Ziņu analīze
Tajās teritorijās, kur ir pašvaldības policija, Valsts policijas darba apjoms ir krietni mazinājies, bet sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir augstākā līmenī. Tomēr vietējām patruļām kvalitātes prasības un pienākumu apjoms katrā novadā atšķiras, radot sadrumstalotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu valstī.
Iecerēts, ka no 2024. gada visās pašvaldībās būs obligāti jāveido pašvaldības policija. Šobrīd pašvaldības atšķirīgi risina sabiedriskās kārtības jautājumus. Proti, dažviet ir pašvaldības policija, kas savās spējās neatpaliek no Valsts policijas, bet citur vien prāto, vai tādu maz veidot. Vietējo kārtības sargu pienākumu daudzums un to uzturēšanas izmaksas arī ir atšķirīgas, līdz ar to atšķirīgs ir arī drošības līmenis.
Saziņas vietne "Telegram" daudziem, iespējams, ir sveša, bet vienlaikus ir cilvēki, kam tā kalpo par platformu, kur, piemēram, saukt un aicināt cilvēkus uz protestiem un kura arī lieliski kalpo dažādiem nelikumīgiem darījumiem. Operācijā ''"Telegram". Slepenā saziņa" Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, ar ko šī lietotne īpaša, un "paviesojās" vairākās narkogrupās, kur nelegālās vielas piedāvā piegādāt ātrāk nekā picu – pat trīs minūšu laikā.
Krievijas piestādītais "dāvanu saraksts" rietumvalstīm pirms Ziemassvētkiem, prasot ASV un NATO parakstīt drošības garantijas Krievijai, kardināli mainītu Eiropas aizsardzības sistēmu. Šīm prasībām piekāpjoties, tiktu atjaunots Krievijai vēlamais ietekmes sfēru dalījums, tiktu izlemts Ukrainas liktenis bez pašas Ukrainas teikšanas, tiktu vājināta Baltijas un citu reģiona valstu aizsardzība, vēsta LTV raidījums "De facto". Rietumos Krievijas iegribas nosauktas par nepieņemamām, bet tuvākajās nedēļās ar Krieviju par tām runās. Lielākais satraukums ir par Krievijas reakciju pēc prasību noraidīšanas. Krievija atstājusi sev ļoti maz manevra iespēju, lai ar godu izietu no situācijas.
Latvijā ik gadu no ārstu kļūdām cieš pacienti, kuri meklē taisnību Veselības inspekcijā, tomēr Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir cietuši ārstniecības procesā, ir maz izredžu, ka ārstus sauks pie atbildības. Iemeslus tam skaidroja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Maskas un vakcīnas, ierobežojumu likumība, ķīmiskās trases un prasības skolās – tie ir temati, par kuriem 2021. gadā izplatīts visvairāk dezinformācijas, liecina “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” apkopotā informācija. Ikdienas darbā secināts, ka galvenokārt dezinformāciju par šiem tematiem Latvijā izplata 15 cilvēki.
Kremļa vēlēšanās mainīt stratēģisko līdzsvaru Eiropā var pārrakstīt drošības garantēšanas nosacījumus Eiropā veselai paaudzei – tieši tāpat, kā tas notika 90. gados pēc Aukstā kara beigām, uzskata amerikāņu analītiķis.
Pirms pandēmijas zāļu ražotājs “Pfizer” galvenokārt bija slavens kā pretimpotences zāļu “Viagra” ražotājs. Tagad tas ir pasaulē finansiāli veiksmīgākās un populārākās vakcīnas ražotājs. “Pfizer” vakcīnas efektivitāte ir devusi ražotājam atslēgu cilvēku dzīvību un valstu ekonomiku glābšanai. Pasaules Veselības organizācija rēķina, ka šogad Eiropā vien būtu miruši par pusmiljonu vairāk cilvēku, ja nebūtu Covid-19 vakcīnu.
Bažas par globālo sasilšanu liek meklēt jaunus veidus, kā saražot pārtiku, radot mazāk kaitīgo izmešu un nodarot mazāku kaitējumu dabai. Turklāt, šī nepieciešamība nāk kopā ar prognozēm, ka iedzīvotāju skaits pasaulē līdz 2050. gadam sasniegs 10 miljardus, un tas nozīmē – pārtikas ražošana būs jāpalielina par 50%.
“Šis Baltkrievijas hibrīdkarš pret Eiropas savienību ir bīstamākais mēģinājums destabilizēt Eiropu pēdējo 30 gadu laikā.” Šādiem vārdus novembrī, viesojoties Baltijas valstīs, Baltkrievijas kūrēto migrantu krīzi raksturoja Polijas premjers Mateušs Moraveckis. Toreiz viņš arī prognozēja, ka līdzīga krīze kā tobrīd uz Polijas–Baltkrievijas robežas gaidāma arī uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Proti – mūsu robeža varētu kļūt par hibrīdzubrukuma pamatmērķi.
Eiropa ir pārāk pasīva, atbildot uz Ķīnas un Krievijas hakeru veiktajiem kiberuzbrukumiem, tāpēc mēs esam labs mērķis – tā norāda daudzi eksperti. ASV piekopj agresīvāku politiku – pēc hakeru uzbrukuma “Colonial Pipeline” tika atklāti gan hakeri, gan viņu finanšu konti. Kiberkarš, kas pagaidām sastāv no atsevišķiem kiberuzbrukumem dažādās vietās un atšķirīgos veidos, ir reāls. Eiropas politiķi baidās, ka mēs šim karam neesam pietiekami gatavi. Un tam ir arī negaidītas sekas – kibernoziedzība kavē daudzu nozaru digitalizāciju.
Atskatoties uz diviem pandēmijas gadiem no tūrisma rakursa un ar cerībām gaidot jauno 2022. gadu, svarīgs kļuvis jautājums – vai beidzot pienācis laiks mācīties no pasaules kļūdām, lai Latvija sagatavotos citiem neizdevīgiem notikumiem pasaulē un spētu pieņemt izdevīgus un fleksiblus lēmumus Latvijas tūrisma nozares izdzīvošanai un pielāgotiesspējai?
Kāpēc Zemkopības ministrija vienu brīdi lēš, ka kompensācijās par ūdeļu izkaušanu maksājams miljons eiro, bet dienu vēlāk jau runā par 24 miljoniem? Un kā dezinformācijas izplatītāji musina vecākus, stāstot, ka skolās viņu bērnus varot paklusām vakcinēt.
Varis Strazdiņš mūziku nedzird vairāk nekā 50 gadus. Viņš tāds Latvijā nav vienīgais. Dzirdes invaliditāte noteikta 2,5 tūkstošiem pieaugušo un bērnu, taču ar dzirdes traucējumiem sadzīvo aptuveni 30 tūkstoši līdzcilvēku. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki? Un ko darīt varam mēs – sabiedrība, lai uzlabotu ikdienu visiem?
Kamēr elektrības rēķini ar katru mēnesi aug griezdamies, Ekonomikas ministrijā izstrādāti, bet gandrīz gadu valdībā nav pieņemti noteikumi, kas novērstu pārāk lielas kompensācijas elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) saņēmējiem. Pēc Latvijas Radio intereses par noteikumu iestrēgšanas apstākļiem ministrija tos no jauna virza pieņemšanai. Tikmēr pirmie rezultāti jau ir kādā kriminālprocesā par krāpšanos obligātajā iepirkumā.
Vai Latvijas augstā mirstība ar Covid-19 skaidrojama ar nekorektu uzskaiti? Un kā domas mainījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), kurš tagad vēlas ļaut mācītājiem dievkalpojumus vadīt bez Covid-19 vakcinācijas sertifikāta. To pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālisti pētīja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā melu un mītu apskatā.
Vai tiešām vakcinācija neietekmē kovida izplatību? To pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālisti pētīja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā melu un mītu apskatā.
Vai Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vakcinācijas lēmumos ir bijusi valdību atbalstoša, kā stāsta tās deputāts Uldis Augulis? To pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālisti pētīja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā melu un mītu apskatā.
Jaunākās Covid-19 saslimstības līknes par ik dienu no jauna atklātajiem Covid-19 gadījumiem vairākās Eiropas valstīs, kā arī jaunās Dienvidāfrikā atklātās vīrusa mutācijas parādīšanās kārtējo reizi atgādina, ka cerēt uz Covid-19 pierimšanu nevar.
Populārākie
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
