Pētot paliatīvās aprūpes pieejamību, Latvijas Radio savus stāstus uzticēja trīs sievietes, kuru dzīves saista viens notikums. Viņas visas ir rūpējušas par saviem tuviniekiem. Izjutušas informācijas trūkumu, nespēku. Viņas visas ir bijušas izmisuma zonā.
Ziņu analīze
Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz brīdi bija aizturējis Aleksandru Brandavu – nu jau bijušo “Rīgas satiksmes” darbinieku un tās meitasfirmas “Rīgas karte” valdes locekli. Brandavs tiek turēts aizdomās par starpnieka izmantošanu kukuļa tālākai nodošanai kādām vārdā nesauktām amatpersonām. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka lieta ir saistīta ar pilnsabiedrību “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS), kurā Brandavs ir labuma guvējs. Šobrīd KNAB pēta arī to, kāda loma Brandava lietā varētu būt skandalozajam uzņēmējam Mārim Martinsonam un “Taureņu” pirtij Babītē.
Par Eiropas Savienības fondu finansējumu atbildīga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apturējusi maksājumus 50 miljonus eiro vērtajā platjoslas interneta projektā, ziņo LTV raidījums “De facto”. Raidījums skaidro, ka problēmas un nesaskaņas ap šo projektu ir viens no galvenajiem iemesliem Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes (LVRTC) aiziešanai. “D facto” ziņo, ka iemesls maksājumu apturēšanai ir gan neskaidrības projekta mērķu izpildē, gan iekšējie konflikti starp projekta īstenotājiem un savstarpējās pretenzijas.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sāktais “kapitālais remonts” finanšu nozarē faktiski nozīmē banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – vadības atbrīvošanu pirms pilnvaru termiņa beigām. Kariņš gan noliedz, ka kādam tiek izteikta neuzticība, bet FKTK vadītājs tieši tā to saprot, 14. aprīlī ziņo LTV raidījums “De facto”.
Aizspriedumi un nezināšana – šie ir divi iemesli, kuru dēļ HIV inficētie pacienti ne reizi vien nav saņēmuši gaidīto atbalstu un attieksmi no mediķiem. “De facto” savu stāstu uzticēja kāda jaunā māmiņa, kura uzskata – privāta medicīnas iestāde atteikusies viņu ņemt grūtniecības uzskaitē tieši tādēļ, ka viņa ir HIV pozitīva.
Pirms nepilnas nedēļas kopā ar šā gada valsts budžetu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī vairāku likumu grozījumus, kas attiecas uz azartspēļu jomu. To „iedarbināšana” var sagādāt nepatīkamus brīžus tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas mēdz spēlēt azartspēles nelicencētās virtuālajās „spēļu ellēs”. Formālais Saeimā pieņemto likumu mērķis ir vērsties pret nelegālu azartspēļu spēlēšanu internetā.
Izraēla okupēja Golānas augstienes 1967. gada arābu-Izraēlas jeb Sešu dienu kara laikā un vēlāk vienpusēji to teritoriju pievienoja sev 1981. gadā. Mūsdienās Izraēla joprojām atsakās atdot šo teritoriju Sīrijai. Šī gada 25. martā ASV prezidents Donalds Tramps, atzīstot Golānas augstienes par Izraēlas teritoriju, atkal cēla gaismā iesaldēto konfliktu, izraisot dažādu viedokļu apmaiņas un neskaidrību par turpmāko kaimiņvalstu attiecībām un reģiona nākotni.
Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja amatam izraudzītā Eināra Giela piemērotība amatam apšaubīta vairākkārt. Norādot, ka viņam trūkst pieredzes mediju jomā, nav izpratnes par vārda brīvību un prasmju liela uzņēmuma vadīšanā. Tagad klāt nākusi jauna informācija. Tā liecina, ka savulaik Giela pārziņā bijusi arhitektu firma valstij palikusi parādā ap 77 000 eiro. Viņš pats saka – tās bijušas cilvēciskas un tehniskas kļūdas. Eksperti norāda – notikušais ir visai līdzīgs maksātnespējas shēmām.
Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni vada koalīcijas mazāko partiju ar nosaukumu “Līga”, tomēr daudziem ir radies priekšstats, ka tieši viņš nosaka toni pašreizējā Itālijas valdībā. Gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, gan nākamā gada budžets var kļūt par nopietnu pārbaudījumu Itālijā esošajai koalīcijai.
Latvijā mācās gandrīz viens tūkstotis romu tautības bērnu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa izglītību iegūst pēc speciālās programmas. Aptuveni 150 romu bērniem ir nepieciešama īpaša apmācība, jo ir garīgās veselības problēmas. Procentuāli tas ir krietni vairāk nekā citu tautību bērniem Latvijā. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tam nepiekrīt, eksperti norāda, ka ne visiem romu bērniem, kas mācās speciālajās skolās vai programmās, tiešām ir kaut kādas veselības problēmas. Šie bērni mācās speciālajā izglītībā, jo romu ģimenēm joprojām izglītība nav vērtība, bet sabiedrībā valda aizspriedumi, tādēļ ir grūtāk iejusties skolā un pēc tam atrast darbu.
