Ziņu analīze
Pilsoniskās sabiedrības vēsmas Irākas protestu laikā
Pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Irākas dienvidu daļa, kas ir galvenokārt šiītu musulmaņu apdzīvota teritorija, piedzīvoja vienus no lielākajiem protestiem valsts vēsturē. Demonstrācijas nav retums konfliktu plosītajā valstī, bet šo protestu prasības un intensitāte varētu liecināt par intensīvāku demokratizācijas procesu Irākā.
Stratēģiskā uzvara pār «lielo četrinieku» – Kataras stāsts
2017. gada jūnija sākumā četras arābu valstis: Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina un Ēģipte, atbildot uz Kataras “neatkarīgo” ārpolitiku, Katarai uzlika pilnīgu sauszemes, jūras un gaisa blokādi. 24 stundu laikā visi starptautiskie lidojumi tika apturēti uz nenoteiktu laiku un strīds pārtapa par krīzi, nopietni ietekmējot cilvēku dzīves iepriekšminētajās valstīs.
Japānas pagātnes rēgi – atziņas pēc 73 gadiem
Septiņdesmit trīs gadus Japāna ir pavadījusi, dzīvojot mierā, un šodien tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules ekonomikas smagsvariem.  Mūsdienās Japāna atrodas ārpus jelkādiem militārajiem konfliktiem, tai raksturīga pacifistiska orientācija, un valsts konstitūcija pat nepieļauj savu bruņoto spēku eksistenci (tādēļ tās bruņotos spēkus sauc par Pašaizsardzības spēkiem). 
Atomterorisms – vai tiešām drauds?
Mūsdienu dzīve modernā sabiedrībā var tikt uzskatīta par atomterorisma ideālo mērķi. Pasaules lielpilsētās ikdienu pavadām pieblīvētās ielās, iepirkšanās centros, stadionos un mūzikas arēnās, kas vienuviet pulcē tūkstošiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku, radot terorismam bagātu vidi. Vai uztraukumam par atomterorismu ir pamats?   
Brīvprātīga atteikšanās no kodolieročiem: Kazahstānas piemērs atbildīgai nākotnei
Pēc Otrā pasaules kara kodolieroči kļuva par nepārprotamu militārās varas un kara tehnoloģiju attīstības rādītāju, un plašsaziņas līdzekļi ik pa laikam atgādina par kodolieroču izplatīšanas problēmbērnu Irānu. Daudz retāk iespējams dzirdēt par piemēriem, kad valstis ir brīvprātīgi atteikušās no dalības šajā ekskluzīvajā klubā, iemainot varas simbolu pret mieru un atbildīgu nākotni nākamajām paaudzēm. Kā viens no šādu valstu piemēriem ir Kazahstāna, kura jau uzreiz pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sabrukuma uzsāka mērķtiecīgu atbruņošanos un kļuva par vienu aktīvākajiem kodolieroču aizlieguma atbalstītājiem.
Kodolieroču starptautiskā iegrožošana: starts pēc Hirosimas un Nagasaki
Kopš 1945.gada augusta, kad Amerikas Savienotās Valstis (ASV) Hirosimā nometa un uzspridzināja “Mazo zēnu” (Little Boy) un Nagasaki “Resno vīru” (Fat Man), nu pagājuši 73 gadi. Dažu dienu laikā izdzēstas tika vairāk nekā 200 000 dzīvības, kam sekoja neizmērojama vides katastrofa. Atceroties šos notikumus, atskatāmies uz starptautiskajiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir novērst šādu katastrofu atkārtošanos nākotnē.
Bailes no opozīcijas digitālajā laikmetā. Uganda
Jūlija sākumā Ugandā spēkā stājas sociālo mediju izmantošanas nodoklis, kuru valdība izstrādājusi pēc ilggadējā valsts prezidenta Joveri Museveni rakstiska aicinājuma. Ar šādas politikas ieviešanu prezidents aicina risināt divas problēmas – ierobežot “interneta tenkas”, vienlaicīgi palielinot budžetu un mazinot valsts parādu, taču Ugandas iedzīvotāji nebaidās kritizēt valsts vadību par runas brīvības ierobežošanu, iracionalitāti un meliem. Vai sociālo tīklu nodokļa ieviešanas scenārijs var tikt uzskatīts par attaisnojamu? Vai Ugandas vadības mērķi, ieviešot nodokli, tiešām ir cēli?
Kā Eiropas armijas izveide iespaidotu transatlantisko sadarbību?
Pēdējo gadu notikumi, tai skaitā Krimas okupācija un Krievijas agresija Austrumukrainā, bijuši par iemeslu, lai Eiropas Savienība (ES) pievērstos drošības jautājumiem daudz nopietnāk nekā līdz šim. Viens no soļiem, kas jau ir sperti pretī militāri neatkarīgākai un starptautiski konkurētspējīgākai ES ir pastāvīgā strukturētā sadarbība aizsardzības jomā jeb PESCO (Permanent Structured Cooperation).  Taču nereti tieši šī militārā sadarbība tiek uzlūkota kā drauds sadarbībai starp ES un Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju (NATO), kurā 22 no visām 29 dalībvalstīm ir arī ES dalībvalstis. Vai šis satraukums ir pamatots? Un ko tieši strukturētā sadarbība aizsardzības jomā potenciāli nozīmē ES un NATO attiecībām?
«Lieliskais gadsimts» Rietumbalkānos: Turcijas jaunais uzvaras gājiens reģionā
Rietumbalkānu reģionam pēdējo divu gadu laikā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Gan Eiropas Savienība (ES) un NATO, gan Ķīna un Krievija, kā arī citi reģionālie spēlētāji saprot, ka šī Eiropas daļa joprojām ir sadalāma ietekmes zonās. Nesenā Melnkalnes uzņemšana NATO un nupat izskanējušais uzaicinājums Ziemeļmaķedonijai, kā arī ES kandidātvalstu statuss virknei reģiona valstu un Krievijas ietekme Serbijā – tie visi ir procesi, kas raksturo šī brīža reģionālo dinamiku. Tomēr pavisam klusi savu spēli spēlē arī Turcija. Rietumbalkānu reģions tai ir īpašs – tās ir vecās Osmaņu impērijas, kuru par nostalģisku paraugu arvien biežāk izvēlas politiķi Turcijā, zemes.
Armēnijā jauna valdība, bet vecas problēmas?
8.maijā Armēnijas parlaments ievēlēja opozīcijas līderi Nikolu Pašinjanu premjerministra amatā. Pirms tam sekoja liela mēroga mītiņi, kuros simtiem tūkstošu iedzīvotāju protestēja pret Seržu Sargsjanu, kurš pēc prezidentūras saglabāja premjerministra krēslu. Kā viņiem izdevās panākt Sargsjana atkāpšanos, kāpēc viņi protestēja, un kas gaida jauno valdību nākotnē?
«Labais» un «ļaunais»: Jemenas kara atspoguļojums Latvijas un starptautiskajos medijos
Karš Jemenā starp hutu nemierniekiem un Jemenas valdību, kuru atbalsta Saūda Arābijas vadītā koalīcija, 2018. gada martā iegāja ceturtajā gadā, kopš abu pušu cīņa ir kļuvusi pastiprināta. Jemenas humanitārā krīze, kas ir ilgstošā konflikta radītās sekas, vēl joprojām tiek uzskatīta par vērienīgāko mūsdienu pasaulē. Konfliktam saasinoties, arvien pieaug bažas par pārtikas preču un pirmās palīdzības preču piegādi un ierobežojumiem.
Melu detektors: Vai «No sirds Latvijai» biedre runā patiesību par dzimstību Latvijā?
Partijas “No sirds Latvijai” biedre Daiga Reča kopā ar partijas līderi Ingunu Sudrabu un valdes locekli Gintu Gāberu portāla "Delfi" videointervijā aizstāvēja nesen kongresā publiskoto saukli - aizstāt tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē. Reča, kura ir arī Tukuma novada domes deputāte, kopā ar partijas biedriem kritizēja 2% no IKP piešķiršanu aizsardzībai un kā lielāku aktualitāti uzsvēra zemo bērnu skaitu vidēji vienai sievietei. LSM.lv "Melu detektors" nolēma pārliecināties par Rečas teikto.
Kāpēc Latvijas pazīstamo firmu «Draugiem Group» un «4finance» īpašnieku shēmas ved uz ārzonām?
Uzņēmumiem, kuri strādā un dzīvo Latvijā, mātes kompānijas mēdz būt reģistrētas kādās ārzonās, kur ir plašas iespējas nodokļu optimizācijai un mazāk atklātības. Piemēram, “Draugiem Group” centrs tika reģistrēts Maltā, taču pērn uzņēmumā esot nolemts no šādas pieejas atteikties. Arī Latvijā tapušā “ātro kredītu” devēja “4finance” holdings pieder Kipras uzņēmumam. Lai gan tiek mēģināts uzlabot caurskatāmību, eksperti atzīst – caurumi sistēmā aizvien pastāv.
«Aizliegtais paņēmiens»: Kā darbojas shēmas ar ārzonām un čaulas kompānijām?
Tā kā ir vērojama izvērsta cīņa pret čaulas kompānijām, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” devās skaidrot, kādiem nolūkiem tās tiek izmantotas. Raidījumā modelētas situācijas, kā caur čaulas kompānijām uzņēmumi var slēpt ienākumus, lai par tiem nevajadzētu maksāt nodokļus. Tāpat parādīts, kā caur tām var legalizēt politiķu saņemtus kukuļus.
Melu detektors: Vai deputāts Igors Pimenovs runā patiesību?
Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) portāla Delfi videointervijā 15.maijā kritizēja mazākumtautību vidusskolās gaidāmo pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pimenovs norādīja uz izglītības ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”), kurš esot noliedzis valsts saistības mazākumtautību identitātes saglabāšanā.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti