Ziņu analīze
Lībijas ēnā saasinās NATO sabiedroto – Turcijas un Francijas – attiecības
Ar Turcijas palīdzību oficiāli atzītā Lībijas valdība galvaspilsētā Tripole de facto pārtraukusi 14 mēnešu ilgušo militāro ofensīvu no Lībijas austrumu karavadoņa Halifa Haftara un viņam lojālo grupējumu puses. Tomēr abas Lībijas pilsoņkarā iesaistītās puses saņem atbalstu no ārējiem spēkiem, kuru intereses ir tiešā veidā saistītas ar vienas no pušu kontroli pārņemšanu valstī. Šī konflikta ietvaros redzamāks ir kļuvis arī diplomātiskais saasinājums starp divām NATO sabiedrotajām valstīm – Turciju un Franciju. Kas notiek Lībijā un kā Lībijas konflikts ietekmē attiecības starp šīm NATO lielvalstīm?
Covid-19 otrais vilnis. Kas nogājis greizi Izraēlā?
Inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits, kas ik dienu tiek atklāts Izraēlā, vairāk nekā divkārt pārsniedz pavasara antirekordus. Tagad tas ir vairāk nekā tūkstoš cilvēku dienā, lai gan visu maija otro pusi šis rādītājs bija pāris desmiti diennaktī, bet dažas dienas tas bija viencipara skaitlis. Šķita, ka epidēmija apturēta, – un ierobežojumi tika atcelti cits pēc cita. Kopš jūlija sākuma pieaugums bijis eksplozīvs. Līdzīga, lai arī ne tik biedējoša, situācija izveidojusies ari vairākās citās valstīs.
Seši mēneši ar Covid-19. Piecas galvenās mīklas joprojām bez atbildes
Pusgada laikā, kamēr turpinās Covid-19 pandēmija, zinātnieki par jauno koronavīrusu uzzinājuši daudz. Šā drauda globālais un nāvējošais raksturs kļuva par katalizatoru, kas paātrināja zinātnisko pētījumu procesus. Tomēr galvenie jautājumi par vīrusu SARS-Cov-2, tostarp par tā izcelsmi, joprojām ir bez atbildes.
Eiropas digitālo suverenitāti aizstāvēs ar mākoņpakalpojumu «Gaia-X»
Bažās par ASV un Ķīnas digitālās dominances radīto risku Eiropas valstu suverenitātei, nacionālajai drošībai un ekonomiskajai konkurētspējai Vācija un Francija ir apvienojusi spēkus projektā “Gaia-X”. Šādi tiek cerēts radīt mākoņpakalpojumu (no angļu val. — cloud services) sniegšanas platformu, kas spētu konkurēt ar ASV un Ķīnas tehnoloģiju gigantiem, kuriem šobrīd savus datus uztic lielākā daļa valsts iestāžu un uzņēmumu Eiropā. Neskatoties uz “Gaia-X” unikālo darbības modeli, kas apvienotu stiprākos Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus, līdzīgu projektu agrākās neveiksmes met šaubu ēnu arī uz šo projektu.
Vai Ilze Viņķele saka patiesību par mediķu atalgojuma pieaugumu par 20% katru gadu
Mediķu atalgojums audzis par 20% trīs gadus pēc kārtas – 2017., 2018. un 2019. gadā, paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele Saeimas komisijas sēdē. Tomēr, kā noskaidrojās “Melu detektora” pārbaudē, ministres teiktajam nepiekrīt ne medicīnas darbinieku arodbiedrība, ne pašas Ilzes Viņķeles vadītā ministrija. LSM.lv ministre sacīja, ka runājusi profesionālā žargonā sagatavotai auditorijai, tāpēc nespeciālisti varējuši viņu nepareizi saprast.
Vai Pēters Putniņš saka patiesību par iztikas minimumu
Minimālais patēriņa grozs, kuru aprēķina jau gandrīz 30 gadu, neatspoguļo reālo patēriņa minimumu Latvijā, tajā vienkārši “piedzen” skaitļus, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu, 26. jūnijā televīzijas diskusijā sacīja bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. “Melu detektora” pārbaude parādīja, ka  grozu, par kuru runāja Putniņš, pārtrauca aprēķināt vēl 2014. gadā, bet jaunu plāno izstrādāt tikai 2021. gadā.
Vai Latvijas Ārlietu ministrija saka patiesību, ka Venēcijas komisija pozitīvi novērtējusi mazākumtautību skolu reformu
Pēc tam, kad Eiropas Padomes Venēcijas komisija 19. jūnijā publiskoja savu viedokli par Latvijas izglītības reformu, Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Venēcijas komisija reformu novērtējusi pozitīvi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, ĀM savā paziņojumā nav pieminējusi vērtējuma negatīvo daļu – tostarp tos reformas aspektus, kurus komisija ierosina mainīt, un tos, kurus komisija uzskata par nepieciešamu atcelt.
