Valstij piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības ir noteiktas tuvu maksimāli iespējamajam, dažos gadījumos, izmantojot neatļautus paņēmienus, arī pārsniegtas. Šis ir viens no galvenajiem secinājumiem, iepazīstoties ar apjomīgu revidentu pētījumu par to, kā noteikta atlīdzība valsts uzņēmumu vadītājiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Valsts kontrole par revīzijas gaitā atklāto vērsusies arī tiesību aizsardzības iestādēs ar lūgumu viņu kompetences ietvaros veikt izmeklēšanu.
Ziņu analīze
Neilgi pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) pērn slēdza naudas grūtībās nonākušo “PNB banku” bijušais bankas kontrolpaketes turētājs Grigorijs Guseļņikovs ticis atbrīvots no saistībām pret banku, ziņo LTV raidījums “de facto”.
“PNB bankas” īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, izriet no Juraša gatavotās atskaites, ar kuras saturu iepazinies LTV raidījums “De facto”.
Oficiāli apstiprinātu datu par saslimstību ar Covid-19 Ziemeļkorejā nav. Šī valsts viena no pirmajām pasaulē noteica radikālus pretepidēmijas pasākumus. Šie pasākumi tiek īstenoti un paplašināti, nesen tika atzīts oficiāli sniegtā informācijā – pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma.
Incidents Jūrmalas restorānā “Kūriņš”, kura īpašnieks pieprasīja klientam noņemt Georga (Sv. Jura) lentīti vai arī restorānu atstāt, izraisījis plašas diskusijas. Galvenokārt emocionālas, bet retāk – par to, ko par to saka likums.
Vai “balto apkaklīšu” darba process būs tāds pats kā agrāk, vai arī šajā jomā koronavīruss ieviesīs būtiskas pastāvīgas izmaiņas? Nav izslēgts, ka liela daļa darbinieku no tāldarba tā arī nekad neatgriezīsies birojos.
Pēdējos 12 mēnešos zelta cena pieaugusi par gandrīz 40% - investori aktīvi pirka šo dārgmetālu, bažījoties par problēmām pasaules ekonomikā. Pateicoties šim pieaugumam, varēja novērot unikālu parādību - zelta monētas Latvijas Bankas kasēs dažkārt maksāja lētāk nekā pats metāls, no kura tās izgatavotas.
Piegriezt pēc savas vajadzības, izraut no konteksta, papildināt ar pašizdomātu informāciju un izplatīt internetā. Tas ir viens no ceļiem, kā top dezinformācija, kas piesārņo publisko telpu. Bet citkārt informācija, piemēram, ar neefektīvu dezinfekcijas līdzekļu receptēm var pat izraisīt bīstamas sekas veselībai.
Liecības pret bijušo izlūkdienesta darbinieku Aigaru Sparānu kukuļošanas lietā sniedzis Tukuma lidostas līdzīpašnieks, dažādās ieroču un stratēģisko preču tirdzniecības krimināllietās pavīdējušais Konstantīns Soloduha. Viņš kukuļošanā atzinies, esot apcietinājumā. Sparāns turpretim kukuļņemšanu noliedz, ziņo LTV raidījums "De facto".
Kristīnes Misānes izdošanas lieta šā gada sākumā izpelnījās neparasti lielu Latvijas sabiedrības līdzjūtību un valsts vadītāju iesaisti. Tas piespieda Ģenerālprokuratūru mainīt savu nostāju un Latvijā ierosināt kriminālprocesu, lai lietu pārņemtu un sievieti paglābtu no Dānijas lēmuma izdot viņu tiesāšanai Dienvidāfrikā (DĀR). Cik pamatota bija kriminālprocesa ierosināšana, un kāpēc tas beidzās ar mīkstākiem sodiem, nekā noteikts krimināllikumā?
Sākusies cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam (VVD), izvēloties potenciālo iepakojuma depozīta sistēmas operatoru. Šie kritēriji būs ierakstīti depozīta sistēmas darbības noteikumos, kuru projektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un kas sācis savu saskaņošanas ceļu starp ieinteresētajām pusēm.
