Partijas “No sirds Latvijai” biedre Daiga Reča kopā ar partijas līderi Ingunu Sudrabu un valdes locekli Gintu Gāberu portāla "Delfi" videointervijā aizstāvēja nesen kongresā publiskoto saukli - aizstāt tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē. Reča, kura ir arī Tukuma novada domes deputāte, kopā ar partijas biedriem kritizēja 2% no IKP piešķiršanu aizsardzībai un kā lielāku aktualitāti uzsvēra zemo bērnu skaitu vidēji vienai sievietei. LSM.lv "Melu detektors" nolēma pārliecināties par Rečas teikto.
Ziņu analīze
Ko pēc lēmuma Latvijā aizliegt čaulas kompāniju apkalpošanu bankās iesaka nodokļu konsultanti, kuri Latvijā apkalpo čaulas kompānijas? LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, uzdodoties par informācijas tehnoloģiju kompāniju, vērsies pie konsultantiem – kādas firmas piedāvā iegādāties, ja uzņēmums par nopelnīto naudu nodokļos negrib maksāt tik, cik noteikts Latvijā.
Uzņēmumiem, kuri strādā un dzīvo Latvijā, mātes kompānijas mēdz būt reģistrētas kādās ārzonās, kur ir plašas iespējas nodokļu optimizācijai un mazāk atklātības. Piemēram, “Draugiem Group” centrs tika reģistrēts Maltā, taču pērn uzņēmumā esot nolemts no šādas pieejas atteikties. Arī Latvijā tapušā “ātro kredītu” devēja “4finance” holdings pieder Kipras uzņēmumam. Lai gan tiek mēģināts uzlabot caurskatāmību, eksperti atzīst – caurumi sistēmā aizvien pastāv.
Tā kā ir vērojama izvērsta cīņa pret čaulas kompānijām, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” devās skaidrot, kādiem nolūkiem tās tiek izmantotas. Raidījumā modelētas situācijas, kā caur čaulas kompānijām uzņēmumi var slēpt ienākumus, lai par tiem nevajadzētu maksāt nodokļus. Tāpat parādīts, kā caur tām var legalizēt politiķu saņemtus kukuļus.
Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) portāla Delfi videointervijā 15.maijā kritizēja mazākumtautību vidusskolās gaidāmo pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pimenovs norādīja uz izglītības ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”), kurš esot noliedzis valsts saistības mazākumtautību identitātes saglabāšanā.
Nepilnu pusotru gadu pēc neveiksmi cietušā mēģinājuma sākt sociālā atbalsta sistēmas reformu Labklājības ministrija izskatīšanai valdībā iesniegusi jaunu reformas plānu.
Vairāki avoti, kas uzturēja kontaktu ar šonedēļ noslepkavoto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, LTV raidījumam "De facto" minēja, ka nopietnākās domstarpības profesionālās darbības dēļ Bunkum bijušas ar citu maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un uzņēmēju Mihailu Uļmanu.
Pēc tam, kad 25.maijā uzņēmēja Valērija Maligina meitas un atraitne pie notāra noslēdza konfidenciālu vienošanos par mantojuma sadali, virkne apstākļu joprojām palikuši aiz kadra. Īpaši – jautājumi par "Olainfarm" nākotni. Rus.lsm.lv apskata pašus būtiskākos aspektus.
Saeimas sēdē debatējot pret skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, deputāts Arvīds Platpers apgalvoja, ka stresa iespaidā bērniem rodas autiskā spektra traucējumi un uzmanības deficīta sindroms (UDS).
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja krēslu piektdien, 1.jūnijā, ieņems advokāte Ilze Znotiņa. Kas viņa ir un ko viņa plāno darīt dienesta vadībā? To skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme".
Jaunā Konservatīvā partija (JKP) savā "Facebook" kontā apgalvo, ka tai ir tūkstošiem mazo ziedotāju. “Melu detektors” secina - tas neatbilst patiesībai.
Gadu mijā daudziem piena lopkopjiem nācās saskarties ar nepatīkamu ziņu - divi savstarpēji nesaistīti piena pārstrādes uzņēmumi – “Baltic Dairy Board” Bauskā un “Latvian Dairy” Sērenē - pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem. Abiem uzņēmumiem zemnieki tiesā ierosinājuši maksātnespējas procesus, lai arī uz naudas atgūšanu teju neviens vairs necer. Vai nemaksāšana par padarīto ir jau kļuvusi par biznesa kultūru piena pārstrādē, un vai arī paši zemnieki mācās no kļūdām?
Lai kā arī beigtos cīņas ap dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, turpmāk nāksies arvien aktīvāk domāt, kā samazināt nepārstrādāto atkritumu daudzumu. Tādēļ, pat ja uzņēmējiem izdosies atkauties no nepieciešamības investēt depozīta sistēmā, vietā nāks lielāki ieguldījumi, piemēram, ražotāju atbildības sistēmās.
Jautājums par obligātu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir kļuvis par pamatīgu strīdus ābolu. Vienā barikāžu pusē ir nostājušies vides aktīvisti un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), otrā pārtikas nozares uzņēmēji un tirgotāji kopā ar Zemkopības ministriju. Kā jau nereti šādos gadījumos notiek, darbā tiek laisti dažādi ieroči, un par tādiem kļuvušas arī socioloģiskās aptaujas.
Respektablais amerikāņu lietišķo ziņu medijs, vērojot vāciešu noskaņojumu pret ASV, licis skaļu virsrakstu “Kādēļ vāciešiem sāk piegriezties Amerika”. Kanclerei Angelai Merkelei un Vācijas politiskajai elitei kļūst arvien grūtāk apkarot sabiedrībā pieaugošo antiamerikānismu. Tomēr Eiropa gan kritizē, gan arī seko ASV norādēm.
Novērtējot vides pieejamību Vecrīgā, cilvēki ratiņkrēslos secina, ka 14 gadu laikā kopš iepriekšējās apsekošanas ar nosaukumu “Vecrīgas iekarošana” nekas daudz nav mainījies. Viens pastaigas dalībnieks salauž ratiņkrēslu, savukārt citi mēģina apbraukt ceļazīmes ietves vidū vai akmeni ietves malā.
Ja kāds šodien jautā, kādēļ Latvijā sākušies tik asi strīdi par obligātas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, tad atbilde ir: nauda. Depozītu sistēmas ieviešana nozīmē arī ievērojamus ieguldījumus, kuri būs jāsedz sistēmas dalībniekiem – dzērienu ražotājiem un importētājiem, tirgotājiem. Neviens no laba prāta un tikai cēla mērķa labā to darīt nevēlas.
Vācija un Francija. Abas vēlas reformēt Eiropas Savienību (ES). Taču abas Eiropas projektu iztēlojas citādi. Tās abas vēlas Eiropu redzēt kā savas valsts modeļa atspulgu Eiropas mērogā.
Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) 17.maija Saeimas sēdē bija viens no opozīcijas pārstāvjiem, kas rosināja izteikt neuzticību veselības ministrei Andai Čakšai (Zaļo un Zemnieku savienība) un ar kritisku runu uzstājās debatēs. Savu uzrunu Šics sāka ar atsaukšanos uz pasaules valstu veselības aprūpes sistēmu reitingu un Latvijas vietu tajā.
Ierosmes par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir sacēlušas pamatīgu brēku. Vienā barikāžu pusē pašlaik ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un vides aktīvisti, otrā - dzērienu ražotāji un tirgotāji, kuru interešu sardzē nostājusies arī Zemkopības ministrija.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti