Ārpus ētera
Latvijas futbola valstsvienība neveiksmīgi startējusi Baltijas kausa izcīņā, Liepājā ar 0:2 zaudējot Lietuvas izlasei. Lai arī kā mūsu komandai klāsies spēlē par 3. vietu pret Fēru salu izlasi, turnīrs jāatzīst par neveiksmi, jo vēsturiskā trofeja dosies pie kaimiņiem uz Lietuvu vai Igauniju. Zaudējums Lietuvai šogad bija jau trešā spēle jaunajam Latvijas valstsvienības galvenajam trenerim Paolo Nikolato, taču itāļa darba cēliena sākums izrādījies pagalam neveiksmīgs, jo arī neizšķirtus 1:1 martā pret Kipru un Lihtenšteinu diez vai var pieskaitīt pie panākumiem.
Nesen apmeklēju kārtējo biznesa semināru Rīgā – tas bija viens no pasākumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam un integrācijai. Galvenais mērķis – iepazīties ar uzņēmējdarbības īpatnībām Latvijā. Bija noderīgi – labs, profesionāls moderators, interesants materiāls un prasīgi klausītāji. Bija sapulcējušās lielākoties sievietes, daži vīrieši, spriežot pēc viņu replikām, gandrīz visi nebūt nav jauniņie uzņēmējdarbībā. Galvenais viņiem šajās nodarbībās bija tikt skaidrībā, kādu biznesu var sākt Latvijā.
Jūnijs baltkrieviem ir īpašs mēnesis. 19. jūnijā apritēs simt gadi, kopš dzimis cilvēks, kuru baltkrievi uzskata par savas nācijas sirdsapziņu, bet 22. jūnijs ir viņa nāves diena. Vasiļs Bikavs. Kad viņu sauc par Baltkrievijas Tautas rakstnieku, tad ar to domā nevis oficiālo titulu, bet reālo faktu. Es pati esmu bijusi lieciniece tam, cik ļoti baltkrievu tauta ciena un mīl savu vārda mākslas meistaru.
Biržas treideru pasaule ir kā Harija Potera Londona – burvji un vientieši vienus un tos pašus priekšmetus redz atšķirīgi. Piemēram, kas ir "Latvijas balzams" plašai publikai? Upeņu balzams. Degvīns. Krievijas un Izraēlas multimiljonārs. Bet vietējās biržas veterāniem tas ir "Šeflera maciņš" – sliktā nozīmē, jo galvenajam labuma guvējam gadiem ilgi nepatika dalīties peļņā ar mazākuma akcionāriem.
Kā palīdzēt skatītājiem ieraudzīt, ko Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstos piedāvā politiskie spēki, vienlaikus neapgrūtinot ar nesaprotamu un mazsvarīgu datu gūzmu? Turklāt arī neiztērējot pārāk daudz laika, jo galu galā debatēs ir jārunā kandidātiem.
Ukraiņu bēgļiem no okupētajām teritorijām ir īpaši grūti: sagrautas mājas, izlaupīts īpašums, nereti atgriezties vienkārši nav, kur un pie kā, un, kamēr tur ir okupanti, atgriezties nav nekādas vēlēšanās. Tomēr, ja kāds no tuviniekiem tur arī palicis, tad nereti no viņiem jūtams pastāvīgs spiediens. Krievijas televizoram viņi tic vairāk nekā savām acīm. Un pašu bērniem, "kuri cieš trūkumu tajā Eiropā". Vai arī tomēr netic?
Latvijas Televīzijai kā sabiedriskajam medijam šis laiks ir bijis sarežģīts. Mēs esam bijuši pakļauti gan dezinformācijai, gan agresīviem uzbrukumiem no dažādām pusēm – esam saukti gan par putinistiem, gan nacistiem. Vienā brīdī mums pārmests, ka esam valsts medijs, citā – ka esam pretvalstisks.
Maija sākumā Česki Tešīna pilsētas Poļu kongresa centru apmeklēja trīs vēstnieki. Par diplomātu- Polijas vēstnieka Prāgā Mateuša Gniazdovska (Mateusz Gniazdowski), Latvijas vēstnieces Prāgā Elitas Kuzmas un Latvijas vēstnieka Varšavā Jura Poikāna - ierašanās iemeslu pilsētā pie Polijas un Čehijas robežas bija Itai Kozakēvičai (Ita Kozakiewicz) veltītas filmas demonstrācija.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, arvien vairāk runā gan par 2019. gadā ievēlētajiem EP deputātiem un viņu veikumu, gan jaunajiem kandidātiem un viņu solījumiem. Šajās sarunās nereti piemin partijas/deputāta piederību Eiropas Parlamenta politiskajai grupai. Kas ir EP politiskās grupas, kāpēc partijām ir vai nav svarīgi tām piederēt, un kāpēc vēlētājiem svarīgi to zināt?
Jaunākajā "Sporta studijas Aizkulises" epizodē pie Raimonda Gekiša viesojas hokejists Edgars Kulda. Sarunas laikā pieskārāmies gan Latvijas izlasei, gan dažādajiem Edgara hokejista karjeras līkločiem.
28. maijā LTV1 un replay.lv pārraidīs Staņislava Tokalova godalgoto dokumentālo filmu "Viss būs labi". Filma nesamāksloti un atkailināti rāda 21. gadsimta Latvijas realitāti triju paaudžu (ne)saprašanās pieredzē un kopienu (ne)saskares punktu iemeslos.
Vai zināt, ar ko atšķiras tāda cilvēka dzīve, kas dzimis, uzaudzis un lielāko daļu mūža nodzīvojis diktatūras apstākļos, no cilvēku dzīves demokrātiskā sabiedrībā? Pirmām kārtām ar to, ka diktatūras apstākļos audzināta cilvēka domas, lēmumus un rīcību ik dienu un ik minūti vada bailes. Un šķiet, ka šīs bailes nav iespējams izskaust. Es tam esmu dzīvs piemērs. Pagājuši jau gandrīz trīs gadi, kopš saņēmu politisko patvērumu Latvijā un atrodos drošībā, bet bail man ir joprojām.
Saeima ceturtdien, 23. maijā, nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu pirmsvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos.
2022. gada aprīlī bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā Rīgā, Andrejostas ielā, sāka skanēt dziesmas. Tās bija ukraiņu dziesmas, kurās bija dzirdamas skumjas un cerības, ilgas un mīlestība, ticība uzvarai.
Trīs gadi un trīs pētījumi. Rezultāti ļoti līdzīgi. No dažādu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem dalībniekiem tikai aptuveni trešā daļa ir sievietes. Par visai sabiedrībai svarīgo pārsvarā spriež amatpersonas un politiķi, ierēdņi un arī eksperti. Diskusijās reti sastopami sabiedrības pārstāvji.
Nesen man piezvanīja paziņa Karolīna, novadniece, nebijām sazinājušies kādu pusgadu. Viņai ir Ukrainas tālruņa numurs (starp citu, tikpat kā visi bēgļi saglabājuši savus Ukrainas numurus), tāpēc grūti noteikt, kur fiziski atrodas abonents. Pēc ierastās apsveicināšanās painteresējos: "Kā tev klājas Daugavpilī, kā iet darbā?" Atbilde bija: "Esmu Odesā. Mēs ar meitu pirms trim mēnešiem atgriezāmies. Kad projekts beidzās, mani atlaida no darba, neko jaunu nepiedāvāja, un es Daugavpilī vairs neredzu nekādas perspektīvas ne sev, ne viņai."
"Brīvprātīgais darbs man atkal deva dzīves jēgu," saka Edgars. "2022. gada sākumā es biju briesmīgā depresijā, bija pagājuši divi gadi ar kovida dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, dzīve noritēja izolācijā pie datora, čipsi, alus, miegs, darbs… Jaunuzņēmums, kurā strādāju attālināti, sekmīgi attīstījās, bet man tas nedeva nekādu prieku. Es arvien biežāk uzdevu sev jautājumu – un tā ir visa mana dzīve?"
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Reiņa Ošenieka viesojas Latvijas izlases un Šarlotes "Hornets" spēlētājs Dāvis Bertāns.
1986. gadā vēl biju pavisam mazs bērns. Tajā dienā, 26. aprīlī, Minskā bija brīnišķīga saulaina diena, un es ar māsu un brāli pavadīju laiku mūsu mājas pagalmā. Biju ģērbusies pavisam vasarīgi – vieglā bezpiedurkņu kleitā. Bet pēc tam sākās lietus. Tas bija silts un patīkams, kā bieži mēdz būt pavasarī un vasarā, un no tā pat negribējās slēpties. Vai tā ir bijis jūsu bērnībā, kad gribējās speciāli bradāt pa peļķēm, saceļot lielas šļakatas, un spēlēties, cenšoties citam citu pēc iespējas vairāk apšļakstīt? Droši vien ir bijis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
