Ziņu analīze
Notiesātais Truksnis Jūrmalas domē ticis pie vicemēra padomnieka amata
Arī pēc notiesājoša sprieduma un tā rezultātā zaudēta deputāta mandāta ilggadējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (Latvijas Zaļā partija (LZP)) joprojām ir palicis strādāt Jūrmalas domē. Viņš steidzami tika pieņemts darbā kā vicemēra padomnieks, lai, kā klāsta partijas biedri, turpinātu pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Domes priekšsēdētāja biroja vadītājas amatu saglabājusi arī par dienesta viltojumu notiesātā Ingrīda Vilkārse, kas bija izdomājusi Trukšņa prombūtni piesegt ar viltus komandējumu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Kā caur Latviju centās Krievijā ievest ieroču rūpniecībai noderīgu iekārtu
ASV oktobrī paziņoja par apsūdzībām trim Latvijas pilsoņiem par centieniem nogādāt Krievijā ļoti precīzu slīpēšanas iekārtu, ko iespējams izmantot arī militārajai rūpniecībai. Līdz Latvijai atvesto iekārtu 2019. gada nogalē iesaistītie mēģināja dabūt pāri robežai, iesniedzot viltotus dokumentus par iekārtas tehniskajiem parametriem, liecina LTV raidījuma "De facto" rīcībā esoša informācija, ko apstiprināja Ārlietu ministrijā.
Armijai nozagtās nakts redzamības ierīces bijis ASV dāvinājums; dažādas preces iznestas teju 10 gadu garumā
Prokuratūra pabeigusi izmeklēšanu un novembrī tiesai nodevusi lietu par apjomīgu dažādu preču piesavināšanos no armijas noliktavām teju desmit gadu garumā. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka starp pazudušajām mantām bija arī nakts redzamības ierīces, kuras Latvijas armijai bija dāvinājušas ASV. Notikušais atklāja pamatīgu haosu armijas preču uzglabāšanā un uzskaitīšanā. Bet armijas noliktavas izdevies sakārtot, tās pakāpeniski izņemot laukā no armijas pārraudzības.
Mājsaimniecībām Latvijā draud augstākā elektrības pieslēguma maksa Baltijā
Latvijā mājsaimniecībām elektrības pieslēgumi varētu izmaksāt visdārgāk Baltijā, ja spēkā stāsies "Sadales tīkla" (ST) iesniegtais tarifu projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), liecina "De facto" aprēķini. Iestādes sākušas meklēt veidus, kā no straujā kāpuma izvairīties, taču uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" (AST), no kura tarifiem atkarīgs arī ST, daudz vietas manevriem nesaskata.
ASV iekšpolitikas strāvojumi ietekmē arī Latvijas drošības perspektīvu
Latvija un ASV šogad atzīmēja starpvalstu attiecību 100 gadu jubileju, un kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Vašingtona bijusi mūsu galvenā stratēģiskā partnere un sabiedrotā. Ciešās attiecības saglabājušās gan republikāņu, gan demokrātu valdīšanas laikā, taču Donalda Trampa iespējamā atgriešanās ASV prezidenta amatā un viņa lozungs "Amerika pirmajā vietā" liek rēķināties arī ar ASV iekšpolitisko procesu ietekmi uz Latvijas drošības situāciju.
Drošības politikas eksperte: Ieroču ziņā Ukrainā nedēļā izmanto to, ko iespējams saražot mēnesī
Dodoties uz NATO sanāksmi, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzsvēra, ka viņam ir viena prioritāte – ieroči. Taču tie ir nepieciešami ne tikai Ukrainai, bet arī NATO dalībvalstīm. Ukrainā nedēļas laikā izmanto to, ko var saražot mēnesī, tāpēc NATO nodarbina jautājums, kā ieročus ražot ātrāk, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa. 
Ķīnas protestu cēloņi. Ko varas koncentrēšana prezidenta Sji rokās nozīmē Ķīnai un visai pasaulei
Visa novembra garumā, strauji palielinoties Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitam Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), varas iestādes turpina īstenot jau iepriekš piekopto "nulles-Covid" politiku. Šīs pieejas rezultātā noteiktie ierobežojumi, kas ierobežo pārvietošanos, paredz masveida testēšanos un grauj Ķīnas ekonomiku, ir pastiprinājuši iedzīvotāju neapmierinātību.
«De facto»: Kukuļošana Rīgas muitas punktos – maksāts, sākot no 5 eiro
Novembra vidū Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja par atklātu kārtējo kukuļošanu muitā. Šoreiz runa nav par pierobežas muitas punktiem, bet par Rīgu. Tranzīta jomā strādājoši uzņēmēji devuši muitniekiem pretlikumīgus maksājumus par dažādiem ikdienas muitas pakalpojumiem. Shēma bijusi sarežģīta un pastāvējusi gadiem, ziņo LTV raidījums "De facto".
«De facto»: Visu militāro preču testēšana pirms to pieņemšanas joprojām nav norma
Gadījums ar nekvalitatīvo, faktiski karavīriem pat bīstamo formastērpu audumu 2016. gadā ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas parāda, kas var notikt, ja ir viens eksperts, kurš nosaka tehnisko specifikāciju, kurš vienojas ar piegādātāju un veic arī piegāžu kontroli. Tādēļ tika izlemts par šo procesu nodalīšanu, kā arī kontroles pastiprināšanu. Tai skaitā – testējot piegādāto preci. Taču pilnīga armijai piegādāto preču testēšana aizvien nenotiek, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
«De facto»: Armijas formastērpiem piegādāts karavīru veselību apdraudošs audums
Latvijas armijas formastērpiem pirms sešiem gadiem ticis piegādāts audums, kas pēc sarunu procedūras dokumentiem it kā bijis radīts speciāli Latvijas armijai. Taču realitātē speciāli Latvijai radīja tikai "MultiLatPat" apdruku, savukārt piegādātais audums izrādījās brāķis, kas varēja apdraudēt karavīru veselību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tikmēr cilvēki, kuri strādāja ar šo iepirkumu, atkal parādās notikumos, kas met šaubu ēnu pār armijas iepirkumu norisi. Par to liecina šonedēļ noticis tiesas process.
Cilvēktiesību komisijas vadītājs Šmits noliedz politisko spiedienu sarakstē ar sabiedrisko mediju ombudu
Trīs nedēļas pēc 14. Saeimas sanākšanas šonedēļ beidzot sāka darboties tās komisijas, to skaitā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras pārziņā ir arī mediju politika. Komisiju, kuras priekšsēdētājs iepriekšējā parlamenta sasaukumā bija Artuss Kaimiņš, nu vadīs viņa bijušais partijas biedrs, tagad Apvienotā saraksta (AS) pārstāvis Didzis Šmits. Neilgi pirms nonākšanas šai amatā viņam vēl kā ierindas deputātam paguva izveidoties konflikts ar sabiedrisko mediju ombudu. Šmits gan Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apgalvo, ka vairs strīdēties viņš negrasās, un politisko spiedienu noliedz. Tomēr komisijā ir atsevišķi deputāti, kas naidīgu attieksmi pret medijiem, jo sevišķi sabiedriskajiem, pat neslēpj. 
Drošības politikas eksperte: Uzbrukumi Ukrainas elektroinfrastruktūrai ietekmē arī tās militārās spējas
Uzbrukumi Ukrainas elektroinfrastruktūrai tieši ietekmē arī Ukrainas militārās darbības. Karš Ukrainā parāda, ka karavīriem jāprot kombinēt vissarežģītākās un tehnoloģiski attīstītākās sistēmas ar vecām un primitīvām, kas ļauj komunicēt un aizsargāties elektrības pārrāvumu gadījumā, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa. 
«Re:Check»: Vai jaunās Saeimas deputātam Kulbergam taisnība, ka minimālā alga ir padomju standarts, kas daudzās valstīs nepastāv?
Iepriekšējā Saeima savā pēdējā sēdē oktobra beigās gandrīz vienbalsīgi nolēma palielināt minimālo algu. Nākamgad tā būs 620 eiro, bet vēl pēc gada – 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pret to iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija. Uzņēmēji netiekot uzklausīti, viņiem pārāk strauji augšot darbaspēka izmaksas, par to varot lemt tikai jaunā Saeima.
Drošības politikas eksperte: Tuvākajā laikā diplomātiska risinājuma Krievijas karam Ukrainā nebūs
Tuvākajā laikā diplomātiska risinājuma esošajai kara situācijai Ukrainā nebūs. Vienlaikus, lai noturētu Rietumu sabiedrības atbalstu Ukrainai, svarīgi runāt un parādīt, ka šis karš nebūs bezgalīgs, ka miera sarunas noteiktā punktā būs iespējamas, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa. 
«Melu detektors»: Vai Īvāns saka taisnību par Krauzes tikšanos ar Krievijas vicepremjeru?
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze "bija viens no tiem… bija tāds Krievijas vicepremjers, kas jau pēc sankcijām [..] sēdēja ar viņu pie pusdienu galda. Neviens nezina, ko viņi tur runāja," tā publicists un Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns LTV raidījumā ''Viens pret vienu'' komentēja jautājumu par to, vai šobrīd Latvijas politikā var fiksēt promaskavisku spēku darbību. Taču patiesībā ar Krievijas tā laika vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču 2016. gadā tikās ZZS ministri Jānis Dūklavs, Uldis Augulis un Dana Reizniece-Ozola.
Svarīgākais šobrīd