Sestdiena, 27. jūlijs

Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +16 °C, A vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
Dace Leimane

Dace Leimane

LTV raidījumu redaktore

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Sporta žurnālists Raimonds Gekišs: Lai gan esmu teoriju apguvis, esmu pacenties nevis grābekļiem api...
Sporta žurnālists Raimonds Gekišs: Lai gan esmu teoriju apguvis, esmu pacenties nevis grābekļiem apiet apkārt, bet centīgi uzkāpt virsū
"Esmu tipisks piemērs tam, kā par sporta žurnālistiem kļūst neizdevušies sportisti," par sevi smejas Raimonds Gekišs, kas ticis nominēts balvai "Gada sporta žurnālists" un kam bijusi veiksme intervēt daudzus pasaules topa atlētus. Atstājot malā talantīgā žurnālista ironiju, droši var teikt, ka Raimonds min savam sapnim pa pēdām, jo allaž ir vēlējies strādāt Latvijas Televīzijā, ko jau bērnībā uzskatījis par Latvijas "BBC".
«Mūzikā mīlēt var daudzus!» – televīzijas filmu autore, diriģente Maija Amoliņa
«Mūzikā mīlēt var daudzus!» – televīzijas filmu autore, diriģente Maija Amoliņa
"Maija ir maziņš stādiņš, kurā ieslēgts varens lādiņš!" – tā par Latvijas Televīzijas mūzikas raidījumu redaktori, filmu autori un mūziķi Maiju Amoliņu savulaik izteicies dzejnieks Imants Ziedonis. Tas bija toreiz, kad Maija, samtaina alta īpašniece, līdz ar kori "Ave Sol" Imanta Kokara vadībā, bija starp pirmajām Latvijas brīvības bezdelīgām pasaulē, un Ziedonis devās līdzi.
Aivars Vilipsōns – mākslinieks, kas neatdala dzīvi no mākslas
Aivars Vilipsōns – mākslinieks, kas neatdala dzīvi no mākslas
Jūnija vidū jubileja ir Aivaram Vilipsōnam, un raidījums "Daudz laimes, jubilār!" nekavējas izmantot izdevību aicināt mākslinieku uz sarunu. Vilipsōns labprāt piekrīt, vienīgā problēma – izvēlēties filmēšanas vietu. Proti, ir tik daudz lokāciju Rīgas centrā, ko Vilipsōns, kā īsts pilsētas zēns, var dēvēt par savējām: gan Čaka muzejs, gan galerija Istaba, gan kafejnīca Osiris, tās visas ir mākslinieka darbu izstāžu vietas, bet galvenais – te strādājošie cilvēki Aivaru allaž gaidīt gaida viņa patīkamās personības dēļ.
LTV žurnāliste Anete Bērtule: Veselīgai skepsei pret dažādām atbildēm ir jābūt
LTV žurnāliste Anete Bērtule: Veselīgai skepsei pret dažādām atbildēm ir jābūt
Latvijas Televīzijas raidījuma "Šodienas jautājums" vadītāja, žurnāliste Anete Bērtule ar savu mērķtiecīgo, bieži strikto jautājumu uzdošanas manieri, šķiet, tautā radījusi ne gluži to tēlu, kāds tas ir ikdienā. Sadzīvē Anete ir atturīgāka,  kautrīgāka. Jau ierodoties uz interviju, smalkjūtīgi nosmaida: "Neesmu nekāda lielā stāstniece!" Komunikācijā precīza, koleģiāla un pretimnākoša, viņa saka: "Es uzticos cilvēkiem!"
Ar ābeļdārziem, ķiršiem, ceriņiem un rozēm. Aktrises Aijas Dzērves latviskā dzīves izjūta
Ar ābeļdārziem, ķiršiem, ceriņiem un rozēm. Aktrises Aijas Dzērves latviskā dzīves izjūta
Šarmantā aktrise Aija Dzērve šogad svin pusapaļu dzimšanas dienu un ciemojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!". Lai arī Aijai bijušas – un joprojām ir! – skaistas lomas teātrī, liela daļa skatītāju, šķiet, viņu vislabāk atceras no spēlfilmas "Mazie laupītāji" (režisors Armands Zvirbulis, scenārija autors Māris Putniņš), kur pārī ar Imantu Stradu (tēvs Jānis Āboliņš), Aija spēlēja abu bērnu – mazo, drosmīgo laupītāju Luīzes un Robja – apņēmīgo mammu Annu Āboliņu.
Aktrise Inga Misāne-Grasberga, kas bērnībā sapņoja kļūt par pārdevēju
Aktrise Inga Misāne-Grasberga, kas bērnībā sapņoja kļūt par pārdevēju
Aktrise Inga Misāne-Grasberga, maija jubilāre, šķiet, patiešām ir pavasarim rada. Ciemojoties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!", viņa izstaro tik daudz gaišuma, cilvēciska viegluma un – mēļi sārtajā bikškostīmā – sievišķīga vijīguma, ka gluži fiziski var sajust caur logu ieslīdam novakares gari maigos saules starus un putnu daudzbalsīgi priecīgo vīterošanu.
Uģis Joksts: Ja ir diena, kad es nezinu, ko darīt, iekāpju vilcienā un aizbraucu tur, kur vēl neesmu...
Uģis Joksts: Ja ir diena, kad es nezinu, ko darīt, iekāpju vilcienā un aizbraucu tur, kur vēl neesmu bijis
Jau 25 gadus Latvijas Televīziju par savu darba vietu sauc Uģis Joksts. Vadījis daudz dažādu projektu, bieži tiešajā ēterā. Uģis teic, ka ar kaut ko pārsteigt viņu ir ļoti grūti. Četrpadsmit gadus Joksts ir arī erudīcijas spēles "V.I.P." vadītājs, un tas, ka šis ir viens no skatītāju visiemīļotākajiem raidījumiem, lielā mērā ir arī viņa nopelns. "Man vienmēr ir patikusi Uģa atvērtība un spēja domāt tiešraidē – precīzi turoties pie scenārija, viņš allaž nāk ar savu pienesumu," tā Uģi raksturo "V.I.P." redaktore Sandra Freiberga.
Kas mūziķim Kristapam Krievkalnam piemīt, ko skolā nevar iemācīties?
Kas mūziķim Kristapam Krievkalnam piemīt, ko skolā nevar iemācīties?
Kristaps Krievkalns – latviešu mūzikā aktīvi darbojas kopš deviņdesmito gadu beigām – bieži saukts par latviešu popa, roka un džeza mūzikas pelēko kardinālu, jo ir daudzu koncertu drošā aizmugure – aranžiju meistars un instrumentālās grupas vadītājs. Savu 50. jubileju Krišs – tā viņu uzrunā draugi un kolēģi – atzīmē jaunā statusā: kā vairākām mūzikas balvām nominētā opusa "Krastā saviļņots" komponists. Balstīts Kārļa Kazāka tekstā, darbs pirms dažiem gadiem radīts speciāli korim "Anima" un pirmatskaņojumu piedzīvojis brīvdabā – Saulkrastu jūrmalā.
Tici, viss būs labi! Rakstnieces Laimas Kotas harismātiskā dzīvesprieka formulas
Tici, viss būs labi! Rakstnieces Laimas Kotas harismātiskā dzīvesprieka formulas
Ik pavasari līdz ar gājputniem dzimtenē atgriežas arī rakstniece Laima Kota [agrāk Muktupāvela – red.]. Kādu brīdi pēc savas ziemas sezonas dzimšanas dienas viņa ciemojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" Klausoties Laimā, tā vien šķiet, ka viņai zināma sievišķīgā šarma, pašvērtības un dzīvesprieka formulas.
LTV žurnālists Dāvids Ernštreits: Ja tev ir mērķis, tad atlaižu nav
LTV žurnālists Dāvids Ernštreits: Ja tev ir mērķis, tad atlaižu nav
Grūti pateikt, vai Dāvids Ernštreits plašākai publikai vairāk zināms kā Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" žurnālists vai tomēr kā dokumentālo filmu autors: "Dukuru zelta līnija", "Trillium", "Mūsējie", "Leģenda Jānis Lūsis", "Inese pirmā", "Dukuru mezgls" un tikko pirmizrādi piedzīvojusī filma "Patrīcija", kas nominēta arī Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps". Gluži loģiska panākumu blakne ir dažādu mediju aicinājumi uz intervijām, tāpēc nav brīnums, ka Dāvis (kā viņu sauc kolēģi un draugi) līdz ar mikrofona ieslēgšanu ieklepojas: "Tas varbūt ir no lielās runāšanas. Nav laika strādāt, tik jāskrien uz kārtējo interviju," viņš nosmejas.
