“Šī izrāde nav gluži piektdienas vakara izklaide,” neslēpa pats režisors. Savukārt teātra zinātniece Ieva Struka norādīja, ka izrāde precīzi iekļaujas distopijas žanrā, un viss atkarīgs no tā, vai auditorija šo žanru pieņem vai ne.
“Purva bērni” ir stāsts par sabiedrību, kas ir atradusi veidu, kā visu sev netīkamo nostumt malā un ar to veiksmīgi sadzīvot. Tas ilgst līdz brīdim, kad pašu drošā un sakārtotā eksistence tiek apdraudēta un jēdzieni – cilvēkmīlestība, empātija un ētika – zaudē jēgu.
“Ja mēs palasām kaut vai ziņas, kaut vai visas imigrantu krīzes, kas notiek pasaulē. Ja paskatāmies vēsturē – holokausts, kas nav pavisam sen. Tā ir tā lieta, ka ik pa laikam vēsture atkārtojas un ir kāda sabiedrība grupa noizolēta vai uzskatīta par nelietderīgu mūsu sabiedrībā,” teica Toms Treinis.
“Tas viss ir viens liels meklējums, bet režisoram milzīgs paldies par to, ka līdz pēdējam mirklim nenobijās, jo bija brīdis, kad viņš teica, ka ārprāts, cik daudz šausmas un vardarbība, un kaut kas netīrs. Bet tās ir lietas, ko bieži negribam redzēt un pieveram acis ciet,” bilda aktieris Gints Grāvelis.
Lai arī Dīcis lugu rakstījis orģināldramaturģijas konkursam par tēmu “Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās”, stāsts sākotnēji balstīts ļoti personīgā pieredzē.
“Aizmetnis idejai radās brīdī, kad piedzima pirmais bērns un sākotnēji likās, ka visa tālākā dzīve varētu būt komplicēta. Paldies dievam, ka viss ir kārtībā. Simtprocentīgi godīgi tu zini, ka ļoti ilga termiņa smagā procesā tev izveidojas vēlme to smagumu nolikt malā un atrast prieku,” atklāja dramaturgs Artūrs Dīcis.
Skarbajā vīzijā par divu atšķirīgu pasauļu sadursmi spilgtus tēlu raksturus atklāj aktieri Olga Dreģe, Ieva Florence, Juris Žagars un Gints Andžāns. Bet Pamelas Butānes scenogrāfija izceļ vides kontrastus.
“Galvenais, lai izrāde atrod savu mērķauditoriju. Un es domāju, ka tā ir jauniem cilvēkiem pamatā. Bet es varu novēlēt, lai atrod mākslā jēgu arī harmoniskai izpausmei,” uzskata Ieva Struka.
