Ziņas
Maskavas birža no ceturtdienas ir pārtraukusi valūtas darījumus ar ASV dolāriem un eiro, reaģējot uz ASV ieviestajām sankcijām, kuru viens no mērķiem ir sodīt Krievijas finanšu iestādes saistībā ar to lomu pilna mēroga kara Ukrainā finansēšanā. Tas nozīmē, ka Krievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem turpmāk būs neizdevīgāk pirkt un pārdot dolārus un eiro.
Teorētiski vasaras nometņu piedāvājums ir plašs un daudzveidīgs, taču realitātē pašvaldību līdzfinansētās nometnes tiek aizpildītas ātri un vietu nav. Citas ir ļoti dārgas un atļauties var retais. Vietvarās saka, ka trūkst naudas, un cer, ka valsts palīdzēs. Tikmēr kārtības sargi norāda – bez nodarbēm atstāti bērni biežāk var nonākt viņu uzmanības lokā.
Skolās un bērnudārzos pāreja uz izglītību valsts valodā aizvadītajā mācību gadā noritējusi optimāli, un latviešu valodas zināšanas visstraujāk progresējušas bērniem pirmsskolā un sākumskolā. Taču teju pusei jeb vairāk nekā 70 skolu un bērnudārzu jāstiprina prasme un motivācija kvalitatīvi vadīt pārmaiņas un strādāt ar kolektīvu. Ar šādiem secinājumiem ceturtdien dalījās runātāji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konferencē.
78% aptaujāto skolēnu, kurus šogad skāra pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, atzīst, ka skola ir vienīgā vieta, kurā viņi ikdienā sarunājas valsts valodā. Aptaujājot skolas visā Latvijā, atbildīgā ministrija secinājusi, ka vājākais posms mēdz būt tieši bērnu vecāki. Proti, pedagogi gan skolās, gan bērnudārzos vecāku iesaisti šajā procesā novērtējuši kā viduvēju. Pirmajā gadā paveikto pārejā uz izglītību latviešu valodā šodien kopā izvērtēja izglītības iestāžu direktori un pašvaldību darbinieki no visas Latvijas. Šogad mācības tikai latviešu valodā sāka visi bērndārznieki, pirmklasnieki, kā arī 4. un 7. klašu skolēni.
Publiskā sektora mērķis ir nodrošināt tos pakalpojumus sabiedrības labā, kurus tas var veikt labāk par privāto sektoru, piemēram, likumdošana un regulatoriskā vide godīgai konkurencei, tiesu sistēma likumdošanas varas nodrošināšanai, sabiedriskā drošība un valsts aizsardzība, valsts infrastruktūras veidošana un daudzas citas jomas. Savukārt valsts pārvaldei arī nebūtu jāuzņemas tas, ko privātais sektors var izpildīt daudz labāk. Taču tāpat kā privātajā sektorā arī publiskajā sektorā ir vienmēr aktuāls jautājums par efektivitāti.
Ungārijai ir jāmaksā 200 miljonu eiro sods un vēl viens miljons eiro dienā par Eiropas Savienības Tiesas sprieduma nepildīšanu, ceturtdien lēmusi šī tiesa. Sākotnējais spriedums 2020. gadā skāra migrantu tiesības. Toreiz tiesa secināja, ka Ungārija pārkāpj ne tikai migrantu tiesības palikt valstī, kamēr viņu patvēruma lūgums tiek izskatīts, bet arī noveļ savu atbildību uz pārējām bloka valstīm.
Krievijas karaspēkam pēdējo dienu laikā ir izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu Vovčanskas, Siverskas, Avdijivkas virzienos Ukrainā, kā arī Zaporižjas apgabala rietumos, ziņo ASV domnīca "Kara pētījumu institūts". Taču tā tiek vērtēta kā neliela, nebūtiska pavirzīšanās uz priekšu, nevis būtisks izrāviens.
Sestdien, 15. jūnijā, gājiena "Riga Pride 2024" laikā no plkst. 11 līdz 14 Rīgas centrā transportlīdzekļu satiksmei slēgs vairākas ielas, informēja Rīgas dome. Savukārt no piektdienas, 14. jūnija, vakara daudzviet aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu.
Situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā. To intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Valsts iekšējā un ārējā drošība ir valdības darba augstākā un galvenā prioritāte, lai iedzīvotāji Latvijā varētu dzīvot brīvībā, izkopt latviešu valodu un kultūru un šeit veidot sev pārtikušu un laimīgu dzīvi, uzsvērts premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") ziņojumā Saeimai. Līdz ar drošību premjeres otra prioritāte ir tautsaimniecība un konkurētspēja, lai vairotu valsts un katra iedzīvotāja pārticību.
Pirms četriem gadiem Nodokļu un muitas policija aizturēja vairākas personas aizdomās par desmitiem miljonu eiro nodokļu nemaksāšanu kuģu apgādāšanā ar degvielu jeb bunkurēšanas biznesā. Starp aizdomās turētajiem bija arī bijušais politiķis Edvīns Inkēns, kurš uz apsūdzēto sola tagad vairs nesēž. Kā Inkēnam daļēji piederošais uzņēmums varēja gadiem strādāt muitnieku degungalā un nemaksāt nodokļus? Un kāpēc izmeklēšana pret populārā Atmodas laika raidījuma "Labvakar, Latvija!" veidotāju beidzās bez apsūdzībām?