Nākamo gadu desmitu laikā klimata pārmaiņu dēļ ievērojami palielināsies nepieciešamība pēc humānās palīdzības. Ar šādu brīdinājumu īsi pirms ANO klimata samita nākusi klajā organizācija Starptautiskais Sarkanais Krusts, prognozējot, ka līdz 2050. gadam klimata kataklizmu skarto cilvēku skaits varētu dubultoties.
Ziņu analīze
LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pēta mazā biznesa noteikumus Vācijas galvaspilsētā Berlīnē – vai tie uzņēmējiem ir izdevīgāki un ērtāki nekā Latvijā. Iepriekš vētīti nosacījumi kafejnīcas atvēršanai un darbinieku algošanai, bet šoreiz stāsts par uzņēmuma dibināšanu un nodokļu slogu.
Tuvākajos gados paredzēta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Tās īstenošanai no valsts budžeta ir nepieciešama kompensācija, kas segtu līdzšinējos ieņēmumus no reklāmas. Taču valsts budžeta projektā nākamajos trīs gados paredzētā nauda ir krietni mazāka. Vai šādos apstākļos iziešana no reklāmas tirgus ir iespējama?
Cīņa ar klimata pārmaiņām ir viens no jautājumiem, kas aktīvi nodarbinās jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma deputātus. Daudzi no viņiem ir ievēlēti ar solījumu darīt krietni vairāk, lai apturētu atmosfēras sasilšanu, bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un apkārtējās vides piesārņošanu ar plastmasu. Jau līdz šī gada beigām politiķi cer vienoties arī par to, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai būtu jākļūst par klimatneitrālu teritoriju. Proti, bloka valstīm būtu jāsavāc vismaz tikpat daudz CO2 izmešu, cik tās rada.
Ieslodzīto resocializācijai būtu jāpalīdz pēc iznākšanas no cietuma cilvēkiem atgriezties labākā dzīvē nekā pirms nokļūšanas aiz restēm. Cietumā ieslodzītie var saņemt psiholoģisko palīdzību un sociālo atbalstu, arī izglītoties. Taču nepiemēroto telpu dēļ darba iespēju cietumos mazāk nekā gribētu ieslodzītie. Tāpat problēmas ar dzīvesvietu un atbalstu pēc iznākšanas no cietuma.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” viesojās Berlīnē, skaidrojot, kā top un kādi noteikumi ir mazajam biznesam, un salīdzinot to ar situāciju Latvijā. Šajā raidījuma sērijā un rakstā par biznesa ieceri, amatnieku aizsardzību, valodas prasībām, darbinieku meklējumu un atalgojumu, arī par īpašu nodarbināšanas veidu – “minijob”.
Vairāki viesstrādnieki no Kirgizstānas un Uzbekistānas uzskata, ka uz sezonas darbiem Latvijā viņi ievilināti ar viltus solījumiem, ziņo LTV raidījums "De facto".
Latvijā strauji palielinās piešķirto darba atļauju skaits, sasniedzot vēl nebijušu apjomu. Šogad viesstrādniekiem izsniegts jau 9738 darba atļauju – tas ir gandrīz tikpat, cik pērn visa gada laikā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
"Būvnieku karteļu lietā" Konkurences padome (KP) izmeklē apmēram ar 100 dažādiem būvobjektiem saistīto dokumentāciju, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Iespējamās nelikumīgās vienošanās savā starpā slēgusi virkne lielāko un zināmāko Latvijas būvuzņēmumu. Tā rezultātā nodokļu maksātāji, visticamāk, krietni pārmaksājuši par būvēm, ko godīgas konkurences apstākļos būtu iespējams uzbūvēt lētāk.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunajā izmeklēšanā par būvnieku iespējamām koruptīvām darbībām tiesības uz aizstāvību ir pieciem būvniekiem un vienam politiķim, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Viena no politisko partiju definējošajām pazīmēm ir tās biedriem kopēja ideoloģija vai, vismaz, līdzīgas nostādnes svarīgos jautājumos.
“Jūrmalgeitā” notiesātais Germans Milušs no Latvijas 2007. gadā aizbēdzis kravas auto slēpnī. To Milušs pastāstījis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”. Miluša apgalvojumus raidījums pirms publicēšanas pārbaudīja.
Pirms balsojuma par Oļegu Burovu (“Gods kalpot Rīgai” (GKR)) Rīgas mēra amatā domes koalīcijas sarunās galvenie strīdi bija par pašvaldības uzņēmumu pārraudzību, piemēram, par to, kas kontrolēs “Rīgas centrāltirgu”, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
2019. gada martā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka džihādistu grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts” ir sakauts. Nākamajā dienā šim izteikumam pievienojās arī Sīrijā atrodamie kurdu spēki. Lai gan Tuvo Austrumu reģionā aizvien atrodas ap 15 tūkstošiem bruņotu grupējuma sekotāju, bieži tiek aizmirsts par ļoti daudziem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kas devās uz teroristu kontrolētām teritorijām ar mērķi pievienoties grupējumam. Tagad, kad grupējums “Daīš” ir sakauts, šie cilvēki vēlas atgriezties savās dzimtenēs arī Rietumos.
2016. gada maijā Maskavas Hovanskas kapsētā notika masu kautiņš. Konfliktā, kuru pavadīja apšaude, piedalījās no 200 līdz 400 cilvēkiem; trīs zaudēja dzīvību. Šis notikums noslēdza Maskavas apbedīšanas pakalpojumu tirgus pārdalīšanu – Piemaskavas pilsētas Himku pārstāvjus, kuru centieni nostiprināties galvaspilsētā noveda pie sadursmes Hovanskā, visu Maskavas kapsētu vadībā nomainīja biznesmeņi no Stavropoles novada, kas ir saistīti ar Federālā drošības dienesta (FDD) galvaspilsētas pārvaldi. “Meduza” (“Медузa”) pētnieciskās nodaļas korespondents Ivans Golunovs stāsta, no kurienes uzradušies Maskavas apbedīšanas tirgus jaunie labuma guvēji un kas var stāvēt aiz viņu parādīšanās.
Tiesā līdz šim apjomīgākā spiegošanas lieta – valsts šaujamieroču sistēmas pārzinātājs, iespējams, sešus gadus Krievijai nodevis Latvijas noslēpumus. Apsūdzētais vainu neatzīst, bet prokuratūra lēš - valstij nodarīts būtisks kaitējums. Taču šī ir tikai trešā atklātā spiegošanas lieta Latvijā. Šajā ziņā esam stipri atpalikuši no Igaunijas un Lietuvas. Kāpēc?
Pagājušajā mācību gadā Igaunijas mācību iestādes apmeklēja 323 Latvijas pilsoņi. Teju 200 izvēlējas skolas, kurās tiek īstenotas mācību programmas krievu valodā, kaimiņvalsts statistikas birojā "Statistcs Estonia", noskaidroja Rus.Lsm.lv. Neliela jauniešu daļa izglītību ieguva mācību iestādēs, kurās apmācība notiek arī latviešu valodā.
Uz jaunajām smēķēšanas iekārtām atsevišķi ārvalstu speciālisti raugās ar cerībām, bet Latvijā veselības aprūpes speciālisti un politikas veidotāji uzsver – nekāds brīnumains rīks, kas smēķēšanu padarītu nekaitīgāku, nav izgudrots. Un vismaz šobrīd, kamēr nav pieejami desmitgadēm ilgi pētījumi, kas pierādītu tabakas karsēšanas vai tā saucamo „veipu” mazāku kaitējumu, salīdzinot ar tradicionālajām cigaretēm, uz cilvēka veselību kopumā, tikmēr par to izmantošanu smēķēšanas samazināšanā vai padarīšanā par pieejamākām nevar būt ne runas.
Jaunākie
Interesanti