Pēc telekanāla “Rīga TV24” raidījuma vadītāja Aivja Ceriņa vārdiem, 96% Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu jūlijā nobalsojuši par grozījumiem Krievijas konstitūcijā un vairāk balsu “par” bijis tikai Čečenijā. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, Ceriņš kļūdījies gan ar formulējumu, gan ar skaitli, cik procentu nobalsojuši “par”.
Ziņu analīze
Uz šī gada 1.aprīli Latvijā ar Nacionālo veselības dienestu līgumi noslēgti 1275 ģimenes ārstiem. Teju trešdaļai šo ārstu ir jau sasniegts pensijas vecums, bet gandrīz katram desmitajam - vairāk nekā 70 gadu. Līdz ar to šie mediķi jebkurā brīdī var pārtraukt praksi, un tiks zaudēti daudzi speciālisti. Piemēram, Skrīveru novadā ir divi ģimenes ārsti – vienam ir jau vismaz 63 gadi, otram - vismaz 70. Bet Kandavas novadā visiem četriem ģimenes ārstiem ir vismaz 63 gadu.
Pēc žurnālistes Anitas Daukštes vārdiem, pēdējā laikā lielākā daļa gadījumu, kad notikusi inficēšanās ar Covid-19, saistīta ar cilvēkiem, kuri atbrauc no ārzemēm. Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs teic, ka tas ir “nedaudz mīts” un tādu gadījumu ir mazāk par pusi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, abām pusēm savā ziņā ir taisnība – jautājums ir par to, kā skaita.
Koronavīrusa pandēmijas sākumā aprīlī valdība steidzami piešķīra līdzekļus valsts trīs lielākajām slimnīcām, lai tās varētu iegādāties smagi slimo glābšanai nepieciešamo aprīkojumu, tostarp plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas. Kopš tā laika, kā noskaidroja Rus.lsm.lv, situācija radikāli nav mainījusies – vairākas jaunas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas iegādājušās reģionālās slimnīcas, galvenokārt – par saviem līdzekļiem. Savukārt universitātes slimnīcām iepirkumu process pašlaik ir dažādās stadijās.
Ajasofja (zināma arī kā Svētā Sofija un Sofijas katedrāle), kuras nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē Svētā gudrība, gadsimtu gaitā spēlējusi simbolisku lomu gan kristiešu, gan musulmaņu impērijās. Kopš 10. jūlija Ajasofja atkal kļuvusi par mošeju. Kāda ir šī lēmuma politiskā un reliģiskā nozīmē Ajasofjas tagadnē un nākotnē? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, LSM.lv sarunājās ar vairākiem nozares ekspertiem.
Izrādās, ka pavasarī, kad uz Ogri kā rezerves slimnīcu veda arī Rīgas pacientus, no kuriem vismaz divi tur saslima ar Covid-19 un viens no viņiem mira, Veselības ministrijai bija oficiāli zināms, ka slimnīca vīrusa slimniekiem nav gatava. Arvien neatbildēts ir jautājums, kurš par to atbildēs cietušajiem.
Pusotru mēnesi pirms Rīgas domes vēlēšanām Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) publicējis blogu par to, kādas ir konservatīvo politiķu deviņas pamatvērtības, un ierakstījis tviterī, ka šis teksts “obligāti jāizlasa”. Kā noskaidroja “Melu detektors”, dažas Eglīša tēzes par konservatīvajiem izraisījušas ne mazāk kā izbrīnu akadēmiskajā vidē.
Šī gada februārī noslēdzās vienošanās process starp ASV un “Taliban”, kuram būtu jāizbeidz teju 20 gadus ilgstošā karadarbība Afganistānā. Šajā kontekstā var palikt aizmirsta Pakistāna, kas grib palielināt ietekmi Afganistānā. Tāpēc tā atbalsta talibus un vēlas kļūt par novērotāju sarunās starp grupējumu un Afganistānas valdību. Tomēr savu lomu iecerējusi nostiprināt Indija, kas arī pretendē uz novērotāju pozīciju un sen konkurē ar Pakistānu.
Cīņā ar koronavīrusu milzīgas cerības tiek liktas uz vakcīnu. Pirmās no simtiem izstrādāšanā esošo vakcīnu jau izmēģinātas ar cilvēkiem, un, iespējams, rudenī sāksies to masveida ražošana. Tomēr pāreja uz praktisko izmantošanu var radīt daudz sarežģītu jautājumu. Galvenais no tiem – pēc kādiem principiem tiks sadalītas vakcīnas devas, kuru sākumā noteikti nepietiks visiem.
Covid-19 pandēmija parādījusi, ka pašreizējās sistēmas valstu gatavības globālās epidēmijas draudiem novērtēšanai nav pietiekami efektīvas. Atsevišķām valstīm “teicamniecēm” ar solīdiem veselības aprūpes sistēmu budžetiem un jaudīgiem resursiem reakcija uz pandēmiju nebūt nav bijusi vislabākā. Un otrādi – dažas viduvēju vērtējumu saņēmušās valstis spēja operatīvi līdz minimumam samazināt kaitējumu.
2064. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs 9,7 miljardi, taču jau līdz 2100. gadam tas samazināsies līdz 8,8 miljardiem. Savukārt Latvijā tad dzīvos nepilni 500 tūkstoši cilvēku – par 77% mazāk nekā pašlaik. Tik būtiska iedzīvotāju skaita samazinājuma nebūs nevienā citā valstī, prognozē jauna pētījuma autori. Viņi norāda, ka migrācija kļūs par nepieciešamību pilnīgi visām valstīm.
Kopš jūnija beigām Irānā ar neticamu regularitāti notiek neizskaidrojami sprādzieni un ugunsgrēki militārajos un civilajos objektos. Visskaļākais šīs sērijas incidents radīja būtisku kaitējumu Irānas kodolprogrammai ļoti svarīgam kompleksam. Norisinās izmeklēšana, lai noskaidrotu notiekošā cēloņus, taču ne Irānas varas pārstāvji, ne Rietumu analītiķi neizslēdz iespēju, ka iesaistīti ārzemju specdienesti.
Ar Turcijas palīdzību oficiāli atzītā Lībijas valdība galvaspilsētā Tripolē de facto pārtraukusi 14 mēnešu ilgušo militāro ofensīvu no Lībijas austrumu karavadoņa Halifa Haftara un viņam lojālo grupējumu puses. Tomēr abas Lībijas pilsoņkarā iesaistītās puses saņem atbalstu no ārējiem spēkiem, kuru intereses ir tiešā veidā saistītas ar vienas no pušu kontroli pārņemšanu valstī. Šī konflikta ietvaros redzamāks ir kļuvis arī diplomātiskais saasinājums starp divām NATO sabiedrotajām valstīm – Turciju un Franciju. Kas notiek Lībijā un kā Lībijas konflikts ietekmē attiecības starp šīm NATO lielvalstīm?
Inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits, kas ik dienu tiek atklāts Izraēlā, vairāk nekā divkārt pārsniedz pavasara antirekordus. Tagad tas ir vairāk nekā tūkstoš cilvēku dienā, lai gan visu maija otro pusi šis rādītājs bija pāris desmiti diennaktī, bet dažas dienas tas bija viencipara skaitlis. Šķita, ka epidēmija apturēta, – un ierobežojumi tika atcelti cits pēc cita. Kopš jūlija sākuma pieaugums bijis eksplozīvs. Līdzīga, lai arī ne tik biedējoša, situācija izveidojusies ari vairākās citās valstīs.
Pusgada laikā, kamēr turpinās Covid-19 pandēmija, zinātnieki par jauno koronavīrusu uzzinājuši daudz. Šā drauda globālais un nāvējošais raksturs kļuva par katalizatoru, kas paātrināja zinātnisko pētījumu procesus. Tomēr galvenie jautājumi par vīrusu SARS-Cov-2, tostarp par tā izcelsmi, joprojām ir bez atbildes.
Divas trešdaļas Latvijas “mūžīgo bērnu” dzīvo ārpus Rīgas. Viņu vecāki vai nu pamet darbu un vadā bērnu uz terapijām, vai samierinās ar speciālo internātskolu, kas faktiski ir bērnunams. Citu iespēju faktiski nav.
Bažās par ASV un Ķīnas digitālās dominances radīto risku Eiropas valstu suverenitātei, nacionālajai drošībai un ekonomiskajai konkurētspējai Vācija un Francija ir apvienojusi spēkus projektā “Gaia-X”. Šādi tiek cerēts radīt mākoņpakalpojumu (no angļu val. — cloud services) sniegšanas platformu, kas spētu konkurēt ar ASV un Ķīnas tehnoloģiju gigantiem, kuriem šobrīd savus datus uztic lielākā daļa valsts iestāžu un uzņēmumu Eiropā. Neskatoties uz “Gaia-X” unikālo darbības modeli, kas apvienotu stiprākos Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus, līdzīgu projektu agrākās neveiksmes met šaubu ēnu arī uz šo projektu.
Mediķu atalgojums audzis par 20% trīs gadus pēc kārtas – 2017., 2018. un 2019. gadā, paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele Saeimas komisijas sēdē. Tomēr, kā noskaidrojās “Melu detektora” pārbaudē, ministres teiktajam nepiekrīt ne medicīnas darbinieku arodbiedrība, ne pašas Ilzes Viņķeles vadītā ministrija. LSM.lv ministre sacīja, ka runājusi profesionālā žargonā sagatavotai auditorijai, tāpēc nespeciālisti varējuši viņu nepareizi saprast.
Minimālais patēriņa grozs, kuru aprēķina jau gandrīz 30 gadu, neatspoguļo reālo patēriņa minimumu Latvijā, tajā vienkārši “piedzen” skaitļus, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu, 26. jūnijā televīzijas diskusijā sacīja bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. “Melu detektora” pārbaude parādīja, ka grozu, par kuru runāja Putniņš, pārtrauca aprēķināt vēl 2014. gadā, bet jaunu plāno izstrādāt tikai 2021. gadā.
Pēc tam, kad Eiropas Padomes Venēcijas komisija 19. jūnijā publiskoja savu viedokli par Latvijas izglītības reformu, Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Venēcijas komisija reformu novērtējusi pozitīvi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, ĀM savā paziņojumā nav pieminējusi vērtējuma negatīvo daļu – tostarp tos reformas aspektus, kurus komisija ierosina mainīt, un tos, kurus komisija uzskata par nepieciešamu atcelt.
Jaunākie
Interesanti