Ziņu analīze
Retāku valodu izredzes Eiropā. Ko panāk kašubu, veru, frīzu un latgaliešu valodu aktīvisti?
Skolas un bērnudārzi, kā arī valodas lietojums ģimenē tiek minēti, kā galvenās iespējas izdzīvot retāk lietotām valodām Eiropā. Tās daudzās valstīs saziņā tiek lietotas paralēli oficiālajai valsts valodai, piemēram, kašubu valoda Polijā, veru – Igaunijā un latgaliešu valoda Latvijā. Tomēr šajā ziņā kopienas nereti saskaras ar izaicinājumiem – jaunās paaudzes vidū nereti retāk lietotām valodām trūkst prestiža.
Ceļā uz jauno EK sastāvu politiskās cīņas un šaubas par likumību
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 27. novembrī, balsos par jaunās Eiropas Komisijas (EK) apstiprināšanu. Visticamāk, vācu politiķes Urzulas fon der Leienas vadītā komanda gūs vairākuma deputātu atbalstu. Ceļš līdz šim balsojumam ir bijis ārkārtīgi sarežģīts. Un līdz pat šim brīdim neviens nevar būt pilnīgi drošs, vai topošās EK iecelšanas likumība netiks apstrīdēta tiesā. Kāds bija jauno komisāru apstiprināšanas process, un kā Latvija tajā izskatās uz pārējo Baltijas valstu fona?
Skaitļi un fakti: Banku savienība sagaida piecgadi joprojām nepabeigta
Šogad novembrī aprit pieci gadi kopš Eiropas Savienība (ES) ir papildinājusies ar vēl vienu savienību – Banku savienību. Tas ir vēl viens elements, kuram jāstiprina Eiropas monetārā savienība jeb eirozona un kas tapa krīzes iespaidā. Kaut gan kopš krīzes smagākā punkta ir pagājuši desmit gadi un kopš starta šāviena banku savienībai - pieci, jaunais veidojums nebūt nav līdz galam gatavs.
«De facto»: Bažas par haosu ceļu satiksmes uzraudzībā pēc gadu mijas
Vēl aizvien nepieņemti likumi, nenotestēta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma un prognozes par haosu 1. janvārī – šāda aina tiek zīmēta šobrīd, pusotru mēnesi pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Jaunais likums nomainīs vēl padomju gados tapušo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ar uzlabojumiem, bet lietots arī visu šo laiku pēc neatkarības atjaunošanas.
Reģionālā reforma ZZS lomu mazinātu skaitliski, bet ne proporcionāli
Pēdējās pašvaldību vēlēšanās tolaik arī pie valdības stūres esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) lepojās ar rekordlielu iegūtu mandātu skaitu vietvarās – ar šī politiskā spēka karogu rokās pašvaldību domju krēslos iesēdās 429 deputāti. Iepriekšējās vēlēšanās "zaļzemnieki" dabūja par 40 vietām mazāk, bet pēc reģionālās reformas 2009. gadā – 346 mandātus. Tas nozīmē, ka nepilnos desmit gados ZZS savu pārstāvniecību vietvarās ir audzējusi par 83 deputātu vietām. Kāpēc "zaļzemnieki" visizteiktāk pretojas reģionālajai reformai, kas paredz pašvaldību skaitu samazināt līdz 39, bet tajās ievēlamo deputātu rindas apcirpt divas reizes?
Ko darīsim ar nolietotu apģērbu kalniem? Problēma, risinājumi un kas par to maksās
“Getliņos”, kas ir lielākais sadzīves atkritumu poligons Baltijā, it kā niecīga, tomēr aizvien būtiskāka daļa no apglabātajiem atkritumiem ir apģērbi un citi tekstila izstrādājumi, kuru apjomus audzē tā sauktā ātrā mode. Eiropas Savienībā jau pēc pieciem gadiem ārā metamie apģērbi būs jāvāc atsevišķi, tāpat kā tagad plastmasa vai papīrs. Latvijā tam sistēmas pašlaik nav. Nav arī daudz pārstrādes iespēju.
Vēža modernā diagnostika Latvijā - labs līmenis ar «baltajiem plankumiem»
Atklāt vēzi – cik vien ātri iespējams. Novērot audzēja attīstību, noteikt pareizāko ārstēšanas plānu un palīdzēt atrast labākās zāles individuāli katram pacientam pat tad, ja diagnozes neatšķiras. To visu arvien labāk spēj modernā diagnostika. Latvija ir labā līmenī – tā vērtē gan speciālisti, gan veselības politikas veidotāji, tomēr “baltie plankumi” pastāv.
Maksāsiet vairāk, tad aploksnes neņemsim! Vēzis un pateicības
Klusējot deva, klusējot pieņēma – daudzi pacienti norāda uz aizvien eksistējošo pateicību sistēmu onkoloģijā. Pateicību apmēri – no 300 līdz 500 eiro. Par kukuli likuma izpratnē gan visbiežāk to saukt nevar, ārstus var sodīt tikai slimnīcas. Savukārt paši ārsti aizkulisēs šo rīcību attaisno ar zemo algu līmeni. Bet – vai tā ir? Publicējam onkologu ienākumus 2019. gadā.     
Igaunijā pusgads ar radikālajiem populistiem valdībā. Skandāli, šķelšana un kompromisi
Šonedēļ apritēja pusgads, kopš darbu sāka Igaunijas jaunā valdība. Pirmie mēneši gan aizvadīti visai vētraini. Pirmo reizi valdībā ir eiroskeptiskā, pretimigrācijas, nacionālistiskā, pat par galēji labējo dēvētā Igaunijas Konservatīvā tautas partijas EKRE. Nokļūstot no opozīcijas valdībā, partijas līderu retorika, šķiet, neko daudz nav mainījusies. Skandāli, publiskas nesaskaņas, tomēr trīs partiju koalīcija turas kopā.
Vīrs un ... vēzis. Kāpēc tikai ceturtā daļa vīriešu pārbaudās?
Pērn Latvijā tikai katrs ceturtais vīrietis no tiem, kam to vajadzētu darīt, veicis PSA testus, lai sekotu līdzi savai veselībai un agrīni diagnosticētu prostatas vēzi. Speciālisti norāda – par sevi nerūpēties līdz brīdim, kamēr nekas nesāp, nereti ir pārprasta vīrišķība.
Zemākā vēža saslimstība un mirstība Latvijā – Zemgalē
Latvijas otrais mazākais reģions iedzīvotāju skaita ziņā vēža statistiskā izceļas pozitīvi. Zemgalē ir zemākā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā. Turklāt, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati, šajā reģionā ir arī zemākie mirstības rādītāji.
No krūts vēža nav jāmirst. Bet mirst...
Situācija uzlabojas, vēzi biežāk atklāj agrīnā stadijā. Taču daudzas sievietes aizvien ignorē valsts aicinājumu uz pārbaudi. Mamogrāfijas attēlu lasījumi mēdz būt neprecīzi, nav arī vienotas datu sistēmas. Pacientes norāda, ka trūkst noderīgas informācijas!   
Vai tu gribi zināt savus riskus nākotnē? Vēzis un ģenētika
Kāpēc vēzis ir tieši man? Šo jautājumu uzdod visi šīs slimības pacienti, un lielākoties atbilde nav zināma. Bet zinātne par ģenētiku jau daļēji uz to sāk atbildēt: vēzis var būt mantots. Vienas no visvairāk izpētītajām pašlaik ir BRCA gēna mutācijas, kas var ierosināt krūts un olnīcu vēzi un var tikt pārmantots. Un daudzas sievietes nonāk grūtas izvēles priekšā.
KNAB vērtē «Latvijas tiltu» atbildību Klaipēdas ostas kukuļu lietā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) maijā sāka kriminālprocesu pret vienu no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem “Latvijas tilti”, kura bijušo vadītāju tiesā par kukuļu došanu Lietuvas ostas amatpersonai. Lietuvā process pret bijušo “Latvijas tiltu” vadītāju Genādiju Kamkalovu šobrīd gan vēl nav noslēdzies. Par KNAB sākto izmeklēšanu vēstīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nupat publicētajā ziņojumā, kurā vērtēti Latvijas panākumi cīņā ar pārrobežu kukuļošanu. Ziņojumā norādīts, ka līdz šim Latvijas tiesām nav nodota neviena lieta par gadījumiem, kad Latvijas uzņēmumu interesēs kukuļotas ārvalstu amatpersonas.
«De facto»: Rīgas apgaismojumu plāno atdot privātās rokās
Jau kopš 2016. gada tiek gatavota Rīgas ielu apgaismojuma rekonstrukcijas stratēģija, kas paredz privātā kapitāla piesaistīšanu. Vienlaikus stratēģija, par kuru jau samaksāti simtiem tūkstošiem eiro, joprojām nav pabeigta, ziņo LTV raidījums “De facto”.

LTV stāsta, ka 2016. gadā 285 000 eiro vērtais līgums (bez PVN) par stratēģijas izstrādi ir parakstīts starp Rīgas pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma” un uzņēmumu “Deloitte”. “Rīgas gaismas” direktors Jānis Drulle skaidro, kāpēc šāds plāns tapa, – apgaismojuma sistēmas modernizācija ar mērķi samazināt izmaksas prasītu aptuveni 20 miljonus eiro un šādas naudas aģentūrai neesot.
Uzņēmumu reģistrs virkni dokumentu padarīs grūtāk atrodamus
Aizbildinoties ar bezmaksas pieejamību, iespējams, virknei līdz šim viegli apskatāmu dokumentu saņemšana kļūs apgrūtināta, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Uzņēmumu reģistrs ieplānojis izveidot apjomīgu dokumentu datu bāzi, daļu padarot publiski nepieejamu. Tas nozīmēs, ka gan uzņēmējiem savu klientu pārbaude, gan žurnālistiem savu pētījumu veikšana turpmāk varētu būt krietni sarežģītāka.
«De facto»: Vai Lembergam tiesā būs jārunā ātrāk?
Saeimā tiek gatavoti grozījumi likumā, lai krimināllietās debašu runu un pēdējo vārdu nevarētu izstiept pārlieku garu. Ieceres atbalstītāji noliedz, ka izmaiņas tiek īpaši gatavotas tā sauktajai Lemberga prāvai, bet uz to tās varēs attiecināt, šovakar ziņo LTV raidījums “De facto”.
Daži ģimenes ārsti izceļas ar spēju «izķert» vēzi laikus
Pētot vēža izplatību Latvijā un iemeslus tā atklāšanai vēlīnā stadijā, iezīmējas būtiskā ģimenes ārstu loma. Tas ir pirmais speciālists, pie kā pacients vēršas ar savām sūdzībām. Ģimenes ārstu rīcība ir dažāda, bet vairāki no viņiem izceļas ar spēju pamanīt šo slimību agrīnā attīstības stadijā pacientiem biežāk nekā citi.
Jaunākie
Interesanti