LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, vētot medikamentu cenas Latvijā, aplūkoja vairākus faktorus, kas ietekmē šīs cenas – pievienotās vērtības nodokli (PVN), tirgotāju uzcenojumu un iespējamu bezrecepšu medikamentus tirgot ārpus aptiekām.
Ziņu analīze
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, aplūkojot piecu plaši izplatītu un pieprasītu bezrecepšu medikamentu cenas četrās Eiropas valstīs, secina, ka visizdevīgāk šādas zāles pirkt Polijā. Arī Lielbritānijā zāles izskatās lēti, taču tās nereti ir ar mazāku aktīvās vielas koncentrāciju. Savukārt Latvija ir tuvāka Vācijas cenu līmenim.
Daugavpilī vairāku Eiropas Savienības (ES) fondu un pašvaldības finansēti būvobjektu, tostarp izglītības iestāžu, nodošana ekspluatācijā ir iekavējusies vairs ne vien mēnešu, bet gadu griezumā. Izmaksas pēdējos gados iesāktajiem un nepabeigtajiem objektiem pieaugušas teju par diviem miljoniem eiro.
Pavisam nesen, 24. novembrī, Taivānā notikušajās pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja partija "Gomiņdan", pārspējot Demokrātiski Progresīvo partiju. Ķīnas Tautas Republikas mediji ir pasludinājuši, ka vēlētāji pārliecinoši noraidījuši “Demokrātiski Progresīvās partijas separātisko nostāju”. Tomēr realitāte ir daudz niansētāka.
Lielākajai daļai cilvēku, izdzirdot vārdu "verdzība", pirmās asociācijas, kas nāk prātā, ir transatlantiskā vergu tirdzniecība 16. - 19. gadsimtā, kuras ietvaros aptuveni 12 miljoni afrikāņu tika transportēti uz eiropiešu jaunatklāto Amerikas kontinentu. Ir pagājuši vairāk nekā 200 gadi kopš verdzības aizliegšanas, un mūsdienās visas suverēnās valstis ir pieņēmušas verdzību un cilvēku tirdzniecību kā nelegālu darbību, kas sodāma ar kriminālatbildību. Tomēr mūsdienās verdzība un cilvēku tirdzniecība ir kļuvusi par ienesīgu biznesu noziedzniekiem, un tā ietvaros pašlaik vairāk nekā 40 miljoni cilvēku pasaulē ir pakļauti verdzībai.
Ir pamats uzskatīt, ka mūsdienu attīstītajās demokrātijās reliģija un politika vairs nav cieši sasaistītas. Virspusēji to pašu varētu teikt arī par Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tomēr, aplūkojot Džordža Buša, Donalda Trampa un republikāņu partijas lielākos atbalstītājus, var novērot, ka pietiekami lielu nozīmi ieņem kāds konkrēts reliģisks grupējums, proti, baltādainie evaņģēliskie kristieši. Vai tās ir vienkārši politiskās simpātijas vai kas vairāk?
Nākotni un tās vīzijas veido tie stāsti, ko mēs rakstām tagad – tātad labas nākotnes pamatā ir labi stāsti par šodienu. No ASV popkultūras varoņiem mēs uzzinām par ASV problēmām un iespējamiem risinājumiem. Arī mūsu vēsture ir pilna ar varoņiem – īstiem un izdomātiem. Viņi varētu klāstīt savas izdomātas vai reālākas idejas Latvijas nākotnei! Taču daļa varoņu ir aizmirsti, dēvēti par upuriem vai nav pat pamanīti. Vai pēc simt gadiem būs citādāk?
Jemenas pilsoņu karš norisinās jau gadiem. Par varu teritorijā cīnās huti nemiernieki un valdības spēki, kurus atbalsta Saūda Arābijas vadītā koalīcija. Vēl joprojām nevienai konfliktā iesaistītajai pusei nav izdevies gūt virsroku. Pēdējā laika notikumu un konflikta dārgo izmaksu dēļ Saūda Arābija izjūt starptautisku spiedienu atkāpties no iesaistes Jemenas pilsoņu karā.
Distopiskās nākotnēs vīzijās bieži tiek rādītas pasaules, kurās cilvēki viens otram neuzticas. Valdība vai kopienas līderis kultivē savstarpējo neuzticību, vienlaikus pieprasot aklu uzticību valsts vadītājam. Šādi režīmi pieredzēti arī pasaules vēsturē. Cilvēki ir pieļāvuši neskaitāmas kļūdas, izvēloties, kam uzticēties. Arī katra individuālā ikdiena ir piepildīta ar lēmumiem par uzticību – jāizraugās, par ko balsot, kuru mediju lasīt, kuram ārstam prasīt padomu. Problēma gan, ka kļūdas gandrīz vienmēr ir ieraugāmas tikai pēc kāda laika. Nākotnē, kurā turpināsim runāt par tehnoloģiju attīstību, mūsu pašu spējas izvērtēt, kam uzticēties, tiks arvien pārbaudītas.
Nacionālās apvienības un vairāku citu partiju Saeimas deputāti cenšas parlamentā panākt atbalstu rezolūcijas projektam, ar kuru aicinātu valdību nepievienoties ANO migrācijas paktam, kas paredz mērķus veiksmīgākai migrācijas pārvaldīšanai vietējā, nacionālā, reģionālā un globālā līmenī. “Melu detektora” pārbaude, vai rezolūcijā iekļautie apgalvojumi ir patiesi un izriet no pakta satura.
Kamēr Krievijā mazinās prezidenta Vladimira Putina popularitāte, parādās spekulācija no kādreizējā Putina iekšējā loka – vienīgā operācija, kas varētu būtiski celt sabiedrības atbalstu Putinam un noturēt reitingu ilgu laiku, ir faktiska Baltkrievijas aneksija. Pret to ir Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, ar kuru diplomātiskajā sparingā Minskā tagad spēkojas kāds īpašs Krievijas smagsvars.
Cīņa par varu Briselē kļūst karstāka. Lielākie politiskie spēki ir izvirzījuši savus vadošos kandidātus uz iekārojamākajiem Eiropas posteņiem un uzsākuši kampaņu. Tā uzņems apgriezienus un sasniegs savu kulmināciju maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kas ir šie cilvēki, kuri pretendē uz Eiropas Savienības (ES) kuģa stūrēšanu nākamajos piecos gados?
Nu jau vairākus gadus Ekonomikas ministrija mokās ar jauna īres likuma izstrādi, kas skars arī denacionalizēto ēku īrniekus. Īrnieki regulāri rīko piketus un tiek ziņās. Pēdējo Ekonomikas ministrijas darba rezultātu iepriekšējā Saeima pirms došanās vasaras brīvlaikā pat pieņēma pirmajā lasījumā. Ekonomikas ministrija neslēpj, ka ar jauno normatīvu gājusi investoru jeb potenciālo izīrētāju pavadā.
ASV ilgdzīvojošajā seriālā “Zvaigžņu ceļš” ir attēlota pasaule, kurā faktiski neeksistē nauda – cilvēce ir atklājusi neierobežotas enerģijas avotus un tehnoloģiju, kas ļauj no zila gaisa materiālizēt jebko. Cilvēki dzīvo neierobežotu resursu pasaulē. Proti, izteikti atšķirīgā no šībrīža pasaules. Lai gan, strikti runājot, naudas daudzumu (kura šobrīd ir digitāla) ierobežo tikai monētārās sistēmas un valsts pieņemtie ekonomikas principi, tikai retais var atļauties sev ikdienas dzīvē neatteikt. Nākotnē būs jauni izaicinājumi – cilvēku skaita pieaugums un robotizācija.
Latvijas Republikas simtgades svinību vakarā laukumā pie valsts galvenā monumenta, Brīvības pieminekļa, dažas personas atritinājušas karogus ar simboliem, kuri bija ļoti līdzīgi svastikai, kas, iespējams, ir likumpārkāpums. Fotogrāfijas nonāca sociālajos tīklos, un lietotāji apsprieduši dažādas versijas, tajā skaitā, ka šie foto ir viltus ziņas. Rus.Lsm.lv un un Spektr.press noskaidroja – fotogrāfijas nav viltotas un tajā brīdī likumsargi uz notiekošo nereaģēja. Tiesa, tagad incidentu izvērtē Drošības policija.
Lai gan Turkmenistāna ir viena no dabas resursu lielvalstīm, tā, zaudējot tās galveno eksporta partneri – Krieviju, kā arī, nespējot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, ir kļuvusi par upuri tās lielākajai ekonomiskajai krīzei kopš 1991.gada. Pirmās nepieciešamības preču trūkums, cenu paaugstināšanās, bezdarbs, visapkārt esoša neapmierinātība – kas gaidāms tālāk?
Koptu kristieši ir lielākā kristiešu kopiena Tuvo Austrumu reģionā, no kuriem 90% jeb 9 miljoni dzīvo Ēģiptē. Saskaņā ar vēstures liecībām, kristietības mācībām sasniedzot Ēģipti aptuveni 33. gadā, koptus var uzskatīt par senās Ēģiptes pēctečiem. Neskatoties uz senajām saknēm attiecīgajā teritorijā, kristieši laika gaitā ir tikuši pakļauti diskriminācijai, apspiestībai un vardarbībai.
Ne pārāk simpātiskajam nakteņu ģints augam - kartupelim - eiropieši simtiem gadu nespēja uzticēties. Reliģiskas aizdomas un nezināšana, kā pagatavot, uz brīdi aizkavēja brūnā bumbuļa izplatību. Tomēr, reiz nonācis Eiropas virtuvēs – kartupelis tur iekārtojās uz palikšanu. Tagad kartupeļi atrodami teju visur - gan uz turīgākiem, gan trūcīgākiem galdiem. Tas iedvesmoja mūs uz klimata pārmaiņu ietekmēto nākotni paskatīties caur kartupeļa prizmu un uzdot jautājumu – vai nākotnē kartupeļus Latvijas zemē maz vispār varēsim izaudzēt?
Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs pēdējos gados notiek nozīmīgas politiskās pārmaiņas. Līdz ar jaunām partijām savu ietekmi audzējuši gan labēji radikālie, gan uz ciešāku ES integrāciju vērsti politiskie spēki. ES partijas šobrīd gatavojas 2019.gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tādēļ svarīgi vērtēt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs Eiropas līmeņa politiku un savienības nākotni.
Dr.Endrjū Korbets ir Londonas Karaļa koledžas (King’s College) Aizsardzības pētījumu Aizsardzības studiju katedras mācībspēks un pētnieks. Mēs tikāmies grāmatas prezentācijā, kuru rīkoja Drošības un stratēģisko pētījumu centrs (Center for Security and Strategic Research). Dr.Korbets sarakstījis grāmatas nodaļu par NATO kodolatturēšanu. Pirms akadēmiskās karjeras Dr.Korbets dienējis Lielbritānijas Karalisko jūras spēku zemūdeņu flotē un strādājis pie NATO atturēšanas un aizsardzības stratēģijas attīstības.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti