LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ielūkojās Vācijas vadlīnijās slimnīcām Covid-19 pacientu ārstēšanai. Salīdzinot to ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izveidoto ārstēšanas standartu, redzams – pamatā tie sakrīt. Tiesa, valsts līmeņa vadlīnijas Latvijā nav tapušas.
Ziņu analīze
Lai gan valsts līmenī Latvijā nav vadlīniju Covid-19 slimnieku ārstēšanai, LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” uzrunātajās reģionālajās slimnīcās lielākoties vadās pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas standarta. Tomēr skaidru vadlīniju trūkuma dēļ slimnīcās atšķiras robežas, kad sākt Covid-19 pacientam dot papildu skābekli.
“Viņi mūs ne reizi neredzēs, un mēs viņus arī ne,” par “karantīnas” viesiem saka Vecrīgas četrzvaigžņu viesnīcas “Wellton Riverside Spa Hotel” darbiniece. Īpašajiem klientiem – tiem, kas ar Covid-19 slimo vieglā formā, kā arī kontaktpersonām (kuras arī var izrādīties slimas), te paredzēti 90 numuri. Dienā, kad viesnīcu apmeklēja Rus.lsm.lv, bija aizņemti divi no tiem, lai gan lielu daļu uzturēšanās izdevumu tādiem viesiem “kovidviesnīcās” sedz valsts.
Labāk organizēts prokuratūras darbs uzlabotu apsūdzību kvalitāti un vairotu tiesiskumu, turklāt prokuratūrai būtu ciešāk jāsadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. To pēc revīzijas par problēmām ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā secināja Valsts kontrole. Ģenerālprokurors Juris Stukāns secinājumiem piekrīt un jau ir uzsācis reformas. Ir apvienotas vairākas prokuratūras Rīgā un izveidota jauna prokuratūra, kas izmeklēs tieši amatpersonu noziegumus. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka pieredzējuši prokurori strādāt šai struktūrā gan neraujas, tomēr Stukāns ir pārliecināts, ka pēc apmācībām jaunie kadri ar korupciju varēs cīnīties veiksmīgāk, nekā tas darīts līdz šim.
No Igaunijā pērn bankrotējušās pūļa finansēšanas platformas “Envestio” aptuveni 14 miljoni eiro nonākuši līdz Latvijas uzņēmumiem. No tiem tagad tos mēģina atgūt naudu zaudējušie investori. Vairums kredītu saņēmēju ir maz zināmi. Starp pazīstamākajiem minamas personas, kas saistītas ar apsardzes biznesā reiz ietekmīgo uzņēmēju Mārtiņu Tenbergu, kokrūpnieku Uldi Mierkalnu un loģistikas jomā strādājošo Eduardu Slobinu, izpētījis LTV raidījums “De facto”.
Oktobrī tikai 1,6 procenti no visiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem bija saistīti ar sociālo aprūpi, novembrī tie bija jau 7,4 procenti no visiem, bet mēnesi vēlāk to īpatsvars dubultojās un bija jau 13,4 procenti no visiem. Lai arī decembra vidū premjers izdeva rezolūciju nekavējoties rīkoties, lai ierobežotu Covid-19 izplatību pansionātos, tomēr Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” izpētītais liecina, ka Labklājības ministrija (LM), kas valstī atbild par sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ar konkrētu rīcību reaģējusi vien trīs nedēļas vēlāk.
“Neviens nebija plānojis pie sliktākā scenārija, ka tas notiks tā,” Covid-19 ielaušanos sociālās aprūpes centros raksturo Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” direktors Kristaps Keišs. Jau no pērnā gada novembra beigām Covid-19 sāka lielā ātrumā izplatīties, neraugoties uz to, ka drošības noteikumi sociālās aprūpes centriem ir ļoti stingri.
Arī sešus mēnešus pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu divām trešdaļām izveseļojušos Covid-19 pacientu, kam bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, joprojām ir vismaz viens no šīs slimības simptomiem. Īpašu satraukumu rada nieru bojājumi tiem, kuriem iepriekš šādu problēmu nav bijis, liecina jauns Ķīnas zinātnieku pētījums.
Jau kopš pirmo Rietumvalstīs ražoto vakcīnu testiem Krievijas varai uzticīgie mediji aktīvi tiražē mītu, ka tās ir bīstamas, bet Eiropas Savienībā nesen sāktais vakcinācijas process – haotisks un dažādiem skandāliem apvīts. Vēstījumi, kas balstīti pārspīlējumos, citādi maldinošā un pat nepatiesā informācijā, viegli sasniedz auditoriju arī Latvijā.
Fiziskā distancēšanās, maskas, dažādi ierobežojumi – šie pasākumi cīņai ar jauno koronavīrusu, spriežot pēc epidemioloģisko dienestu datiem, palīdz samazināt citu vīrusu infekciju izplatīšanos.
Pēc bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles vārdiem, viens no iemesliem, kāpēc Latvija pasūtījusi kompānijas “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 maksimālo daudzumu, bijis tāds, ka pētījumā tā vienīgā no visām spējusi pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, uz jautājumu par to, vai ar vakcīnu pret Covid-19 sapotētie var ne tikai smagi neslimot paši, bet arī neinficēt citus, joprojām nav skaidras atbildes.
Sociālajos medijos ik pa laikam izskan, ka daļa cilvēku atteiksies vakcinēties pret Covid-19 tāpēc, ka vakcīnu sastāvā esot izmantotas abortētu embriju šūnas. Ar vakcīnu tapšanas procesu saistītie ētiskie apsvērumi raisījuši diskusiju arī katoļu baznīcas pārstāvju vidū – arī tāpēc, ka Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks aicinājis vakcinēties. Taču apgalvojumi par embriju šūnu izmantošanu ir maldinoši.
Pēc teju gada, pavadīta ar Covid-19, kura dēļ pasaulē dzīvību zaudējuši jau gandrīz divi miljoni cilvēku, ziņas par vakcinācijas aizsākšanos Eiropā un citviet pasaulē radīja cerības ne vienā vien no pasaules valstu iedzīvotājiem. Situācija mazattīstības un vidējo ienākumu valstīs izrādījusies skaudrāka. Apskatot vakcīnu nevienlīdzību pasaulē, LSM.lv sarunājas ar Malaizijā strādājošo globālās veselības speciālistu Dr. Svī Kengu Koru (Dr. Swee Kheng Khor).
Vakcīnu visiem nepietiek, masveida vakcināciju kampaņu izvēršana, kas dod iespēju izmantot esošos krājumus, notiek ar mainīgiem panākumiem. Uz šī fona Izraēla, kur nav ne akūta vakcīnu deficīta, ne nopietnu problēmu ar procesa organizāciju, joprojām ir globāls ātruma un efektivitātes paraugs.
Pagājušā gada vasarā Latvija kļuva par oficiālo dalībnieci programmā, kuras nolūks bija noskaidrot, cik noderīgs ar Covid-19 saslimušo ārstēšanā ir remdesivīrs. Tomēr, kā uzzināja Rus.lsm.lv, galu galā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paspārnē notikušajos izmēģinājumos Latvija piedalīties nevarēja. "Un paldies Dievam," saka Zāļu valsts aģentūrā.
Sociālajā medijā "Facebook" popularitāti guvis Krievijas "Pirmā kanāla" raidījuma fragments, kurā it kā uzskaitītas labas ziņas par koronavīrusu. Daļa no paustās informācijas atbilst faktiem, bet citiem apgalvojumiem trūkst konteksta vai arī būtiski fakti ir noklusēti.
Sociālajā medijā "Facebook" izplatās ziņas, ka Islandē un Norvēģijā vairāki sirmgalvji miruši pēc tam, kad saņēmuši vakcīnas pret Covid-19. Vairāki cilvēki ir miruši, taču nav apstiprinājuma, ka tam būtu jebkāda saistība ar vakcīnām, turklāt attiecīgo valstu dienesti norāda – runa ir par gados veciem cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.
Kad llze piedzīvoja dzīvesbiedra agresiju, vērsās policijā ar pārliecību, ka viņas tiesības tur aizstāvēs. Taču izrādījās pretēji – pavirša policijas darba dēļ pāridarītājs izrādījās nesodāms. Tiesa uzskatīja, ka izmeklēšanā nav nodrošinātas viņa likumīgās intereses, bet par Ilzes tiesībām uz tiesiskumu piemirsa.
Vairāk nekā 850 cilvēki "Facebook" dalījušies ar baumām, ka Austrumu slimnīcā mediķiem pēc vakcinēšanas pret Covid-19 esot “gultas režīms ar augstu temperatūru”, nejūtīgas rokas un problēmas ar muguru. Austrumu slimnīca to noliedz – tās rīcībā neesot ziņu, ka kādam no vakcinētajiem būtu nopietni veselības sarežģījumi. Ja problēmas būtu, slimnīcā to noteikti zinātu.
Premjerministrs naktī zvana farmācijas kompānijas bosam, cenšoties panākt piegāžu palielināšanu un paātrināšanu. Vakcīnas valsts pasūta viena no pirmajām – un maksā gandrīz divkāršu cenu. Vakcinācijas punkti strādā visu diennakti. Nekādas birokrātijas – ja kāds paredzētajā laikā uz potēšanu nav ieradies, vakcinēties var jebkurš, kas vēlas. Tiek vakcinēti 150 tūkstoši cilvēku – nevis nedēļā, bet dienā. Rezultāts – 20 dienās vakcinēta ceturtā daļa pieaugušo Izraēlas iedzīvotāju. Bet kā tas ir iespējams?!
Jaunākie
Interesanti