Tērvetes pansionātā Elvīra Vaitkeviča ir jaunākā iemītniece. Tur viņa dzīvo divus gadus – kopš 19 gadu vecuma. Vasarā Elvīrai būs 22 gadi. Avārijas dēļ viņa pirms trim gadiem nonāca ratiņkrēslā. Pansionātā nokļuva, kad par viņu vairs nevarēja parūpēties ģimene. Savukārt Saldus pašvaldībai, no kurienes nāk Elvīra, nav bijis ratiņkrēslam pieejama dzīvokļa.
Ziņu analīze
Tranzīta biznesam šie ir grūti laiki. To apstiprina Latvijas lielāko ostu darbības rādītāji. Situācija nozarē neapšaubāmi ietekmē valstij piederošo „Latvijas dzelzceļu” (LDz). Tomēr Satiksmes ministrijā aizvien uzskata, ka šis ir piemērots brīdis vērienīgā dzelzceļa elektrifikācijas projekta sākšanai.
Kopā vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās kopš šī gada sākuma ir saņēmušas Latvijas partijas. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi vismaz pagaidām pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai "Saskaņa", savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). "Saskaņas" sponsori lielā mērā ir saistīti ar Rīgas domi, savukārt ZZS – ar partijas politiķiem un to padotajiem, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Nevis visi vienkopus, bet izkliedēti pa pilsētām un ciematiem, kur atrod dzīvokli un apmaksā tā izdevumus – šādu politiku attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā atceļojušajiem bēgļiem visnotaļ apzināti vēl samērā nesen piekopa Igaunija. Tagad šāda prakse ir mainīta, un ieviestas arī vēl dažas citas korekcijas.
Kopš kroņprinča Muhameda bin Salmana nākšanas pie varas 2017.gada jūnijā Saūda Arābijā izmaiņas skārušas ne tikai ekonomisko un sociālo sfēru, bet arī ārpolitiku. Pēdējie notikumi attiecībās ar Izraēlu, tajā skaitā kroņprinča 2.aprīļa paziņojums, ka Izraēlai ir tiesības uz savu zemi, apvienojumā ar abu valstu augošo konfliktu ar Irānu liek uzdot jautājumu, vai konflikts ar Irānu novedīs pie Saūda Arābijas un Izraēlas attiecību uzlabošanās?
Strauji tuvojas brīdis, kas sāksies pavisam konkrētas diskusijas par to, kā izskatīsies nākamais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets laikam no 2021. līdz 2028.gadam. Risināmo problēmu ir daudz – tajā lielu caurumu draud izraut Lielbritānijas izstāšanās, kas ir viena no lielākajām iemaksu veicējām bloka budžetā. Brīdī, kad naudas draud kļūt mazāk, vajadzību kļuvis vairāk, piemēram, būs jāfinansē arī Eiropas drošības fonds. Jautājumi ir - vai un kā aizlāpīt caurumu, vai dalībvalstīm būtu jāpalielina iemaksas vai nē, kurām jomām un par cik finansējumu nogriezt?
Fizisko personu datu aizsardzības likums ikvienam iedzīvotājam ļauj divas reizes gadā bez maksas uzzināt, kādu informāciju valsts iestādes par viņu ir vākušas. Netiek atklātas ziņas, kuras saistītas ar policijas vai citas izmeklējošās iestādes sāktiem kriminālprocesiem, bet jebkurā gadījumā cilvēki šo iespēju izmanto reti. Taču pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis to amatpersonu skaits, kuras sodītas par darbam pieejamo datu bāžu izmantošanu personīgām vajadzībām.
Latvijas nelielajos novados praktiski nav labiekārtotu dzīvokļu – to secinājis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens", izpētot situāciju aptuveni 40 Latvijas novados, kuros iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 un kur akūti nepieciešami jauni cilvēki, lai novads turpinātu pastāvēt. Latvijā ir vairāk nekā 100 novadi, un mazākajos iedzīvotāju skaits turpina samazināties.
Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā. Tā 870 kilometru garumā plānoto ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savienos Tallinu, Rīgu un Kauņu ar Poliju, sauc „Rail Baltica” projekta īstenotāji. Politiķi stāsta, ka “Rail Baltica” projekts ir iegājis fāzē, kurā atpakaļceļa vairs nav. Tomēr pēdējo mēnešu laikā “Rail Baltica” mediju virsrakstos biežāk nonācis ieviesēju konfliktu dēļ.
Kamēr ASV ir vienošanās par milzīgām soda naudām, mašīnas tiek vāktas auto kapsētās un no Vācijas nāk ziņas par dīzeļdzinēju automašīnu ierobežošanu, Latvijā "dīzeļgeita" it kā ir pieklususi, un daži arī atviegloti nopūšas, ka mūsu dīzeļi pagaidām ir drošībā. Lai gan pagājuši divi gadi, joprojām nav zināms, cik Latvijā ir dīzeļauto, ar kuriem ražotājs “Volkswagen” manipulēja, lai radītu iespaidu, ka to izmešu daudzums ir mazāks nekā patiesībā. Toties ir skaidrs, ka videi nodarīto kaitējumu Latvijā negrasās aprēķināt – normatīvie akti to viegli izdarīt neļauj, turklāt krāpšanā iesaistīto auto daudzumu atbildīgās iestādes neuzskata par lielu un norāda, ka sodu aprēķināšanas metodikas radīšana būtu nesamērīgi dārgs process.
Viena no 2018. gada nozīmīgākajām filmām ir "Marvel Melnā Pantera". Tā ir ne tikai komerciāli veiksmīga, bet arī ļoti politiska filma. "Melnā Pantera" ir pirmais piemērs dominējošajā Holivudas kultūrā, kas piedāvā futūristisku un atšķirīgu skatu uz Āfriku.
Pētot smagi slimo bērnu likteņus, Latvijas Radio secina, ka daļa bērnu „sistēmā” nonāk, būdami pusaudži vai īsi pirms pilngadības sasniegšanas. Valsts sociālās aprūpes centros uz vecāku iesnieguma pamata ilgstošā aprūpē patlaban atrodas 94 pusaudži.
Šobrīd jau katrs desmitais students Latvijā ir no ārvalstīm, liecina jaunākais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais augstākās izglītības pārskats par 2017. gadu. Vai pēdējo gadu laikā pieredzētais ārvalstu studentu demogrāfiskais sprādziens skāris ikvienu Latvijas augstskolu, vai arī krējumu nosmēlušas vien dažas augstskolas? Sešās grafikās izskaidrosim, no kurām valstīm un kurās augstskolās šobrīd un iepriekšējos gadus koncentrējušies ārvalstu studenti Latvijā, kā arī cik konkurētspējīgas ir mūsu augstskolas Rietumeiropas, NVS un Āzijas tirgos.
Katram otrajam „sistēmas bērnam” ir veselības problēmas un katram piektajam arī invaliditāte smagu saslimšanu dēļ. Lai gan institūcijās ievietoto bērnu kļūst mazāk, slimo bērnu skaits tikai pieaug. Bērni ilgstošas aprūpes centros nonāk arī uzreiz pēc dzimšanas. Uzzinot par dažādām smagām veselības problēmām, vecāki mēdz no viņiem atteikties.
Ceturtdaļgadsimtu nerezidentu apkalpošana ir bijusi viens no vaļiem, uz kuriem savu biznesu balsta Latvijā reģistrētās bankas. Ne gluži visas, bet daļa no tām – pilnīgi noteikti. Cauri Latvijā reģistrēto banku kontiem plūst miljardi, bet lielāko nerezidentu banku īpašnieku vārdi allaž gozējušies Latvijas bagātāko cilvēku saraksta galvgalī. Par šī biznesa interesēm bez īpašas kautrības iestājušies politiķi. Tagad šis bizness strauji grimst.
Viens no nervus paralizējošās vietas "Novičok" izstrādātājiem Vils Mirzajanovs ir visai pārliecināts par Krievijas līdzdalību spiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas indēšanā. Mirzajanovs intervijā LTV raidījumam "de facto" izklāsta savu skatījumu.
Ja spriestu pēc oficiālajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzēm, taksometra vadītājs strādā vidēji vienu nedēļu mēnesī, algā saņemot aptuveni 140 eiro, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Būtībā tas nozīmē, ka taksometru nozarē lielākā daļa vadītāju oficiāli strādā 1/4 daļu no slodzes. Ņemot vērā, ka VID vidējo algu nozarē aprēķina pēc visu kompāniju iesniegtajiem datiem, daļai taksistu nostrādāto stundu nav pat tik daudz.
Formāli Vladimirs Putins nevar ieņemt Krievijas prezidenta amatu ilgāk par sava 4.termiņa beigām, 2024.gadu, un šobrīd aiz Kremļa sienām kaļ plānus – kādā veidā viņam palikt Krievijas vadoņa lomā, no Maskavas ziņo LTV raidījums “de facto”.
Bijušo “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu šonedēļ sāka tiesāt jau trešajā kriminālprocesā. Šoreiz Abramovs tiek apsūdzēts par regulāru kukuļa izspiešanu no kāda tirgus nomnieka - par to, lai līgums netiktu lauzts pirms laika.
Situācija pansionātā "Rauda" ir nedaudz uzlabojusies, tomēr problēmu aizvien netrūkst, pēc šonedēļ notikušās pārbaudes secinājis Tiesībsarga birojs. Taču tieši šis pansionāts pērn nonāca daudzu iestāžu redzeslokā. Tomēr arī daudzviet citur nepilnību netrūkst. Nevalstiskās organizācijas akcentē, ka visa sociālās palīdzības sistēma un pansionātu darbība ir smagnēja un nav radīta pansionātu iedzīvotāju dzīves uzlabošanai.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti