Darījumu shēmas ar fiktīviem firmu īpašniekiem ir sen zināma problēma. Mazāk zināms ir fakts, ka Uzņēmumu reģistrā kā biznesa īpašnieces un vadītājas ir reģistrētas dučiem sieviešu, kas patiesībā iztiku pelna, uz ielas pārdodot savu ķermeni, noskaidrojis Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Ziņu analīze
Strauji sadārdzinājusies dabasgāze un elektrība ir problēma arī Latvijas biznesam, kurš ir spiests pārlikt izdevumu pieaugumu uz savas preces cenu. Nav domājams, ka pazeminājumu vērts gaidīt agrāk par pavasari. Un tomēr nez vai mēs redzēsim skaļus bankrotus rūpniecībā, tādus kā “Liepājas metalurga” gadījumā, uzskata Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti un tirgus dalībnieki.
Vidējie kriminālprocesu izskatīšanas termiņi Latvijas tiesās ar katru gadu uzlabojas, un šobrīd pirmajā instancē pie tiesas sprieduma iespējams tikt pat pusgada laikā. Tomēr ne viss ir tik rožaini. Latvijas Radio (LR) jau augusta beigās sāka pētīt, kāpēc tomēr ir lietas, kas praktiski „iesprūst” tiesās. Turklāt ir arī tiesvedības, piemēram, par 100 kilogramu cūkgaļas zādzību no šķūnīša Alūksnē, kas tiesā noguļ pat 30 gadus un sprieduma joprojām nav. Šoreiz Latvijas Radio (LR) pētīja Daugavpils tiesā līdz galam neizskatītās lietas, kā arī secināja – garo tiesvedību dēļ noziedznieki var palikt nesodīti.
Kamēr vidējie kriminālprocesu izskatīšanas termiņi Latvijas tiesās ar katru gadu uzlabojas un šobrīd pirmajā instancē pie tiesas sprieduma iespējams tikt pat pusgada laikā, atsevišķu kategoriju lietas iesprūst tiesās uz gadiem. Ir lieta, kas pirmās instances tiesā atrodas 30 gadus. Lai uzzinātu ko vairāk, Latvijas Radio devās uz Alūksni.
Mežaparka Lielā estrāde, kas Rīgai izmaksāja aptuveni 100 miljonus eiro, ir viens no redzamākajiem “būvnieku karteļa” lietas objektiem, par kuru, iespējams, bija uzņēmēju vienošanās. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ielūkojās kontroltāmju un faktisko izmaksu nesakritībās, kā arī uzklausīja būvniecības tāmju eksperta secinājumus par iespējamiem sadārdzinājumiem attiecībā uz darba samaksu, betona un griestu izmaksām Mežaparka Lielajā estrādē.
Iespējams, runas par to, ka “sadalītā Eiropa jau atgriezusies”, pagaidām ir priekšlaicīgas. Tomēr Baltkrievija aizvien vairāk atgādina Krievijas Rietumu militārā apgabala turpinājumu, un Eiropa noteikti uz to virzās, par Vašingtonas domnīcas analītiķa skatījumu vēsta rus.lsm.lv.
Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus. Tuvākajos mēnešos redzēsim bankrotus, prognozē “Latvenergo”. Starp citu, bijušais monopols jau pats vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā, ziņo RUS.LSM.lv.
Latvijā vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, taču zemā vakcinācijas aptvere biznesam rada risku – ja būs daudz saslimušo, darbs var apstāties. Turklāt darbinieki daudziem uzņēmumiem ir deficīts, un nevakcinētos atlaist arī nav risinājums.
Dienasgaismu ieraudzījis sarunas ieraksts starp Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem un viltvārdi, kurš izlikās par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija kolēģi Leonīdu Volkovu. Saruna notika pavasarī, bet tās fragmentu publicēja dažas nedēļas pirms nākamnedēļ gaidāmajām Krievijas valsts domes vēlēšanām. To steigšus popularizēja Krievijas televīzijas kanāli, lai dramatiskā ziņu sižetā Latviju apvainotu “ārzemju aģentu” atbalstīšanā un apgalvotu, ka Latvijā “Sputņik V” vakcīnas uzskata par glābiņu pret Covid-19.
Šašliku ēstuve Mangaļos, kuru daudzi dēvē par leģendāru un vecāko Rīgā, kā jau rakstījuši plašsaziņas līdzekļi, tiek pārdota. Vai arī netiek pārdota. Rus.lsm.lv devās uz Mežaparka nomali un aprunājās ar šašliku ēstuves vadītāju Edgaru, kurš aiz letes stāv jau gandrīz 30 gadu.
Vairāk nekā tūkstotis cilvēku mēģinājuši nelegāli pāriet Latvijas robežu gandrīz mēneša laikā, no 10. augusta līdz 6. septembrim, taču viņiem likts doties atpakaļ, trešdien ziņoja aģentūra LETA, atsaucoties uz robežsardzi. Patiesībā robežas Latvijas pusē neviens nezina, cik cilvēkiem likts atgriezties Baltkrievijā. Viens pārkāpējs, kas divreiz mēģinājis pāriet robežu dažādās dienās un kuram divreiz likts doties atpakaļ, robežsardzes statistikā tiek fiksēts kā divi cilvēki.
Raidījums "Atvērtie faili" turpina pētīt, kāda nauda ir plūdusi caur Latvijas bankām un kādēļ Latvijai draudēja iekļūšana finanšu nozares "pelēkajā sarakstā". Latvijas Radio rīcībā ir nonākusi informācija par vairāk nekā simt augsta riska klientu pārskaitījumiem no 2013. līdz 2018. gadam. To kopējā summa ir nepilni divi miljardi eiro, kas plūduši caur "ABLV" un citām bankām. Kādus klientus no Azerbaidžānas, Uzbekistānas un Krievijas apkalpojušas Latvijas bankas? To šķetināja "Atvērtie faili".
Lielās naudas atmazgāšanas lietās, kurās savulaik bija iesaistījušās arī atsevišķas Latvijas bankas, nozīmīga loma ir profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri noziedzniekiem izveido simtiem čaulu kompāniju. Tādējādi viņi palīdz legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izvairīties no nodokļu nomaksas, kā arī slēpt patiesā labuma guvējus. Šādu kompāniju veidotāji jeb "čaulotāji" savus pakalpojumus piedāvājuši arī Latvijā. Eksperti stāsta, ka līdz ar finanšu sektora "kapitālo remontu" šādu pakalpojumu skaits gan ir mazinājies, taču tas nenozīmē, ka šī profesija Latvijā nu ir zudusi. Diemžēl – nē.
Aizsardzība, kuru sniedz esošās vakcīnas pret Covid-19, kļūst vājāka daudz agrāk, nekā tika domāts vakcinācijas kampaņu sākumā, kad vīrusa delta paveida vēl nebija. Epidemiologi uzskata, ka to palīdzēs atjaunot papildu devas.
Daļa Latvijas iedzīvotāju nedevās uz pašvaldību vēlēšanām, jo bija vīlušies deputātos. Ļaudis uzskata, ka vietvaras neieklausās viņos, to Latvijas Radio uzzināja novados, kuros iedzīvotāji aktīvi vākuši parakstus par vai pret kādas ieceres realizēšanu. Vai iedzīvotāju vēlmju ignorēšana ir iemesls zemajai balsotāju aktivitātei šovasar notikušajās pašvaldību vēlēšanās?
Sociālo mediju lietotāji dalās ar aizdomām pret valdības stāstīto par Covid-19 saslimstības pieaugumu bērniem. Apgalvots, ka līdz šim bērni ar Covid-19 neslimoja, bet nu pēkšņi pirms mācību gada sākuma vīruss sācis uzbrukt skolēniem. Vai tas ir pamatoti? To vētīja pētnieciskās žurnālistikas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Gandrīz 200 000 pret Covid-19 nevakcinēto Latvijas skolēnu tagad pārbauda katru nedēļu, un tas laboratorijām rada lielu slodzi. Kad parādījās oficiālie paziņojumi par to, ka 31. augustā apstrādāti 54 tūkstoši paraugu, sociālajos tīklos aktivizējās “kovidnoliedzēji”, kuri apgalvoja, ka tik daudz analīžu diennaktī veikt nav iespējams. Desmitiem tūkstoši testu katru diennakti – tas ir reāli, Rus.lsm.lv sacīja “E. Gulbja laboratorijas” zinātniskais direktors Dmitrijs Perminovs. Vienīgi realitāte izrādās ļoti skarba.
Pieņemsim, ka epidemiologam jāveic Covid-19 analīzes no lielas cilvēku grupas paņemtiem siekalu paraugiem. Acīmredzams risinājums ir analizēt katru no tiem. Tomēr pastāv algoritmi, kas ļauj būtiski samazināt šo dārgi izmaksājošo operāciju skaitu.
Latvijas–Baltkrievijas robežas intensīva sargāšana nav apturējusi cigarešu kontrabandu, šovakar vēsta LTV raidījums “De facto”. Ir visai daudz norāžu, ka šajā nelikumīgajā biznesā piedalās arī Aleksandra Lukašenko režīms.
Tā dēvētājā būvnieku lietā, kurā tika izmeklētas aizdomas par fiktīviem darījumiem, tostarp Rīgas pašvaldības būvobjektos, ar mērķi samazināt valstij nomaksājamo nodokļu apjomu, noticis jauns pavērsiens. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka tiesā ir nonācis no "būvnieku lietas" izdalīts process, kurā skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons kā bijušais SIA "Moduls-Rīga" valdes loceklis sēdēs uz apsūdzēto sola aizdomās par 102 000 eiro nesamaksāšanu nodokļos un krāpšanu.
Jaunākie
Interesanti