Alžīrijas 82 gadus vecais prezidents Abdelazizs Buteflika (Abdelaziz Bouteflika) ir bijis atkārtoti amatā ievēlēts jau kopš 1999. gada. Neskatoties uz smago insultu, ko Buteflika pieredzēja pirms sešiem gadiem, viņš ir turpinājis pildīt savus amata pienākumus, esot piesaistīts ratiņkrēslam un nesniedzot publiskas runas. Šī gada 10. februārī prezidents izvirzīja savu atkārtotu kandidatūru vēlēšanāmkas notiks 18. aprīlī. Neapmierināta ar novecojošo un stagnējošo valsts politisko eliti, Alžīrijas tauta ir izgājusi ielās ar saukli "nē piektajam termiņam", cenšoties panākt prezidenta atkāpšanos no amata un pārmaiņas valstī.
Jau tā trūkstošie ārsti un medicīnas māsas ik gadu no Latvijas aizbrauc, lai strādātu citā valstī, kur maksā vairāk un pret mediķiem ir cita attieksme. Turklāt vilinoši darba piedāvājumi ir arī kaimiņos.
Ārstniecības iestādes visā Latvijā izmisīgi meklē jaunos, arī gados jaunos kolēģus. Taču veselības aprūpē viņi neienāk. Tā ir vēl viena problēma, kuru atklāja pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, analizējot ārstu un īpaši medicīnas māsu trūkumu Latvijā.
Medmāsu trūkums nu jau ir katastrofāls, un pārlieku lielā slodze uz saviem pleciem jāiznes gados vecākām medmāsām. Patiesībā – ja visas tās medmāsas, kurām jāiet pensijā, to arī izdarītu, mums šobrīd trūktu nevis ap 1500, bet vairāk nekā 2000 medmāsu.
Pēdējo mēnešu laikā "Rīgas satiksme" atbrīvojas no darbiniekiem, pār kuriem krīt tiesībsargājošo iestāžu aizdomas. Tomēr tās meitasuzņēmuma "Rīgas acs" valdes priekšsēdētāja Anita Ārgale amatu ir saglabājusi, lai gan līdz ar vairākiem bijušajiem kolēģiem viņa tiek tiesāta apsūdzībās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un mantas izšķērdēšanu.
Krievijas agresija pret Ukrainu un 2014. gada martā notikusī Krimas aneksija bija arī straujš grūdiens Latvijas aizsardzības spēju attīstīšanai. Šo piecu gadu laikā arī būtiski palielināta NATO spēku klātbūtne Latvijā un Baltijas reģionā. Un tolaik bija bažas par būtiskiem trūkumiem Latvijas gaisa telpas novērošanā un pretgaisa aizsardzībā, bet šobrīd trūkumi ir novērsti. Šajā jomā ieguldīja ap 150 miljoniem eiro. Taču pērn piegādāto radiolokatoru lietošanu kavē ilgstošā zemes piederības jautājumu kārtošana, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Laukos tūkstošiem cilvēku dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās. Kādreiz tās piederēja kolhoziem, un privilēģija dzīvot jaunajā mājā bija pirmrindniekiem un partijas biedriem. Laika gaitā lielākā daļa šo māju, pazaudējot apsaimniekotāju, mainoties demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, kļuvušas aizvien tukšākas un pašlaik atrodas uz sabrukšanas robežas.
Tiesai jābūt redzīgai arī ārpus tai izskatāmajām lietām. Proti, iztiesājot krimināllietu, civillietu vai administratīvo lietu, jāpamana arī citas, ar konkrēto strīdu nesaistītas, problēmas. Tāpēc likumdevējs ir devis instrumentu – blakus lēmumu. Tiesu administrācijas dati rāda, ka blakus lēmumu pieņemšanā tiesas nav pārāk naskas. Pērn krimināllietās tādi bijuši 19, civillietās – 30. Tiesneši un prokurori saka, tas nav maz.
Saeima plenārsēdē pēc nedēļas varētu pieņemt vēsturiskus grozījumus Konkurences likumā, par kura uzlabojumiem spriests jau gadiem, bet likumdevējs līdz balsošanas pogām tā arī nav ticis. Atšķirībā no iepriekšējā Saeimas sasaukuma, kurā bija vērojama izteikta pašvaldību ietekme, 13. Saeima ir apņēmusies stingri noteikt divas lietas – publiskajam sektoram ir pienākums nodrošināt godīgu konkurenci, bet, ja uzņēmēju riteņos liks sprunguļus, Konkurences padome vietvaras drīkstēs sodīt.
Prognozētās klimata pārmaiņu sekas un politiskās elites nepietiekamā rīcība to novēršanai ir raisījusi neapmierinātību pilsoniskajā sabiedrībā, īpaši jaunāko paaudžu vidū. Tieši jaunieši un skolēni visā pasaulē ir aizsākuši vērienīgus klimata protestus, lai veicinātu aktīvāku politiskās elites rīcību, kā arī atgādinātu, ka tieši jaunākās paaudzes būs tās, kas piedzīvos arvien izteiktākas klimata pārmaiņas. Lai arī protesti ir guvuši pietiekamu mediju uzmanību, tie vēl nav panākuši ievērojamu rīcību no politiķu puses, taču noteikti ir likuši gan līderiem, gan vecākajām paaudzēm ieklausīties protestētāju mobilizācijas saucienos.
Jaunākie
Interesanti