Pagājušajā nedēļā Saeima lielā steigā vienas dienas laikā divos lasījumos pieņēma grozījumus Likumā par akcīzes nodokli. To būtība - stiprajam alkoholam akcīzes likmi cels daudz lēnāk, nekā solīts pirms gada. Toreiz Saeima likmi spēji samazināja. To pieskaņoja Igaunijas politikai šajā jomā, cenšoties pasargāt ienesīgo alkohola tirdzniecību pierobežā.
Ziņu analīze
Pēdējo gadu laikā Arktikas nozīme ģeopolitiskajā kontekstā ir krasi augusi. Šobrīd var uzskatīt, ka reģions atrodas pasaules lielvaru interešu krustpunktā. Tālo Ziemeļu skarbā vide un mūžīgais sasalums ir vēsturiski lieguši piekļuvi dabas resursiem un jauniem kuģošanas ceļiem. Taču klimata pārmaiņu rezultātā reģions pamazām kļūst par ekonomiskās un politiskās sāncensības karsto punktu. Šinī gadījumā runa nav tikai par Arktikas piejūrā esošām valstīm, kā Krievija, Kanāda, ASV un Skandināvijas valstis. Ģeogrāfiski attālā Ķīna ir izvirzījusi sevi kā svarīgu dalībnieku Arktikas nākotnē, definējot sevi par “Arktikai tuvu valsti”.
Pēc veikala "Maxima" jumta iebrukšanas Zolitūdē 2013. gada 21. novembrī, kad dzīvību zaudēja 54 cilvēki, LTV Ziņu dienesta žurnālisti gada garumā pētīja traģēdijas sekas un analizēja iemeslus, kā rezultātā tapa dokumentālā filma “Zolitūde. Kurš vainīgs?”. Filma publiskota 2014. gada novembrī, kad policijas izmeklēšana traģēdijas krimināllietā vēl nebija noslēgusies.
Baltijas valstu aizsardzība šobrīd ir labāka nekā jebkad agrāk, un daļa no šī nopelna ir NATO spēku paplašinātajai klātbūtnei reģionā. Tā sarunā ar Latvijas Radio norāda Igaunijā bāzētā Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētnieks Kalevs Stoičesku. Viņš gan uzsver, ka jāmeklē veidi, kā uzlabot un stiprināt šo spēku klātbūtni Baltijā.
Jau divas pūļa finansēšanas platformas – “Envestio” un “Kuetzal”, kuras veidojuši Latvijas iedzīvotāji, bet reģistrējuši Igaunijā, pazudušas, atstājot investorus neziņā par iespējām kādreiz atgūt ieguldīto naudu. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) stāsta, ka platformu darbībā saskatāms finanšu piramīdas princips, un pēc to pazušanas kriminālprocesi ierosināti gan Latvijā, gan Igaunijā, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Daudzdzīvokļu nams dzelzceļa aizsargjoslā – teritorijā, kurā tiek pārvadāti arī naftas produkti. Lai gan dzīvojamo māju apbūve šajā vietā ir aizliegta, būvvalde 40 dzīvokļu māju Rencēnu ielā 38 pie Rīgas Preču stacijas pieņēma ekspluatācijā. Māja, kas sākumā bija pieteikta kā ražošanas ēka, uzbūvēta uz zemes, ko projekta attīstītājs nomā no “Latvijas dzelzceļa”. Valsts uzņēmumā par to uzzināja vien tad, kad dzīvokļu pircēji gribēja tos ierakstīt zemesgrāmatā un vērsās pie zemes īpašnieka. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka tagad notikušo izmeklē Valsts policija.
No Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta ir svītroti iepriekš iekļautie novadu izveidošanas noteikumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Turklāt deputāti pieļauj iespēju drīzumā arī pārskatīt valsts attīstības plānošanas dokumentos ierakstītos trīsdesmit (21 + 9) attīstības centrus, iespējams – pievienojot tiem jaunus. Tieši uz šiem centriem balstoties, tika izveidota sākotnējā nākotnes novadu karte.
Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita Minhenē teikto diskusijā "ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs - faktors, kas attur vai tomēr provocē" Krievijas masu mediji varētu izmantot propagandai, aģentūrai LETA sacīja politologs Kārlis Daukšts.
Pagājušā gada oktobrī Islande tika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas jeb FATF tā dēvētajā pelēkajā sarakstā par nepietiekami efektīvu rekomendāciju ieviešanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā, demonstrējot, ka arī stabilas un attīstītas Eiropas valstis, kas respektē likuma varu un starptautiskās normas, var saņemt skarbu kritiku un izjust nopietnas sekas standartu neievērošanas gadījumā. Islandes pieredzi vērts apskatīt arī Latvijai, kas vēl gaida izšķirošo ziņojumu par iespējamu nonākšanu "Moneyval" pelēkajā sarakstā.
