Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas mūsu valstī šogad rīkos ceturto reizi. Skaitļi rāda – vēlētāju aktivitāte ir tradicionāli zemāka nekā Saeimas vēlēšanās, un tendence ir rūkoša. Pirms desmit gadiem par EP deputātu kandidātiem nobalsoja vairāk nekā puse, savukārt pirms pieciem gadiem – vien trešdaļa balsstiesīgo iedzīvotāju. Tāpēc lielākais izaicinājums visām partijām šajās vēlēšanās ir piesaistīt iespējami vairāk vēlētāju. Katra partija izvēlas savu stratēģiju, virzot, tās ieskatā, spēcīgāko kandidātu sarakstu. Kādi tie ir?
Ziņu analīze
Lai gan novērsti pagājušajā nedēļā izskanējušie draudi Latvijas Radio 4 un ziņu portāla LSM angļu un krievu versijas pastāvēšanai, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā (LTV) tik un tā šogad būs mazāk raidījumu. Vasarā paredzēts vairāk atkārtojumu. Latvijas Radio kanālos vairs neskanēs aptuveni 20 raidījumu. Tikmēr Latvijas Televīzijai var nākties atteikties no „Nakts ziņām” un tāda raidījuma kā „Gudrs, vēl gudrāks” un citiem.
2018. gada 9. decembrī Armēnijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Šajās vēlēšanās ar lielu sabiedrības atbalstu visvairāk balsu ieguva opozīcijas līdera Nikola Pašinjana alianse “Mans solis”. Alianses galvenais mērķis ir apkarot korupciju un garantēt sociālo taisnīgumu Armēnijā. Vai Pašinjanam un viņa partijai tas izdosies?
Nav pieļaujama nekāda tolerance pret korupciju un tā sauktajām “shēmošanām” – tā jau pirmajā tikšanās reizē ar Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadību paziņoja jaunais ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Iepirkumu uzraudzības birojs uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību, lai pārbaudītu, vai Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) nav pieļāvis pārkāpumus, veicot iepirkumu par liftu apkopi un remontdarbiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Iepirkuma vērtība ir 8,3 miljoni eiro, bet līgums paredzēts uz diviem gadiem.
Saeimas deputātiem stāv priekšā lemšana par grozījumiem Kārtības rullī, kas ļautu deputātam Jurim Jurašam (JKP) atkal piedalīties Saeimas darbā. Juraša atgriešanās ir iespējama, bet nebūt nav garantēta, jo izskan skepse par viņam labvēlīgām izmaiņām, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
Sabiedrisko mediju valdes locekļiem jābūt pielaidei valsts noslēpumam – ar šādu ideju nākusi klajā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ziņo LTV raidījums “De facto”.
Pēdējos gados par preču un produktu iepakojumu lielākoties runā saistībā ar tā nonākšanu apkārtējā vidē. 2017. gadā vien Latvijā izlietotā papīra un kartona iepakojuma kopējais apjoms pārsniedz 19 tūkstošus tonnu, bet plastmasas iepakojuma kopapjoms – 46 tūkstošus tonnu. Tomēr iepakojums ir arī veids, kā preču un produktu ražotāji komunicē ar potenciālajiem pircējiem – informē, pievilina un arī maldina.
Polijai tuvojas saspringts un interesants vēlēšanu laiks. Tās notiks uz traģisko notikumu Gdaņskā fona, kur janvārī nogalināts pilsētas mērs Pāvels Adamovičs. Notikušais šokēja Poliju, raisot diskusijas par nokaitēto un bieži naidīgo iekšpolitisko atmosfēru.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vērtē, kāds ir “dzelteno vestu” kustības un vardarbīgu protestu potenciāls Latvijā. Uzdodoties par iespējamiem aktīvistiem, žurnālisti vērsās pie vairākām protestētāju kustībām, kas pēdējā laikā bijušas aktīvas, tostarp sākušas izmantot dzeltenās atstarojošās vestes. Tāpat raidījums uzrunāja vairākus potenciālos kustību līderus.
Aizgājusī Māra Kučinska (ZZS) valdība nav piekritusi “Radio SWH” pārdošanas darījumam. Radio gribējis pirkt ar advokātu no Šveices Rūdolfi Meroni saistīts uzņēmums, taču nacionālās drošības interesēs darījums apturēts, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.
Uz finiša taisnes Eiropas Savienībā (ES) atrodas tā sauktā digitālo kompāniju nodokļa pieņemšana, kas sola pielāgot valstu nodokļu sistēmas digitālajai ekonomikai un izbeigt līdz šim tādu starptautisko interneta milžu kā "Google", "Facebook" un "Amazon" efektīvo izvairīšanos no nodokļiem. Lai arī digitālais kompāniju nodoklis Eiropas valstu starpā bauda plašu atbalstu, tā ieviešana ir ierauta gandrīz visu aktuālo notikumu virpulī - gan Eiropas valstu savstarpējo attiecību mezglos, gan "Brexit", gan bažās par Donalda Trampa neprognozējamo tirdzniecības politiku.
Gandrīz 10 gadu ilgušajā konfliktā Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) izvarošanas tika izmantotas kā kara ierocis. Seksuālās vardarbības eskalācija ir sasniegusi rekordaugstus skaitļus, kuros vainīgie pārsvarā ir valsts militārie un policijas spēki. Tikmēr nevalstiskās organizācijas (NVO) ir guvušas pietiekami lielu politisko kapitālu un līdzekļus, lai palīdzētu valstu pilsoņiem, kurus nodevusi viņu valdība. Viens no šādiem gadījumiem ir KDR un seksuālās vardarbības apkarošanas politika. Tomēr ko NVO iejaukšanās valstu iekšējos konfliktos nozīmē KDR kontekstā un pasaules valstu suverenitātei?
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā ir 92 depo ēkas, no kurām glābēji startē palīdzības sauciena mirklī. Tomēr lielākā daļa no visiem depo ir glābjami paši. Trešā daļa ugunsdzēsēju darba telpu būvēta pirms astoņdesmit gadiem, pārējie – līdz mūsu valsts neatkarības atgūšanas laikam. Seši jaunie depo ar vecajiem ļoti kontrastē, jo uzcelti ar «trekno gadu» vērienu – milzīgās ēkās, kur gaiteņiem neredz gala, ikdienā uzturas daži glābēji. Vai pieticīgāka būvniecība ļautu pie jēdzīgām telpām drīzāk tikt arī citiem dienesta darbiniekiem?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārbūvi uzraudzīs speciālists, kas ir saistīts ar būvdarbu veicēju, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Valsts drošības dienests (VDD; iepriekš – Drošības policija) atzinis par aizdomās turamo bijušo Latvijas vēstniecības pilnvaroto lietvedi Apvienotajos Arābu Emirātos Rūdolfu Brēmani, ziņo LTV raidījums “De facto”. Ļoti iespējams, VDD interese par Brēmani saistīta ar viņa darbošanos ārlietu dienestā.
Iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu 4x4 taktisko bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (Zaļo un Zemnieku savienība) ārštata padomnieks Ģirts Kalniņš sākotnēji lobējis viena pretendenta ienākšanu Latvijā. Turklāt ar ideju par kopuzņēmuma veidošanu, bet arī jau vēlāk – konkursa norises laikā – viņš interesējies par iespējām mainīt izvēlētās iepirkuma procedūras gaitu, liecina LTV raidījuma “De facto” izpēte.
Partijas “KPV LV” ekonomikas ministra amatam virzītā Didža Šmita piektdienas vakara paziņojums par savas kandidatūras atsaukumu un atteikšanos atbalstīt Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) veidoto valdību vien šķietami nācis pēkšņi. Versijas par šādu iznākumu jau vairākas dienas iepriekš cirkulēja politikas kuluāros. Notikumu gaita visai ticamu padara versiju, ka trieciens Kariņa valdības tapšanai ir koordinēts “KPV LV” tā dēvētās Alda Gobzema nometnes roku darbs, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Kopš “Sistēmas bērnu” rubrikas sabiedriskajos medijos bērnu skaits bērnunamos sarucis gandrīz par trešdaļu. Ģimeņu interese uzņemt bērnus no bērnunamiem strauji auga 2017. gada labdarības maratona “Dod pieci!” laikā. Un pēc maratona tika izveidota īpaša ģimeņu atbalsta kustība “Plecs”. Lai gan audžuģimeņu skaits šo gadu laikā ir nedaudz pieaudzis, visiem audžuģimeņu aizvien nepietiek. Vairāk nekā 20 pašvaldībās nav nevienas audžuģimenes.
2010.gadā Latvija apņēmās būtiski samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem, lai 2020.gadā to nebūtu vairāk par 109. Taču situācija tik būtiski neuzlabojas – pērn uz ceļiem gāja bojā 151 cilvēks, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt vienas atbildīgās institūcijas šajā jautājumā nemaz nav, ziņo LTV7 raidījums “Ļičnoe delo”.
Jaunākie
Interesanti