Aukstais karš Vidusjūras austrumu daļā?
Vidusjūras austrumu daļā turpinās diplomātiskās sadursmes starp Turciju un Grieķiju. Nesaskaņas par tiesībām uz gāzes un naftas atradnēm saasina ģeopolitisko situāciju, pieaugot arī militārās eskalācijas draudiem. Iesaistoties jaunām interešu grupām, konflikts ir kļuvis plašāks un atspēlējas arī citās pasaules vietās, tajā skaitā Lībijas pilsoņkarā. Kāda ir situācija Vidusjūras austrumu daļā un kas saasināja konfliktu?
Vai Nauris Puntulis saka patiesību par «Centrālkomitejas ēkas» remonta izmaksām un stāvokli
Pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) teiktā, Pasaules tirdzniecības centra ēka Elizabetes ielā 2 ir sliktā tehniskā stāvoklī un tās rekonstrukcija izmaksātu apmēram 30 miljonus eiro. “Melu detektora” pārbaudē noskaidrojās, ka ēkas stāvoklis ir apmierinošs, bet no minētajiem 30 miljoniem eiro būvdarbiem nepieciešami 22,5 miljoni eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Covid-19 pandēmijas nacionālisms un jaunas globalizācijas sākums
Covid-19 pandēmija ir nopietnākais izaicinājums, ar kādu modernajai pasaulei ir nācies saskarties. Iepriekšējos mēnešos, vīrusam šķērsojot robežas, tas ir izplatījies pa visām pasaules valstīm. Neskatoties uz Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Savienības aicinājumiem uz lielāku valstu vienotību un sadarbību cīņā ar globālo pandēmiju, Covid-19 un no tā izrietošās ekonomiskās un veselības sekas ir likušas valstīm rīkoties savtīgāk. Arvien vairāk ir novērojams nacionālisma ideju pieaugums un pēdējo desmitgažu globalizācijas koncepta paātrināta iziršana. Pie tam pandēmija ir pavērusi iespējas jau vēsturiski pastāvošām valstu problēmām nonākt atklātībā.
Ieklausieties un nenoraidiet uzreiz! Kā Bēgļu dienas priekšvakarā klājas Latvijas patvēruma meklētājiem
Sestdien, 20.jūnijā, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) kalendārā iezīmēta Pasaules Bēgļu diena. Tās mērķis ir godināt tos, kuriem nācies pamest savu dzimto zemi konfliktu vai dzīvības draudu dēļ, un pievērst uzmanību izaicinājumiem, ar ko viņi saskaras savās jaunajās mītnes zemēs. Latvijā pēdējo 20 gadu laikā starptautisko aizsardzību lūguši 2867 patvēruma meklētāji. Bēgļa statusu saņēmuši mazliet vairāk nekā divsimt cilvēku, alternatīvās aizsardzības statusu – nepilni sešsimt. Lai gan pirms pieciem gadiem piedzīvotās Eiropas migrantu krīzes augstākais punkts jau aiz muguras, patvēruma meklētāji ir Latvijas realitāte arī šodien.
#BlackLivesMatter - ne tikai sauklis, bet arī kustība ar 30 atzariem. Kāpēc tā radīta un ko grib panākt?
“Black Lives Matter” — frāze, kas saistībā ar afroamerikāņa Džordža Floida nāvi pēdējā laikā piepildījusi sociālo mediju lentes, ziņas, protestus, video. Tomēr tā nav tikai frāze, tā ir kustība un organizācija, kura radās ar mērķi cīnīties pret rasu nevienlīdzību, lai uzlabotu melnādaino cilvēku dzīves kvalitāti un apliecinātu viņu dzīves vērtību. Kā tā ir veidojusies, attīstījusies un kā atšķiras no iepriekšējām melnādaino tiesību kustībām?
Kāpēc Covid-19 ir nesaudzīgāks pret vīriešiem
Saslimstības ar Covid-19 līmenis vīriešiem un sievietēm ir apmēram vienāds, bet slimības gaitas smaguma un mirstības ziņā ir būtiska atšķirība. Dzimuma faktors jāņem vērā, ne tikai ārstējot Covid-19, bet arī pētot cilvēka imūnsistēmu kopumā, uzskata amerikāņu imunologs.
Pasaule pēc Covid-19: vai sāksies jauna automobilizācija?
Sabiedriskajam transportam pašreizējā krīzē nodarīts liels kaitējums, un pagaidām grūti prognozēt, vai šis satiksmes veids pēc koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanas atsāks darboties kā iepriekš. Pieprasījums pēc automobiļiem aug, taču, ja liela daļa cilvēku pārsēdīsies personīgajās mašīnās, pilsētas paralizēs sastrēgumi. Jaunajos apstākļos pilsētu pašvaldības meklē jaunus risinājumus transporta problēmām.
Jaunākie
Interesanti