2018. gada 9. decembrī Kristīne Misāne tika aizturēta Dānijas lidostā saistībā ar Dienvidāfrikas Republikas izvirzītu apsūdzību par bērnu nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Kopš tā laika viņa atrodas Dānijā, kur pastāv liela iespējamība, ka viņu izdos Dienvidāfrikai. Taču minētā valsts nav slavena ar vispārēju cilvēktiesību ievērošanu, kā arī tās vēsturē sakņoto sociālo problēmu dēļ valsts iedzīvotāji ir naidīgi noskaņoti pret ārzemniekiem.
Pirms pieciem gadiem – 2015. gada 12. februārī – Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tika parakstīta vienošanās par papildu pasākumiem, kā izbeigt karadarbību Ukrainas austrumos. Šo dokumentu parakstīja Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un divu pašpasludināto – Doņeckas un Luganskas – tautas republiku pārstāvji. Lai arī karadarbību šī apņemšanās tā arī joprojām nav izbeigusi, Minskas vienošanās joprojām ir pamats jebkādam konflikta atrisinājumam.
Latvijā likums uz bērnu pleciem uzliek vecāku uzturēšanu. Par pansionātiem nereti tās ir lielas summas. Rīga un Tukums bērnu vietā maksā, bet citur bērni tiesājas un ceļ augšā pat bērnības notikumus. Daudzas Rietumeiropas valstis no šādas paaudžu atbildības atteikušās, izpētījis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Rīgas domei virzoties uz pašatlaišanu, ko paredzēts īstenot ar kvoruma trūkumu trīs sēdēs pēc kārtas, aktuāls kļūst jautājums par partiju gatavību startēt šajās ārkārtas vēlēšanās. Pašlaik gan vēl saglabājas neliela intriga, kad īsti šīs ārkārtas vēlēšanas notiks. 25. aprīlī vai 13. jūnijā – tādus datumus pašlaik nosauc, kad jautā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.
Ar Demokrātiskās partijas atbalstītāju sapulcēm pirmdien, 3. februārī, Aiovas štatā ir sākusies balsošana par divu vadošo ASV politisko partiju kandidātiem cīņai par ASV prezidenta krēslu. Ja republikāņu rindās faktiski nav šaubu par pašreizējā prezidenta Donalda Trampa izredzēm cīnīties par atkārtotu ievēlēšanu, demokrātu partijā cīņa tikai uzņem apgriezienus. Cīņa, kas turpināsies līdz 3. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Kā notiek priekšvēlēšanu process ASV, un kādi ir abu partiju vadošie kandidāti?
Igaunija šobrīd pasaulē tiek saukta par Eiropas jauno izglītības līderi. OECD pētījumā 70 valstu konkurencē igauņu skolēni ir labāko desmitniekā, un jo īpaši jāizceļ, ka kaimiņvalsts var lepoties ar pirmo vietu Eiropas valstu konkurencē.
2020. gada sākumā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pēc prezidenta Donalda Trampa pavēles deva raķešu triecienu Irākas galvaspilsētā Bagdādē, kuras rezultātā tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Kasems Soleimani. Tas izraisīja bīstamu eskalāciju abu valstu starpā. Kamēr vairākas pasaules valstis un eksperti prātoja, kā situācija attīstīsies starp ASV, Irānu un Irāku, nogalinātais ģenerālis bija nozīmīgs atbalstītājs Irānai pietuvinātiem grupējumiem. Viens no tiem bija “Hezbollah” Libānā, kas pēdējos mēnešos piedzīvo plašus protestus pret valdību. Šī paramilitārā un politiskā organizācija vairākus gadus ir ietekmējusi Libānas iekšpolitiku. Tomēr tagad tai atbalsts sabiedrībā sāk zust, iedzīvotājiem parādoties nacionālai identitātei.
Senioru aprūpes kvalitāte sociālās aprūpes centros liek uzdot jautājumus. To aptuveni pusgadu ilgā žurnālistiskas eksperimentā vētīja “Aizliegtā paņēmiena” žurnāliste, kura strādāja trijos sociālās aprūpes centros - "Gaiļezers", "Sloka" un "Ezerkrasti" - par aprūpētāju.
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnāliste, uzdodoties par aprūpētāju, pieteicās darbā un pastrādāja sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, novērojot darbinieku un klientu ikdienu, saskarsmi un problēmas.
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnāliste, uzdodoties par aprūpētāju, pieteicās darbā un pastrādāja sociālās aprūpes centrā “Sloka” Jūrmalā, novērojot darbinieku un klientu ikdienu, saskarsmi un problēmas.
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnāliste, uzdodoties par aprūpētāju, pieteicās darbā un pastrādāja sociālās aprūpes centrā “Ezerkrasti” Pierīgā, novērojot darbinieku un klientu ikdienu, saskarsmi un problēmas.
Jaunākie
Interesanti