Bohēma jaunībā, aizrautība dzīvē, sava stāja un griba. Saruna ar Henrietu Verhoustinsku
Bohēma jaunībā, aizrautība dzīvē, sava stāja un griba. Saruna ar Henrietu Verhoustinsku
Teātra kritiķe un Latvijas Televīzijas žurnāliste, raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, šķiet, pirmajā acu uzmetienā piesaista ar savu spilgto vizuālo tēlu un košajiem smiekliem, ko gandrīz var saukt par viņas vizītkarti. Un, kaut gan "Kultūrdevas" saimniece apgalvo, ka vizuālais tēls ir tikai un vienīgi stila un grima mākslinieču darbs, viņa nenoliedz: "Esmu ekstraverts cilvēks!", ko apliecina arī viņas dāsnā dalīšanās dzīves atklāsmēs. Labi izjuzdama intervijas žanru, Henrieta atklāj pērlēm līdzīgus stāstus no savas bērnības un jaunības tā, ka brīžam gandrīz gribas viņu apstādināt un pasargāt.
«Māksla ir pavasara koncentrāts!» Saruna ar Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu
«Māksla ir pavasara koncentrāts!» Saruna ar Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu
Aprīļa vidū raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas gleznotājs un mākslas pedagogs, kopš 2017. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, kas līdz ar savu dvīņu brāli Kasparu cēlies no slavenā gleznotāja, arī savulaik Mākslas akadēmijas rektora Induļa Zariņa ģimenes, un, kaut ne brīdi nav dzīvojuši pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, šķiet, iemieso tā laika mākslas garu, cilvēcisko šarmu, inteliģenci un neatlaidību.
«De Facto» vadītāja Inga Šņore: Pie jebkuras problēmas galvā jau zīmējas risinājumi
«De Facto» vadītāja Inga Šņore: Pie jebkuras problēmas galvā jau zīmējas risinājumi
Inga Šņore ir no Salacgrīvas un viņai jau no bērnības šķitis, ka par taisnību ir jācīnās. Tas nav godīgi! – bija viņas pusaudzes karogs, kas pieaugot aizvedis uz pētniecisko žurnālistiku. Nu jau vairāk nekā 20 gadu Inga ir raidījuma "De Facto" vadītāja: "Ja mēs pieņemam, ka raidījums ir apmēram 10 mēnešus gadā, tad, strādājot katru otro svētdienu, man ir salasījies gandrīz gads nostrādātu svētdienu!" smejas žurnāliste, nopietni piebilstot, ka "labākā uzslava raidījumam ir cilvēku atzinība, ka mēs esam uzticams un objektīvs medijs".
No sapņa par inženieri uz Balto namu – operas solists Raimonds Bramanis
No sapņa par inženieri uz Balto namu – operas solists Raimonds Bramanis
Raimonds Bramanis ir mūsu Nacionālās operas vadošais tenors, kas dzied galvenās lomas daudzu pasaules klasisko operu izrādēs, nesis Latvijas vārdu arī uz pasaules operu skatuvēm. Viņš ir viens no retajiem, kas spējis no baritona pārkvalificēties par tenoru, kas muzikāli nozīmē ļoti sarežģītu procesu: māksliniekam lielā mērā ir jāpārveido savs balss aparāts, jāmācās dziedāt no jauna. No Bramaņa staro gaiša apņēmība, pat viņa vārds skan spēcīgi, ieklausieties: Raimonds Bramanis! Tieši tik pārliecinoši, pilns apliecinoša, gaiša, vīrišķīgi mierīga optimisma Raimonds ierodas arī uz raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" filmēšanu.
Kad fantāzija ir svarīgāka par zināšanām: kas kopīgs māksliniekam Ivaram Mailītim ar Albertu Einštei...
Kad fantāzija ir svarīgāka par zināšanām: kas kopīgs māksliniekam Ivaram Mailītim ar Albertu Einšteinu
Mākslinieku Ivaru Mailīti ļoti grūti ierobežot kādā noteiktā žanrā, jo viņš kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem bijis celmlauzis Latvijas mākslā, guvis pasaules mēroga ievērību gan avangarda mākslas projektos, Latvijā attīstījis performances un instalāciju kustību, gan strādājis pie EXPO paviljonu izveides, pasaules atzinību guvuši arī viņa sasniegumi plakāta mākslā, taču visvairāk Ivars Mailītis ir pazīstams kā Dziesmu svētku galvenais mākslinieks.
LTV žurnālists Jānis Geste: Laimes lāča gaidīšana joprojām ir aktuāla, man šķiet – aplama
LTV žurnālists Jānis Geste: Laimes lāča gaidīšana joprojām ir aktuāla, man šķiet – aplama
Ziņas tradicionāli ir ikvienas televīzijas centrālais formāts, un ziņu ētera sejas parasti ir sabiedrībā labi atpazīstamas personas, kāds ir arī Jānis Geste – kolēģu vidū mīļi dēvēts par Gestiņu. Lai arī Jānis pieradis atrasties televīzijas kameru objektīvu un prožektoru spozmē – diezgan pārsteidzoši! –, tomēr viņam pašam personīgi nepatīk atrasties intervējamās personas lomā.
Ēriks Vilsons – literatūrā iestidzis aktieris ar pavasarīgu vieglumu fonā
Ēriks Vilsons – literatūrā iestidzis aktieris ar pavasarīgu vieglumu fonā
Pavasara mēnesī raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas Ēriks Vilsons, kas, tāpat kā viņa brālis Mārtiņš, realizējis mammas sapni par skatuvi. Ērika klātbūtne ir kā svaiga un silta pavasara šalts gan raidījuma veidotājiem, gan skatītājiem, jo – tas allaž paradoksāli! – gājis cauri tik daudz un dažādiem likteņa griežiem, aktieris, šķiet, dzīvi tver ar rotaļīgu vieglumu. Arī viņa valoda rit kā pa diedziņu. Un kā gan ne? – viņš, dažādu žanru daiļliteratūras autors, pats sevi smejoties dēvē par "literatūrā iestigušu aktieri".
Vītolu fonda dibinātāja Viļa Vītola moto: «Es neko neaizmirsīšu un nekad nepadošos»
Vītolu fonda dibinātāja Viļa Vītola moto: «Es neko neaizmirsīšu un nekad nepadošos»
Šī gada februārī 90. dzimšanas dienu nosvinēja Vilis Vītols, latviešu būvuzņēmējs, jauniešu izglītības stipendijas Vītolu fonda un Kokneses fonda projekta "Likteņdārzs" izveidotājs, mecenāts. Tūlīt gan jāpiezīmē, ka Vītola kungam netīk, ka viņu dēvē par mecenātu. Viņa cilvēcisko vērtību goda kodekss veido ļoti pārdomātu attieksmi pret dzīvi, kas ietver smalku takta sajūtu, kā dēļ viņš nelabprāt gozējas starmešu gaismā. Taču mums visiem par prieku pašā marta sākumā, pēc jubilejas svinībām, Vītola kungs neatsaka piedalīties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Kad mākoņi no magonēm un rozēm ir stiprāki par dzelzs priekškaru. Dziedātājas Larisas Mondrusas ceļš...
Kad mākoņi no magonēm un rozēm ir stiprāki par dzelzs priekškaru. Dziedātājas Larisas Mondrusas ceļš un mantojums
"Svešā zemē stādu rozes,/ Plūcu sārtās magones,/ Sen ir aizmirsusies dziesma,/ Dziesma tā, no dzimtenes," – ir rindas no Larisas Mondrusas dziesmas, kas nedaudz šarmanti citādā intonatīvā frāzējumā padomju laikā (protams, nelegāli) vēlās pāri Latvijai – ar tik spēcīgu mūzikas un sievišķīga šarma vilni, ka nevienam pat neienāca prātā, ka dziesma ir… salda. Tā nebija salkana, bet gluži kā kvalitatīvs parfīms, kura saldmē ievijas romantisku brīvības ilgu jasmīna un bezcerīgu sāpju bergamota notis, – dziesmā nebija nekā no bezgaumības piedauzības. Mondrusas mūzika valdzina un vilina, gluži kā pirmā mīlestība – kaut kas naivs un tīrs ir tajā –, un smaržu mākonis nekad nav notverams.
Diriģents Kaspars Ādamsons un aplausu vērta jauda
Diriģents Kaspars Ādamsons un aplausu vērta jauda
Februāra sākumā raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas šarmantais diriģents, tautā pazīstamā Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora "Sōla" vadītājs Kaspars Ādamsons, kas ir arī daudzu citu projektu dalībnieks, tai skaitā sadarbojas ar Maestro Raimondu Paulu un dziedātāju Daumantu Kalniņu dažādās mūzikas nama "Daile" koncertprogrammās.
Jānis Lejiņš: Lielākais rakstnieka veiksmes noslēpums ir čuguna dibens!
Jānis Lejiņš: Lielākais rakstnieka veiksmes noslēpums ir čuguna dibens!
Tā mēdz būt: rakstnieki – līdzīgi kā režisori – paliek savu darbu ēnā. Tā ir arī ar Jāni Lejiņu, vienu no mūsdienu latviešu izcilākajiem rakstniekiem, kura mūsu tautas senās vēstures triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā" gan ierindojusies latviešu mīļāko grāmatu topā, taču pats rakstnieks plašam lasītāju lokam, šķiet, ir diezgan noslēpumaina persona, kas palicis gan minētā, gan arī citu savu darbu ēnā. Šo misēkli nolēmis labot raidījums "Daudz laimes, jubilār!" – vēl jo vairāk tāpēc, ka tam ir iemesls: Jānim Lejiņam janvārī apritēja 70!
Man gribētos ienest sabiedrībā pieņemošu un iekļaujošu sajūtu. Intervija ar LTV žurnālisti Evu Johan...
Man gribētos ienest sabiedrībā pieņemošu un iekļaujošu sajūtu. Intervija ar LTV žurnālisti Evu Johansoni
Eva Johansone ir viena no Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" žurnālistēm un sejām, kas raidījumu veido un vada kopš tā pirmsākumiem – jau 10. gadu. Runāt ar Evu Johansoni tikai par "Kultūras ziņām" pat projekta jubilejā būtu par maz. Jā, Evu var saukt par kultūras žurnālisti, jo daudzas viņas darbības jomas patiešām saistās ar dažādām kultūras disciplīnām, taču interesantākais šķiet viņas pašas tēls: visiem redzams publiskajā telpā un tomēr noslēpumains, vienlaikus intraverts un ekstraverts, sievišķīgi skaisti juteklisks kā mūžsens siltuma strāvojums (kas patiesībā ir arī viens no vārda "harizma" tulkojumiem) un tajā pašā laikā – moderns un progresīvs dažādās izpausmēs. Šķiet, ka Evas personība ir iemesls, kas daudziem producentiem rada vēlmi viņu redzēt sava projekta "sejas" veidolā.
Krampis, kalpotājs un… – arhitekta Andra Kronberga pieci «K»
Krampis, kalpotājs un… – arhitekta Andra Kronberga pieci «K»
Latvijas Kultūras kanonā, kas ir izcilāko Latvijas mākslas darbu un vērtību apkopojums, tapis ierakstīts arī raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" janvāra viesa, arhitekta Andra Kronberga vārds. Kultūras kanons apliecina, ka Kronbergs ir vīrs, kas kopā ar saviem kolēģiem visbiežāk saņēmis Latvijas Arhitektu savienības nominācijas un Lielo gada balvu un 2003. gadā, pēc ASV vēstnieka Latvijā ierosinājuma, nominēts pasaulē nozīmīgākajai arhitektūras atzinībai – Prickera balvai, kas bieži tiek saukta arī par arhitektūras Nobela prēmiju.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti