, nelegāli) vēlās pāri Latvijai – ar tik spēcīgu mūzikas un sievišķīga šarma vilni, ka nevienam pat neienāca prātā, ka dziesma ir… salda. Tā nebija salkana, bet gluži kā kvalitatīvs parfīms, kura saldmē ievijas romantisku brīvības ilgu jasmīna un bezcerīgu sāpju bergamota notis, – dziesmā nebija nekā no bezgaumības piedauzības. Mondrusas mūzika valdzina un vilina, gluži kā pirmā mīlestība – kaut kas naivs un tīrs ir tajā –, un smaržu mākonis nekad nav notverams.
Februāra sākumā raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas šarmantais diriģents, tautā pazīstamā Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora "Sōla" vadītājs Kaspars Ādamsons, kas ir arī daudzu citu projektu dalībnieks, tai skaitā sadarbojas ar Maestro Raimondu Paulu un dziedātāju Daumantu Kalniņu dažādās mūzikas nama "Daile" koncertprogrammās.
Tā mēdz būt: rakstnieki – līdzīgi kā režisori – paliek savu darbu ēnā. Tā ir arī ar Jāni Lejiņu, vienu no mūsdienu latviešu izcilākajiem rakstniekiem, kura mūsu tautas senās vēstures triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā" gan ierindojusies latviešu mīļāko grāmatu topā, taču pats rakstnieks plašam lasītāju lokam, šķiet, ir diezgan noslēpumaina persona, kas palicis gan minētā, gan arī citu savu darbu ēnā. Šo misēkli nolēmis labot raidījums "Daudz laimes, jubilār!" – vēl jo vairāk tāpēc, ka tam ir iemesls: Jānim Lejiņam janvārī apritēja 70!
Eva Johansone ir viena no Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" žurnālistēm un sejām, kas raidījumu veido un vada kopš tā pirmsākumiem – jau 10. gadu. Runāt ar Evu Johansoni tikai par "Kultūras ziņām" pat projekta jubilejā būtu par maz. Jā, Evu var saukt par kultūras žurnālisti, jo daudzas viņas darbības jomas patiešām saistās ar dažādām kultūras disciplīnām, taču interesantākais šķiet viņas pašas tēls: visiem redzams publiskajā telpā un tomēr noslēpumains, vienlaikus intraverts un ekstraverts, sievišķīgi skaisti juteklisks kā mūžsens siltuma strāvojums (kas patiesībā ir arī viens no vārda "harizma" tulkojumiem) un tajā pašā laikā – moderns un progresīvs dažādās izpausmēs. Šķiet, ka Evas personība ir iemesls, kas daudziem producentiem rada vēlmi viņu redzēt sava projekta "sejas" veidolā.
Latvijas Kultūras kanonā, kas ir izcilāko Latvijas mākslas darbu un vērtību apkopojums, tapis ierakstīts arī raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" janvāra viesa, arhitekta Andra Kronberga vārds. Kultūras kanons apliecina, ka Kronbergs ir vīrs, kas kopā ar saviem kolēģiem visbiežāk saņēmis Latvijas Arhitektu savienības nominācijas un Lielo gada balvu un 2003. gadā, pēc ASV vēstnieka Latvijā ierosinājuma, nominēts pasaulē nozīmīgākajai arhitektūras atzinībai – Prickera balvai, kas bieži tiek saukta arī par arhitektūras Nobela prēmiju.
Gusts Kikusts pazīstams kā Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma" vadītājs, bet pats saka, ka pirmkārt ir ģimenes cilvēks – tētis desmitgadīgajai meitai un dēlam, kam rit pēdējais gads bērnudārzā. "Skolas uzdevumi vēl nav tik sarežģīti, varu vilkt līdzi," Gusts smejas. "Īpaši mūzikā, jo no saviem mūzikas skolas gadiem joprojām atceros solfedžo, piemēram, pamatakordus un visus to apvērsumus."
"Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu – vismaz būtu, ko darīt: spēlēt un raudāt par dzimteni," tā savulaik, pirms gadiem 20, Latvijas Televīzijas programmas "Rīts" intervijā ironizējis Maestro Raimonds Pauls. Savukārt Latvijas Televīzija uz vientuļu salu labprāt ņemtu līdzi pašu Maestro, – un te pat komentāri lieki. Kontekstam vien daži cipari: Latvijas Televīzija šogad svin 70, un no brīža, kad tika radīta iespēja TV signālu videoierakstīt, kā viens no mīlētākajiem dažādu raidījumu, šovu, koncertu viesiem bijis Raimonds Pauls, kam šogad – 88! Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" Paula kungu uz interviju aicinājis tieši viņa dzimšanas dienā – 12. janvārī, kas – nav šaubu! – tiks krāšņota daudziem dziesmotiem video arhīva materiāliem.
Dita Rietuma, kinokritiķe, mākslas zinātņu doktore un Nacionālā kino centra direktore, ir autoritāte kino kultūras jomā. Dita daudzkārtīgi uzrunājusi Latvijas auditoriju ne tikai no Latvijas, bet it bieži – no starptautiskiem kino festivāliem Berlīnē, Kannās, un arī pati bijusi dažādu starptautisku kinofestivālu žūrijas locekle, – šī gada janvārī viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
LTV raidījums "Panorāma" ir leģendārs. Tas piedzima 1958. gadā, tikai četrus gadus pēc tam kad Latvijā vispār sākās televīzijas ēra, un "Panorāmas" vadītāji kļuva teju par katras Latvijas ģimenes ikvakara ciemiņiem, mīļiem un gaidītiem. Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" mājīgā Ziemassvētku atmosfērā piedāvā sarunu ar vienu no viņiem: žurnālistu Gunāru Dūzi, kas "Panorāmas" tiešraides savulaik vadīja pārī ar kolēģi Ināru Makarovu.
Ina Kronberga ir pieredzējusi Latvijas Televīzijas režisore, kura sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" komandas sastāvā kopā ar redaktori Sanitu Auškāpu veido televīzijas pārraides, ļaujot mums ieskatīties gan galvenajos notikumos, gan aizkulisēs. Šoreiz saruna ar Inu par viņas pašas darba aizkulisēm – ko nozīmē būt režisorei šādos sociāli nozīmīgos un bieži vien arī ļoti sāpīgos projektos? Un kas viņu pašu gluži cilvēcīgi ir ietekmējis visvairāk?
Rūta Dimanta, profesionāli skolota psiholoģe un veselības vadības maģistre, vairumam cilvēku asociējas ar organizāciju Ziedot.lv vai pat ar labdarības kustību Latvijā vispār. Un kā gan ne? Šogad aprit 20 gadu, kopš viņa vada Ziedot.lv, apaļa jubileja – 10 gadi – arī sabiedrisko mediju labdarības maratonam "Dod pieci!", kura sadarbības partneris kopš pašiem pirmsākumiem ir tieši Ziedot.lv. Nav šaubu, ka Rūtas Dimantas vārds ir labas reputācijas un spēcīgas, gudras sievišķības apliecinājums, un – kas pats interesantākais! – iezīmē jauna, garīgā menedžmenta jeb vērtībās balstīta vadītāja tēlu, kas, tāpat kā ziedošanas tradīcija, saistāms ar Ziemassvētku vēsti.
Šķiet, Latvijā nav cilvēka, kas kaut reizi nebūtu dzirdējis par organizāciju ziedot.lv – tā šogad svin apaļus 20! – un nav šaubu, ka daudzi no mums ir atbalstījuši kādu no labdarības akcijām. Viena no tām ir plaši pazīstamais Latvijas sabiedrisko mediju maratons "Dod pieci!", kam arī jubileja – 10 gadi! Taču vislielākie aplausi, protams, jāvelta ne jau organizācijām un akcijām, bet cilvēkiem, kas ir tās izveidojuši un uzturējuši cauri gadiem tā, lai ziedošana un laba darīšana citam par baltu velti nepazustu no mūsu modernās sabiedrības vērtību skalas augšgala. Ai, kā šis stāsts sabalsojas ar Ziemassvētku vēsti! Un, ai, kā nopriecājas raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" komanda, ka īsi pirms Ziemassvētkiem ir iemesls uz sarunu aicināt ziedot.lv izveidotāju Rūtu Dimantu! Un kā gan ne – apaļa jubileja šogad ir arī viņai pašai!
Viņa provokatīvais komunikācijas stils jūs var pārsteigt nesagatavotu, ja neņemsiet vērā Toma Grēviņa amatu: viņš ir Latvijas Radio 5, kā arī labdarības maratona "Dod pieci" radītājs un radošais direktors, un viņa domāšanas veids ir trenēts provokācijai, tiešā ētera ātrai un bieži – izaicinošai reakcijai. Sarunvalodā to dēvē par lecīgumu, kas tā tik prasās, lai tam spēlētu pretī. Taču man gribējās ieskatīties, kas slēpjas aiz radošā direktora ārējā tēla, un ko viņam pašam tas maksā?