Covid-19 laikā citas slimības nepazūd. Taču iespējas tikt pie ārsta drošības apsvērumu dēļ samazinājušās. Lai arī vizītes pie ārstiem un uz izmeklējumiem pakāpeniski atjauno, sekas vēl ilgi būs jūtamas. Ārsti jau novērojuši atsevišķus gadījumus, kad ierobežotā pieejamība un arī pacientu bailes šajā laikā meklēt palīdzību ārstniecības iestādēs atsaucas uz pacientu veselību un saasinās hroniskās slimības.
Šonedēļ noslēdzās pieteikšanās konkursā uz ģenerālprokurora amatu, jo Ēriks Kalnmeiers vasarā to atstās. Konkurence ir diezgan liela – astoņi pretendenti. Seši no tiem ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas: pieci prokurori un viens tiesnesis. Atlikušie divi ir bijušie prokurori – Gunārs Kūtris, kurš bijis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts, un zvērināts advokāts Aldis Pundurs, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”.
Pagājušā gada nogalē kļuva zināms par apsūdzībām pret kādu aizbildņu ģimeni par sistemātisku vardarbību pret bērniem, tajā skaitā bērnu seksuālu izmantošanu. Latvijas Radio raidījums „Atvērtie faili” atklāja, ka bāriņtiesa pievēra acis uz to, kas notiek. Bērni bija vērsušies arī vietējā policijā, un arī policija viņus neņēma galvā. Vardarbība tika pārtraukta tikai tad, kad bērni vērsās Rīgas policijā.
Latvijas Radio raidījums „Atvērtie faili”, pētot lietu par vardarbību ģimenē ar astoņiem audžubērniem, vētīja arī bāriņtiesas lomu. Atklājās, ka bērni par vardarbību ziņojuši gan bāriņtiesai, gan vietējai policijai. Turklāt bāriņtiesas vadītāja esot bijusi audžumātes draudzene un pašlaik turpina darbu citā bāriņtiesā.
Saistībā ar lietu par vardarbību ģimenē ar astoņiem audžubērniem Latvijas Radio raidījums „Atvērtie faili” vētīja to, kā bija iespējams, ka ģimene tika pie aizbildņa statusa un 12 gadu garumā neviens nepamanīja, kas tajā notiek.
Latvijas Radio raidījums „Atvērtie faili”, pētot lietu par vardarbību ģimenē ar astoņiem audžubērniem, vētīja iecerēto bāriņtiesu reformu. Tā varētu noslēgties ne ātrāk kā 2024. gadā.
Pēc “airBaltic” vadītāja Martina Gausa teiktā, pagājušā gada vasarā emitēto “airBaltic” obligāciju turētāji “mums ļoti uzticas”. Pēc “Melu detektora” pārbaudes noskaidrojās, ka šo obligāciju pašreizējās cenas tirgū – apmēram 70% no nomināla – liecina drīzāk par investoru šaubām, nevis uzticību.
Pirmo reizi vēsturē amerikāņu nafta tika tirgota par negatīvu cenu – tas ir, pircējam tika piemaksāts, lai viņš paņemtu preci. Tas izraisīja dzīvu interesi, tostarp arī plašākā sabiedrībā – iznāk, ka jebkurš var pamatīgi nopelnīt, pat ja kontā nav naudas? Tomēr nevar gan. Kas tad īsti notika?
Jo vairāk cilvēku inficējas ar jauno koronavīrusu, jo dažādāki kļūst slimības Covid-19 simptomi. Tas, kā noritēs slimība un vai tā beigsies letāli, ir atkarīgs no pagaidām neizskaidrojamiem nosacījumiem. Zinātnieki mēģina noskaidrot, kāds iemesls ir tik būtiskām simptomu un slimības gaitas atšķirībām. Pēc vienas no versijām, atslēga slēpjas mūsu ģenētiskajās īpatnībās.
Jaunākie
Interesanti