Ārpus ētera
Valsts prezidenta 8. aprīlī rīkotajai diskusijai par sabiedriskajiem medijiem biju sagatavojusi tēzes, kuras laika ierobežojuma dēļ pilnībā neizklāstīju. Piedāvāju tās LSM.lv lasītājiem, lai plašāk pamatotu savu domu.
Valsts prezidenta rosinātajā un vadītajā diskusijā par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību, kā jau paredzams, vislielākās diskusijas dalībnieku vidū raisīja valodas jautājums – Nacionālajā drošības koncepcijā paredzētais termiņš 2026. gadā atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos. Nozares profesionāļi īpaši uzsvēra, ka Latvijai lojālie kanāli Latvijas Radio 4 (LR4) un "Rus.LSM" ir vienīgie, kas spēj sasniegt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus un veicināt viņu lojalitāti valstij.
Šodien pie Valsts prezidenta notiek svarīga diskusija par sabiedriskajiem medijiem. Apsveicama ideja, lai apstātos, pārdomātu būtiskus jautājumus. Apspriešanai plānotajās tēmās iekļauta "redakcionālā neatkarība un tās praktiskās uzraudzības mehānisms". Šo vārdu savienojumu uztveru ļoti nopietni. Tas tieši un netieši atspoguļo jau ilgāku laiku notiekošās pārmaiņas publiskajā diskusijā un politiķu attieksmē pret sabiedrisko mediju lomu, vēlmi tos politizēt un instrumentalizēt, ierobežojot neatkarību un viedokļu daudzveidību.
Kad es, baltkrievu bēgle, tikko biju ieradusies Latvijā un sāku iepazīties ar vietējo kultūru, tradīcijām un svētkiem, mana draudzene latviete teica: "Interesanti, ka ukraiņi iet uz baznīcu, biežāk uz pareizticīgo, un viņi patiešām ir ticīgi. Bet baltkrievi ir tālu no kanoniem un ceremonijām. Un arī tev tas nav tuvs, vai ne?" Nav gan.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis "Base Motion" vienu no dibinātājiem Armandu Blumbergu. Šī Latvijas kompānija veido iespaidīgus dronu šovus – NBA, MLB un citām sporta līgām. Viens no lielākajiem viņu projektiem bija pirms 2 gadiem, kad viņi veidoja dronu šovu Amerikas futbola līgas "Superbolam".
Kāpēc tu strādā? Cik daudz no tevis prasa darbs? Vai tu redzi vērtību savam darbam? Visiem laiku pa laikam ir vērtīgi uzdot tādus un līdzīgus jautājumus. Tie ir jautājumi, kuri palīdz atcerēties, ka darbs nav svarīgākais dzīvē un ka strādājot pavadām teju trešo daļu pieaugušo dzīves, tāpēc darbam, ko darām, jābūt vismaz paciešamam.
Mākslīgi savā ceļā radīt grūtības un pēc tam varonīgi censties tās pārvarēt – tā īsumā var raksturot par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu 2024. gada valsts finansējuma sadalē sporta organizācijām. Acīmredzot secinājuši, ka tuvāku un tālāku mūsu reģiona valstu prakse Latvijai neder, politiķi un ierēdņi meklēja jaunu ceļu, kas noveda pie tā, ka viens pulciņš federāciju tagad mēģina apvienoties, lai sūdzētu IZM tiesā, bet citi vispirms grib saņemt kontā naudiņu un pēc tam ar iesniegumu uzrīdīt ministrijai Valsts kontroli.
Četrus mēnešus līdz Parīzes olimpisko spēļu sākumam vēl daudzos sporta veidos turpinās kvalifikācijas sacensības – tādas ir arī komandu sportā, ieskaitot basketbolu. Finālturnīra grupu izloze notikusi, Latvijas kvalifikācijas grupas uzvarētāja spēlēs kopā ar Franciju, Vāciju un Japānu. Šajā ziņā viss ir skaidrs un viss pašu rokās, jo kvalifikācijas turnīrs jūlija sākumā būs Rīgā. Daudz neskaidrību, neizpratnes joprojām par tā dēvēto neitrālo atlētu pielaišanu Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Kā stāstīt par seksuālu uzmākšanos un seksuālu vardarbību medijos? Pēc 2024. gada 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks" un tam sekojošajām publikācijām šādus jautājumus uzdod gan mediju profesionāļi, gan sabiedrības pārstāvji. Apkopojām galvenās atziņas no pētījumiem par mediju saturu un profesionālo ētiku.
Latvijas un Eiropas mijiedarbība šogad daudz kur atspoguļojas jubilejas gaisotnē, jo šogad atzīmējam Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gadā. Tas uzjunda diskusijas par šī vēsturiskā soļa nozīmi, it īpaši raugoties uz šodienas ģeopolitiskajiem apstākļiem. Taču pēc 20 gadiem ES saimē vēl joprojām savās ikdienas sarunās un domāšanā daudz izmantojam "mēs-viņi", "Latvija-Eiropa" dalījumu, it īpaši jomās, kuras vēsturiski uzskatītas par katras valsts kompetenci, tai skaitā veselības aprūpē.
Ievadot pirmskara žurnālu meklētājā frāzi "Melngalvju nams", mēs atradīsim ļoti maz rezultātu. Tikai dažas reportāžas no Latvijas, kad Polijas centrālās un reģionālās preses žurnālisti, ziņkārē par savu ziemeļu kaimiņu, devās uz pilsētu pie Daugavas. Viņi apskatīja Rīgas, luterāņu un katoļu katedrāles, Biržas un Saeimas ēku, Brāļu kapus, un, protams, nespēja paiet garām ēkai, kas celta XIV gadsimta sākumā Sv. Maurīcija brālības vajadzībām. Tieši tur 1921. gada 18. martā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums, kas izbeidza 1919.–1920. gada poļu–boļševiku karu un noteica Žečpospolitas austrumu robežu. Netiešas līguma sekas bija Polijas–Latvijas robežas funkcionēšana līdz 1939. gada rudenim.
LTV raidījums "Kultūršoks", šķiet, atvēris Pandoras lādi. Patiesības labad gan jāsaka, ka informācija par Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm šoks bija tikai daļai skatītāju. Jo daudzi par to jau zināja. Diemžēl, arī no savas pieredzes.