Ja Arvīds Platpers nebūtu mūziķis un kordiriģents, viņš noteikti būtu vadītājs kādā citā jomā, jo viņa harismātiskā līderība, dzīvesprieks un nostādītā balss aizrauj un pārliecina. Turklāt – viņš nav vienkārši līderis, viņš ir arī savas jomas profesionālis līdz matu galiņiem, kas joprojām savos 75 raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" azartiski "deg" par mūsu mūzikas izglītības un Dziesmu svētku tradīcijas ilglaicību tādā kvalitātē, kāda ir tikusi uzturēta cauri daudziem gadiem un ar ko mēs pamatoti varam lepoties.
Var jau būt, ja Iveta Apkalna nebūtu Latgales meitene, ja viņa nebūtu no Rēzeknes, no provinces, kas pēc pārcelšanās uz Rīgu ilgus savus agrās jaunības gadus nebūtu dzīvojusi ar sajūtu, ka jābūt galvas tiesu pārākai par galvaspilsētniekiem, var jau būt, ka tad viņa nebūtu kļuvusi par pasaules ērģeļu karalieni, kas šodien daudzo vīriešu ērģelnieku vidū tiek dēvēta – ne mazāk, ne vairāk! – par starptautisku ērģeļmūzikas simbolu.
Reiņa Ošenieka ikdiena Latvijas Televīzijā (LTV) aizrit sporta žurnālistikas jomā: gan Sporta redakcijā, gan "Rīta Panorāmā", taču viņš it bieži tiek aicināts arī citu nozaru projektos, jo ir viens no harizmātiskākajiem sabiedriskā medija profesionāļiem, kas arī kameru priekšā saglabā savu autentiskumu, un skatītājiem tas patīk.
"Pilsētnieks, kas dzīvo laukos un ar saviem koriem izbraukājis visu pasauli, šogad Dziesmu svētkos debitējis kā virsdiriģents, ir arī triju dziedošu bērnu tēvs!" – tā par šarmanto kora "Maska" diriģentu, kādreizējo grupas "Cosmos" dalībnieku Jāni Ozolu stāstu uzsāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!"
Sakarā ar raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" desmitgadi Guntis Bojārs kā projekta vienīgā seja un idejas autors tiek rauts uz dažādām intervijām, par ko pats nosmejas: "Es tikai ļaujos!" – taču tām īpašu svaru nepiešķir. Tāpat kā balvām: "Aizliegtais paņēmiens" ir Latvijas Televīzijas visvairāk apbalvotais projekts, tai skaitā uzvarējis arī Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) Radošuma forumā Romā.
Novembris ir nozīmīgs ne tikai mūsu valsts dibināšanas dēļ, tas iezīmē arī kāda pagājušā gadsimta Rīgas nama stāstu, kura vēsturē spoguļojas mūsu valsts likteņlīnijas un kam, tāpat kā mūsu valstiskumam, pēdējo gadu liktenis bijis vēlīgs. Stāsts ir par namu Krišjāņa Barona ielā 31, kas, ieguvis skanīgo nosaukumu "Daile", 1913. gadā iecerēja sapni par kvalitatīva kino izrādīšanu Latvijā, šogad svinot apaļus 110. Taču tā nav vienīgā ar šo ēku saistītā jubileja: seno kino tradīciju mūsdienās nomainījusi skatītāju iemīļota izrāžu un koncertu zāle, kas saglabādama seno, rainisko Dailes vārdu, ar skaļiem aplausiem savam radošumam svin apaļus 10!
Varbūt kāds nezina, kas ir Jānis Ērglis, taču, šķiet, Latvijā nav neviena cilvēka, kas nezinātu viņa veidoto deju "Es izjāju prūšu zemi", kas šī gada Dziesmu un deju svētku laikā, skriedama pa dažādu mediju elektroniskajām lappusēm, kļuva par mīlētāko svētku hitu, aizsniedzot arī tos, kurus neinteresē ne latviešu skatuviskās dejas norises, ne arī Dziesmu un deju svētki vispār. Savā dzimšanas dienā, 17. novembrī – raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" talantīgais horeogrāfs stāsta arī par citām, tautā populārām dejām, par to veidošanas kurioziem, par Lielo skolotāju Uldi Žagatu un deju kolektīvu "Teiksma", kura vadībā Jānis ir 25. gadu!