Latvijā
Lieta par degmaisījuma iemešanu Latvijas Okupācijas muzejā izmeklētājus aizvedusi līdz Daugavgrīvas cietumam Daugavpilī. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka uzbrukums muzejam varētu būt organizēts tieši no ieslodzījuma vietas. Tiek izmeklēta versija, ka tā bijusi Krievijas sarīkota diversija. Līdzīgi kā citos Krievijas interesēs veiktos kaitniecības un spiegošanas gadījumos, arī šajā lietā izpildītāji vervēti "Telegram" mobilajā lietotnē.
Sestdien, 27. aprīlī, noslēdzās akcija "Mēs šeit", izskanot to cilvēku stāstiem, kas Latvijā ieradušies no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Interviju un video sēriju ar Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstu realizēja arī ziņu portāls chayka.lv – neatkarīgs medijs Daugavpilī, kas vispirms sāka ar saturu krievu valodā, bet tagad pēc lasītāju lūguma piedāvās arī ziņas latviski.
Viena no cilvēka pamatvajadzībām ir ūdens. Bez tā cilvēks savā mājoklī nevar iztikt vairāk kā trīs četras dienas. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" saņēma vēstuli no rīdzinieces Irēnas, kurai ūdens dzīvoklī ir, taču vannas istabā pieejams tikai karstais. Apsaimniekotājs – "Rīgas namu pārvaldnieks" norādīja, ka 70. gados būvētajā namā būtu jāmaina ūdens stāvvadi, taču lēmums par veicamajiem darbiem jāpieņem vismaz pusei no nama iedzīvotājiem.
Ar cerību, ka viņu darbs nesīs labumu Latvijas vēlētājiem, pirms pieciem gadiem Eiropas Parlamentā no Latvijas tika ievēlēti astoņi deputāti. Šie pieci gadi nav bijuši viegli – pieredzēts breksits, divus gadus parlamenta darbu paralizēja kovids, un Krievijas sāktais karš pret Ukrainu parādīja dažu valstu deputātu negaidītas izvēles.
Turpinot analizēt eksāmenu rezultātus Latvijas skolās, Latvijas Televīzija uzmanību vērš uz tālmācības izglītības iestādēm. Kopumā tālmācības programmas Latvijā realizē 33 skolas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par 2023. gadu. Vai šīs skolas, kas piedāvā pamata un vidējo izglītību iegūt tālmācībā, to dara pietiekami kvalitatīvi? Stāsts ir tieši par 9. klasēm, jo pamatizglītība Latvijā ir obligāta.
Aizvadīto gadu satiksmes negadījumu statistika parāda, ka smagi cietušo un bojāgājušo skaitam nav tendences būtiski samazināties. Pērn negadījumos mira 142 cilvēki, mirušo vidū ir 10 bērni. 41 bērns cietis smagi, bet kopumā satiksmes negadījumos pērn ievainoti 665 bērni. Eksperti norāda, ka satiksmes dalībnieki mēdz kļūdīties, taču satiksmes organizētāju ziņā ir iespēja mazināt šo kļūdu sekas.
Darbs Latvijā ir, un piedāvājumu ir daudz – varu to personīgi apstiprināt. Es pastāvīgi caurlūkoju lielākos resursus – tie ir Nodarbinātības valsts aģentūra, CV.lv, Visidarbi.lv, SS.com, esmu apmeklējis vakanču gadatirgus. Taču mana pirmā darba meklēšanas pieredze Rīgā deva pozitīvu rezultātu tikai pēc trim mēnešiem un 40 adresātiem izsūtītiem CV. Tā kā esmu, kā man šķiet, saprātīgi domājošs, es sapratu, ka man kā kandidātam jāiziet cauri tādiem "filtriem" kā valoda, vecums, specializācija.
Lai sakoptu un labiekārtotu vidi, visā Latvijā sestdien risinās Lielā talka, kas notiek jau 17. reizi, un sniedz iespēju katram izvēlēties tīkamāko talkošanas vietu un veidu. Rīgā un Ogres novadā talkas dalībnieki sakārto pagrabus, lai tos varētu izmantot kā patvertnes ārkārtas situācijās, bet Jelgavā no drazām attīra Driksnas upes gultni. Pavasaris arī ir ļoti piemērots laiks, lai cīnītos pret latvāņiem.
Vismaz uz mēnesi ir atlikta Limbažu novada pašvaldības plānotā septiņu mazo bibliotēku slēgšana, lai sagaidītu Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, kā to prasa likums. Viena no bibliotēkām, kuru plānots slēgt, ir Vitrupē. Lai arī apmeklētāju neesot daudz, tā bijusi kā gaismas saliņa vietējiem iedzīvotājiem, norāda iestādes vadītāja.
Pirms 38 gadiem 26. aprīļa nakts notikumi neatgriezeniski izmainīja tūkstošiem cilvēku dzīvi. Sprādziens Čornobiļas atomreaktorā nav aizmirsts. Tā sekas – tūkstošiem priekšlaicīgi mirušo un sakropļoto. Lai likvidētu katastrofas sekas, no visas Padomju Savienības uz Čornobiļu nosūtīja vairāk nekā pusmiljonu cilvēku. Vairākus tūkstošus arī no Latvijas. Ik gadu Stradiņa slimnīcas pagalmā šajā datumā traģēdijā cietušie atceras vienu no lielākajām katastrofām cilvēces vēsturē un to, kā padomju režīms sagrāva nevainīgu cilvēku veselību.
Pamatīgi pieaugot pacientu skaitam, Rīgas Austrumu slimnīcas (RAKUS) neatliekamās palīdzības ārsti bažījas, vai visiem spēs sniegt savlaicīgu palīdzību. Lai gan pašu smagāko pacientu skaits nemainīgs, krietni biežāk uzņemšanas durvis ver tie, kuri atbrauc vai atnāk paši. Daudzi nācēji ģimenes ārstu neapmeklē vispār, bet izmeklējumus un konsultācijas vēlas saņemt uzreiz slimnīcas uzņemšanā. Tas pārslogo tur strādājošos, un pieaug gaidīšanas laiks ikvienam, kas neatliekamos gadījumos var būt arī dzīvības cenā.
Šobrīd uzsākta Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana un pretmobilitātes plāna īstenošana. Tā ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Daugavpilī uz privāta kluba sienas pirms divām nedēļām ieskrāpētais agresorvalsti slavinošais uzraksts redzams joprojām. Kluba īpašnieks vēl apsverot idejas, kā rīkoties. Valsts policija turpina meklēt, kurš šo nodarījumu ir veicis.