Ziņu analīze
Politika epidēmijas laikā: par spīti partiju ķildām, Kariņš un Levits tic valdības stabilitātei
Lai gan valsts augstākās amatpersonas publiski aicina, ka krīzes laikā politiķiem vajadzētu aizmirst visus strīdus un saliedēties epidēmijas pārvarēšanai, ne visi tam ir gatavi atsaukties. Senais teiciens “krīze kā iespēja” vairāku politiķu izpratnē, izskatās, tiek tulkots kā iespēja izcelties, mēģināt izbīdīt savu dienaskārtību vai vienkārši jaukt gaisu. Tomēr gan premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība), gan Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Televīzijas raidījumam “”De facto” apgalvo, ka valdības stabilitāti šie strīdi neapdraud.
Krievvalodīgajai auditorijai Latvijā ir tiesības būt informētai. Saruna ar eksperti Proskurovu
Grūti prognozēt, kā sabiedriskās televīzijas satura parādīšanos komercmedijos vērtēs skatītāji – tā intervijā Latvijas Radio atzīst bijusī Latvijas Televīzijas satura krievu valodā galvenā redaktore Olga Proskurova. Viņa gan secina, ka pašreizējā krīzes situācijā īpaši svarīgi ir sasniegt visas cilvēku grupas, tostarp krievvalodīgos, kuri šobrīd daudz vairāk pievēršas ziņām un citam mediju saturam, tostarp meklējot informāciju sabiedriskajā medijā.
«airBaltic» darbiniekus krīzes pabalsti nesasniegs; neapskaužamā situācijā – jaunie piloti
Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" daudzie tūkstoši darbinieku ir palikuši ārpus krīzes pabalsta rāmja. Dīkstāves pabalsts viņiem nepienākas, jo Finanšu ministrija uzskata – tas būtu Eiropas Savienības (ES) noteikumiem neatbilstošs palīdzības veids, taču cits uzņēmuma darbiniekiem no valsts puses netiek piedāvāts. Tie, kuri nav atlaisti, ir neziņā. Uzņēmums viņus mudina ņemt bezalgas atvaļinājumu, bet viņi nesaprot, uz cik ilgu laiku un no kā pārtiks.  
Covid-19 izcelsme: Vai vīruss no laboratorijas?
Pasaulē Covid-19 izraisīto saslimšanas gadījumu skaits strauji kāpj, tāpat arī pieaug mirstība. Skaidrs, ka paši aktuālākie jautājumi, ko šobrīd uzdod miljoni, ja ne miljardi cilvēku, ir, kā pasargāt sevi un citus no saslimšanas un kā izārstēties, ja tomēr ir sanācis saslimt. Savukārt zinātnieki uzskata, ka līdz ar ārstēšanas un profilakses metožu izstrādi nepieciešams arī noskaidrot, kur un kā šī saslimšana ir radusies.
Sudrabūdens dzeršana un citi brīnumlīdzekļi no Covid-19 neglābs
Covid-19 ir tikai dažus mēnešus vecs, un zinātne vēl nav atradusi ne vakcīnu, ne medikamentus, kas derētu tā ārstēšanai. Tā ir pateicīga situācija dažādu brīnumlīdzekļu tirgotājiem. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” veica faktu pārbaudi projektā “Re:Check”, lai parādītu dažādos brīnumlīdzekļus, kā arī noskaidrotu infektologu domas par tiem.
Kāpēc Vācijā Covid-19 nav tik nāvējošs?
Mēnesi pēc koronavīrusa epidēmijas sākuma Eiropā saslimušo skaita statistika Vācijā ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs. Savukārt zemo mirstības līmeni eksperti tā arī līdz šim nav spējuši izskaidrot. Viena no versijām ir, ka būtisku lomu ir nospēlējusi agra un masveidīga cilvēku testēšana.
Strīdu dēļ Daugavpilī nespēj nodot ekspluatācijā miljonus izmaksājušu pārvadu
Daugavpilī vērojama savdabīga paraugstunda tam, kā salaist grīstē vērienīgu būvniecības projektu un pašvaldības un būvnieku savstarpējo strīdu dēļ pat netuvoties problēmu atrisinājumam. Tur par 13 miljoniem eiro uzbūvēts ceļa pārvads, kuram vajadzēja atvieglot satiksmi pilsētā. Taču ekspluatācijā tas tā arī nav nodots. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
«De facto»: Juraša uzņēmums sniedzis konsultācijas «PNB bankai»
Saeimas deputāta Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas pašlaik slēgtajai “PNB bankai”. Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Jurašs pats klāsta, ka viņš palīdzējis bankai panākt izmeklēšanu uzsākšanu tiesībsargājošās iestādēs, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Covid-19 un viltus ziņas: Valsts policija var vērtēt arī krāpšanas uzdošanu par «viedokli»
Covid-19 krīze izrādījusies pateicīga augsne visāda veida viltus ziņu izplatītājiem. Vieni mēģina reklamēt vai pat tirgot brīnumzāles, kas it kā palīdzot izvairīties vai pat ārstēt jauno koronavīrusu. Otri sēj paniku ar īsziņām par valdības it kā iecerētajiem ierobežojumiem, piemēram, pilnīgu veikalu slēgšanu. Trešie izplata sazvērestības teorijas par to, ka koronavīruss esot vai nu izdomājums, vai arī globālo lielvaru radīts bioloģiskais ierocis cilvēces pakļaušanai vai pat iznīcināšanai. Saņemot signālus, Valsts policija vērtē, vai paustais ir ziņas vai arī viedoklis, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tomēr arī aiz viedokļa var slēpties krimināli sodāmas darbības, piemēram, naida kurināšana vai krāpšana.
Pētījumi par Covid-19: kas jau zināms?
Jauna slimība, trūkst datu un pētījumu – šī ir bieži dzirdēta atbilde uz jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19. Kopš 11. marta, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņo, ka saslimšana ar Covid-19 var tikt raksturota kā pandēmiska, saslimušo un mirušo skaits aizvien pieaug. PVO uzsver – ir lietas, ko mēs katrs varam darīt, lai ierobežotu izplatīšanos. Mazgāt rokas ar ziepēm. Ja nav pieejamas ziepes – dezinficēt rokas ar alkoholu saturošu dezinfekcijas līdzekli. Klepojot un šķaudot mutei priekšā likt elkoni, nevis plaukstas. Ieturēt divu metru distanci ar citiem cilvēkiem.
Jums tas jāzina: Covid-19 jau «noēdis» līdz ceturtdaļai pensiju uzkrājumu
Krīze akciju tirgos, ko izraisījusi globālā pandēmija, devusi triecienu arī Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumiem – salīdzinot ar februāra maksimumiem, zaudējumu līmenis ir jau līdz 27,7%. Turklāt cietuši pat konservatīvie plāni – tajos naudu tur tie, kuriem līdz pensijai vairs nav atlicis daudz laika. Par to, kas jāzina, lai nepieļautu kļūdas, - šajā Rus.lsm.lv apskatā.
Attiecības likuma normu mudžeklī. Trīs viendzimuma pāru stāsti
Pretēji Latvijas ārpolitiskajai retorikai, ka pasaulei jāpārstāj diskriminēt homoseksuālus cilvēkus, par ko šogad Minhenes konferencē runāja arī Latvijas ārlietu ministrs, pati Latvija šajā ziņā ar priekšzīmi nebūt neizceļas. Tā kā Latvijā nav izveidots regulējums viendzimuma pāriem, viņi saskaras ar virkni grūtību. Trīs pāri savus stāstus uzticēja LTV raidījumam “Aizliegtais paņēmiens”.
Jaunākie
Interesanti